1. R. Bredberijs. KALEIDOSKOPS
2. S. Lems. PETAURA MEDĪBAS
3. M. Jemcevs, J. Parnovs. PULKVEŽA FOSETA PĒDĒJAIS CEĻOJUMS
4. L. Obuhova. LILITA
A. Azimovs. ES, ROBOTS
6. K. Abe. CETURTAIS LEDUS LAIKMETS
7. R. Bredberijs. MARSIEŠU HRONIKAS
8. K. Zandners. SIGNĀLS NO KOSMOSA
9. G. Martinovs. VIESIS NO BEZGALĪBAS
10. J. Nesvadba. EINŠTEINA SMADZENES
11. F. Pols, S. Kornblats. KOSMOSA TIRGONI
12. R. Vorsmers. PANS SATĪRUSS
13. Krāj. «EKSPEDĪCIJA UZ ZEMI»
14. N. Amosovs. NĀKOTNES PIEZĪMES
15. F. Hoils, Dž. Eliots. ANDROMĒDA
16. A. Šalimovs. «TUSKARORAS» NOSLĒPUMS
17. F. Karsaks. ATNĀCĒJI NO NEKURIENES
18. Krāj. «KAD BŪS UZVARĒTS LAIKS…»
19. A. Klarks. DELFĪNU SALA
20. K. Saimaks. VISA DZĪVĪBA ZALO
21. A. Belajevs. PROFESORA DOVELA GALVA
22. H. Katners. IEDOMĪGAIS ROBOTS
23. A. Konans Doils. MARAKOTA BEZDIBENIS
24. S. Lems. NEUZVARAMAIS
25. A. Strugackis, B. Strugackis. TĀLA VARAVĪKSNE
d …:
26. H. Velss PASAUĻU KARŠ.!(AD GULOŠAIS MOSTAS
27. Krāj. «CIEMOS FANTĀZIJAS ZEMĒ»
28. Krāj. «DĒMONU DZĪRES»
29. A. Grīns. ZAIGOJOŠĀ PASAULE
30. R. Šeklijs. ŠIS TAS PAR VELTI
31. R. Bredberijs. PIENENU VĪNS
32. M. Kraitons. ANDROMĒDAS CELMS
33. R Merls. SAPRĀTĪGAIS DZĪVNIEKS
34. H. Harisons. FANTASTISKĀ SĀGA
35. R. Bredberijs. 451 GRĀDS PĒC FĀRENHEITA
36. S. Lems. IJONA KLUSĀ ZVAIGŽŅU CEĻOJUMI. BALSS NO DEBESĪM
37. H. Velss. PIRMIE CILVĒKI UZ MĒNESS. DIEVU EDIENS
38. Dž. Finejs. STARP DIVIEM LAIKMETIEM
39. K. Pedlers, Dž. Deiviss. MUTANTS-59, PLASTMASU ĒDĀJS
40 S. Komacu. RĪTDIENAS NOLAUPĪTĀJI
41. E. Nortone. SARGASI KOSMOSĀ
42. Krāj. «CIVILIZĀCIJAS SKATLOGS»
43. F. Brauns, V. Tenns. ZVAIGŽŅU KARUSELIS
44. E. Rasels. PĀRBAUDES AKMENS
45. A. Azimovs. PAŠI DIEVI
46. Ž. Verns. METEORA MEDĪBAS. BEGUMAS PIECI SIMTI MILJONU
47. K. Sainiaks. NAUDAS KOKS
48. V. Mihailovs. SAVAM BRĀLIM SARGS
49. R. Merls. MALVILAS PILS
SĒRIJA «APVĀRSNIS»
Zinātniskās daiļliteratūras sērijā «Apvārsnis», kas iznāk kopš 1970. gada, tiek ietverti šī žanra labākie darbi, kuru autori ir dažādu zemju zinātnieki un rakstnieki. Sērijas grāmatas saistoši un spilgti, bet reizē arī pietiekami dziji un zinātniski precīzi stāsta par dzīvo un nedzīvo dabu, tuviem un tāliem novadiem, seniem laikiem un mīklainiem mūsdienu noslēpumiem, pētnieku meklējumiem un ceļotāju piedzīvojumiem.
