Sumpurņu ciems

piezīmes

Sulu mēnesis — aprīlis.

Sakšu-polu-krievu un zviedru kari — Ziemeļu karš, 1700—1721,

Brēmenes Ādams — Brēmenes domkungs un domskolas pārzinis Ādamus Brernensls) 11. gadsimtā. Savā darbā «Gesfa Hamrna- burgensis ecclesiae pontificum» sniedza ziņas par Ziemeļeiropas tautām. Sī darba ceturtajā grāmatā («Descrlptio insularum aqui- lonis») aprakstīta ari Baltija. Starp citu te sacīts, ka kurši un citi Livonijas iedzīvotāji esot neganta tauta, kas pielūdz elkus, tiem esot priesteri, pareģi, burvji un zīlnieki, pie kuriem griežoties pēc pareģojumiem no visas pasaules, īpaši spānieši un grieķi.

Slrasburgas Vunderers — viens no 16. gadsimta ceļotājiem pa Kur­zemi, kas 1589. gadā par kuršiem, respektīvi, latviešiem, rakstīja, ka tie neapbedl mirušos kapsētās, bet gan rok tos mežos, ļaudis pielūdz sauli, mēnesi, zvaigznes, kokus un mirušos. Cilvēku dvē­seles te pārvēršoties par vilkiem un kaķiem, skrienot āža veidā pa gaisu utt.

Olals Magnuss — 16. gadsimta ceļotājs, kas braucis cauri Kurze­mei un savā ceļojuma aprakstā 1555. gadā rakstīja, ka tā esot pilna ar vilkačiem utt.; to bija dzirdējis, tāpat kā Vunderers, no vāciešiem, jo latviski jau šie ceļotāji neprata. Brēmenes Ādams "Savukārt kuršus pats nebija savām acīm redzējis.

Amlmanis — Kurzemes hercogistē hercoga iecelta amatpersona, pārzināja (Piltenē) kārtību.

Stārasts jeb landrāts — poļu laikos radies nosaukums virspilskun- gam, t. i., pilsnovada priekšniekam. Virspilskungs jeb virskapitāns bija hercoga padomnieks, kas darbojās provincē kā apga­bala priekšnieks, pārvaldīja hercoga zemes, organizēja landtāga (muižniecības pilnvaroto sapulces) deputātu vēlēšanas. Viņa gal­venais uzdevums — tiesas spriešana.

Tai posta gadā, kad zviedri sagrāba Kurzemi un hercogu Jēkabu aizveda gūstā. — Šie notikumi risinājās 1658. gadā. Tā ka Brma- nim Zviedrim tad bijis 13 gadu; romāna sākumā viņam ir 64 gadi.

Fogts — iecelts tiesnesis. Fogtu galvenais uzdevums bija spriest tiesu, lai gan bieži tiem bijušas arī administratīvas, saimniecis­kas un pat militāras funkcijas. Romānā fogts veic vienīgi ties­neša darbu. Latvieši fogtu sauca par soģi.

Pelnu diena — trešdiena septītajā nedēļā pirms lieldienām.

Vastlāvls — diena pirms pelnu dienas — otrdiena septītajā nedēļā pirms lieldienām. Tā kā lieldienu datums mainījās atkarā no Mē­ness fāzēm, Vastlāvis un pelnu diena nebija noteiktos datumos, lai gan parasti iekrita februārī.

.. jaunais hercogs Fridrihs .. vēl uzturas pie tēvoča drzemēs. — Nepilngadīgais hercogs Fridrihs Vilhelms (1692—1711), kura vietā valdīja tēvabrālis Ferdinands, sākoties Ziemeļu karam un zvied­riem iebrūkot Kurzemē, kopā ar māti devās uz Prūsiju pie sava tēvoča — Prūsijas karaļa Fridriha I. Fridrihs Vilhelms atgriezās Kurzemē 1710. gadā, nu jau hercogistes padomes atzīts par piln­gadīgu un tātad par Valdnieku.

Sindiks — rātskungs, kas veica juriskonsulta funkcijas, kā ar! citus rātes uzliktus pilnvarnieka pienākumus.

Birģermeistars — pilsētas pārvaldes augstākais ierēdnis, še — rātes vecākais.

Zviedru karalis vēl arvien atrodoties turku gūs/5… — Kārlis XII (1682—1718), Zviedrijas karalis, pēc Pētera I vadītās krievu ar­mijas uzvaras pār zviedriem Poltavas kaujā (1709) meklēja patvērumu Turcijā.

Anna Ioannovna — Krievijas cara Pētera I brāļameita (1693—1740), vēlākā Krievijas cariene (1730—1740). 1710. gadā vina tika sa­laulāta ar Kurzemes hercogu Fridrihu Vilhelmu, kas atceļā uz Jelgavu nomira netālu no Pēterburgas, kur bija notikušas kāzas. Dzīvoja Jelgavā no 1711. gada lidz 1730. gadam, kad to aicināja Krievijas troni.

Stāraste/a — poļu laikā radies apzīmējums tā sauktajam pilsnova- dam, ko veidoja vairākas muižas. Stārastejas zemnieki — šī pils- novada jeb stārastejas ļaudis.

Rutku Tēvs

SUMPURŅU CIEMS

Redaktore Ligita Btbere Mākslinieciskais redaktors Arvīds Jēgers Tehniskā redaktore Mairita Zaumane Korektore Irēna Kalniņa /Jodota sallk5anal 07.05.81. Parakstīta Iespiešanai 17.08.81. JT 05233. Formāts 84X108/32. Tipogrāfijas papīrs JV« 3. Bal. tikās garnitūra. Augstspiedums. 9,66 uzsk. iespiedi.; 9,97 uzsk. kr. nov.; 10,07 izdeva. I, Metiens 45 000 eks. Pašūt. K» 941-D. Cena 85 kap. Izdevniecība cLIesma», 226017 Rfgā. Padomju bulv. 24. Izdevn. Ni 244/ 31914/Klm 248. Iespiesta Latvijas PSR Valsts Izdevniecību, poligrāfijas un grā­matu tirdzniecības lietu komitejas tipo­grāfijā «Ciņa», 226011 Rīgā, Blaumaņa

ielā 38/40.

Rutku Tēvs.

Ru 878 Sumpurņu ciems: Senu dienu mīlas un māņu romāns / I. Kiršentāles pēcv. — R.: Liesma, •1981. — 183 lpp.