HUGO DIEGS

HUGO LAULĪBAS DZĪVES FINĀLS

Vētra, kā var rakstos lasīt.

Bieži upurus mēdz prasīt.

Arī Hugo Diega ostā

Ducis šķīvju aiziet postā.

Hugo, dvešot balsī vārgā,

Žēli lūdzas: — Rimsties, dārgā!

Porcelāns nav māla kleķis —

Tevi precot, biju ģeķls!—

Ilgāk ciest vairs nevarēja,

Hugo draugu meklēt skrēja: —

Sirdi glāb pēc mantas kāru

Sieva posta inventāru!

— Ja jau tādas reiz tās lietas.

Tavā mājā nav tai vietas;

Šito dāmu ārā dzīsim

Un tad paši iemetīsim!

Tiklīdz durvis vaļā vērās,

Hugo bāls pie drauga ķērās: —

Manta beigta, mīļo Žani,

Laikam ģībstu, turi mani! —