Sērija domāta visplašākajam lasītāju lokam.
Šogad sērijā «Apvārsnis» iznāks:
Cerams K. DIEVI, KAPENES UN ZINĀTNIEKI.
Rietumvācijas rakstnlekn K. Ccrnmn grāmata (1955), kas pazīstama visā posaulā, stāsta pnr Izcilajiem arheoloģiskajiem atklājumiem, kuri (āvuši restaurēt Grieķijas, Ēģiptes, Babilonijas un Meksikas seno civilizāciju vēsturi. Autors grāmatu nosaucis par arheoloģijas romānu, un tā patiešām lasāma kā aizraujošs daiļdarbs, kaut arī tās pamatā ir vienīgi autentisks vēstures materiāls.
Viljamsons H. CDRS TĀRKS.
Angju rakstnieka naturālista Henrija Viljamsona grāmata par maz pētīto ūdru dzīvi pieder pie zinātniskās daiļliteratūras klasikas. Kopš 1927. gada, kad tā iznāca pirmo reizi, tā pieredzējusi desmitiem izdevumu, tulkota daudzās valodās. Lieliski pazīdams Anglijas dienvidrietumu piekrastes floru un faunu, mācēdams tēlaini stāstīt un, pats galvenais, mīlēdams visu dzīvo un raizēdamies par mūsu «mazāko brāļu» likteni, autors ar šo grāmatu, bez šaubām, neatstās vienaldzīgu arī latviešu lasītāju.
Miura J., Perlmans E. AR SLĒPĒM NO EVERESTA.
Juhiro Miura, japāņu kalnu slēpotājs, šajā grāmatā stāsta par savu sportisko varoņdarbu — nobraucienu pa 8848 m augstā Everesta stāvo nogāzi. Lieliskie, trāpīgie dabas un psiholoģisko pārdzīvojumu apraksti, krāsainie un melnbaltie fotoattēli, vīrišķības un cīņas filozofijas caurstrāvotās literārās atkāpes padara šo grāmatu par savdabīgu heroiska gara un loģiskas rīcības apo- tēzi.
Līkijs R., Levins R. SĀKOTNE.
Visā pasaulē pazīstamais paleontropologs Ričards Līkijs, vissenākā cilvēka galvaskausa atradējs, kopā ar angļu populārzinātniskā žurnāla «New Scientist» redaktoru Rodžeru Levinu izseko mūsu aizvēsturisko senču bioloģiskajai evolūcijai, tam dabas brīnumam, kurš miljoniem gadu gaitā pērtiķu baru pārvērta civilizētā domājošu būtņu sabiedrībā. Grāmata bagātīgi ilustrēta un sniedz lielisku ieskatu vienā no vissaviļņojošākajām lappusēm, kādas mums pašķīrusi zinātne.
1 Kun — pieklājības sufikss pie.japāņu uzvārdiem. — Seit un turpmāk, ja nav ipaši norādīts, tulkotāja piezīmes.
4 — 2130
' pasaules lielākais dziļums (11 034 m) atrodas Klusajā okeānā, Mariānu dziļvagas dienvidu dajā. Atklājis 1958. gadā padomju zinātniskās pētniecības kuģis «Vitjaz». — Autora piezīme.
[4] izkropļots japāņu vārds «konņičiva» — labdien.
[5] dzeltenais ķauķis (angl.).
[5] Holandiešu jūras ģeologs. — Autora piezīme.
[12] lieltirgotājs (1665–1724).
[13] ievērojams biologs (1867–1941).
[14] ievērojams fiziķis, nobela prēmijas laureāts (1907–1981).
[26] japāņu lielfeodālis (1536–1598).
[28] japānas un Ķīnas kara laika dziesmiņa.
[29] ar tušu zīmēta glezna.