HUGO DIEGS

IET PA CEĻU DRAUGU PĀRIS .

Iet pa ceļu draugu pāris,

Medīšanas prieks tos skāris;

Jūlim saka Hugo Diegs: —

Desmit pīles — tas man nieks. —

Spēcīgi kā pērkongrāviens

Norībēja dubultšāviens;

Pīle, draugu skrošu veikta.

Acumirklī bija beigta.

— Tā ir mana, es to šāvu,

Tev tik paniekoties ļāvu!

— Nē, tā mana, — atbrēc Jūlīs,

— Ko tu vari, salmu kūlis!! —

Pēkšņi balss no krasta bļāva: —

Kas to fermas pīli šāva!

Par Jo neģēlīgo faktu

Sastādīšu smagu aktu! —

Nobijās tie ne pa jokam —

Pīli izmeta no rokām. —

Viņš, lūk, viņš to pīli beidza!

Abi reizē stāstīt steidza.

īgni viņi mājās gāja,

Vairs ne vārda nerunāja.

Dažreiz tādas sīkas lietas

Nokauj draudzību uz vietas.