Nākotnes piezīmes

Nākotnes piezīmes

«Nākotnes piezīmes» ir stāsts par zinātnieku, kas, saslimis ar pagaidām vēl neārstējamu slimību — leikozi, nolemj kļūt par interesanta eksperimenta — mākslīgās anabiozes objektu. Kā zināms, anabiozes stāvokli izmanto daži dzīvnieki, iestājoties nelabvēlīgiem dzīves apstākļiem (piemēram, aukstumam). Romāna varonis profesors Prohorovs nolemj anabiozes stāvoklī palikt tik ilgi, līdz kamēr būs atklātas metodes un līdzekļi leikozes ārstēšanai.

Vai šāds eksperiments iespējams, vai tas vainagosies ar panākumiem? Tas būs atkarīgs no tā, kādā mērā izdosies modelēt cilvēka organisma komplicētākās fizioloģiskās funkcijas.

Šī doma par cilvēka un arī par sabiedrības (kas, tāpat kā cilvēks, ir sistēma, tikai sarežģītāka par cilvēku) funkciju modelēšanu risināta pazīstamā padomju ķirurga N. Amosova zinātniski fantastiskajā romānā «Nākotnes piezīmes» (darbu gan drīzāk gribētos nosaukt nevis par zinātniski fantastisku, bet par zinātniski hipotētisku).

N.Amosovs ir lielisks papildinājums ārstu rakstnieku plejādei. Ar izcilību beidzis divus institūtus (industriālo un medicīnas), viņš savā praktiskajā darbā meistarīgi apvieno abos gūtās zināšanas — profesors Amosovs risina sirds ķirurģijas uzdevumus, inženieris Amosovs nodarbojas ar mākslīgās asinsrites aparātu rasējumiem.

N.Amosova rakstnieka spalvai pieder ne mazums daiļliteratūras darbu. Tajos daudz pārdomu par mūsdienu cilvēku interesējošām ētiskām un sabiedriskām problēmām, par dzīves jēgu. Ar tām bagātas arī «Nākotnes piezīmes».