Tiranozauru kanjons

Desmita nodaļa

Nākamajā Pītā Toms atrada savu palīgu Šeinu Makbraidu aplokā, kur viņš nenovērsa acis no sarkanbrūna, maza zir­ga, kas pie rāmja uz ritentiņiem smagi soļoja uz riņķi. Šeins bija īru puisis no Bostonas dienvidiem, viņš bija mācījies Jeilas universitātē, bet protestēdams pieņēmis Mežonīgo Rie­tumu tikumus un tagad līdzinājās kovbojam pat vairāk ne­kā vietējie. Viņš slāja apkārt zābakos un izrādīja savu pamatīgo bārdu, galvā uzlicis ieliektu kovboju cepuri, izba­lējušu melnu lakatiņu apsējis ap kaklu. Viņš prata apieties ar zirgiem, viņam bija humora izjūta, viņš nopietni izturējās pret darbu un bija bezgala uzticams. Toms bija pārliecināts, ka šeins ir ideāls partneris.

Šeins pagriezās pret Tomu, noņēma cepuri, noslaucīja pieri un izlieca uzaci.

Kā tev liekas?

Toms vēroja, kā zirgs kustas.

Cik ilgi viņš tur jau ir?

Desmit minūtes.

Pēdas ostīts.

Šeins iebilda:

Nē, tur tev nav taisnības. Sesamoiditis.

Spalvu kušķi pie naga nav uztūkuši.

Toms piemiedza acis un vēroja zirgu kustamies.

Kam tas pieder?

Cēlais Niks, pieder O Bar O. Nekad agrāk nav bijusi problēma.

Govju ganu vai arī medību zirgs?

Sacīkšu zirgs.

Toms sarauca pieri.

Iespējams, tev ir taisnība.

Iespējams? Te nav nekādu iespējams. Viņš tikko atgriezās no sacensībām Amarilo. Treniņi kopā ar ilgu braukāšanu trei­leros pie tā var novest.

Toms apstādināja rāmi uz riteņiem, pietupās, pataustīja zirga spalvu kušķus pie naga. Karsti. Viņš piecēlās.

Es joprojām uzskatu, ka tas ir pēdas ostīts, bet piekāp­šos tajā, ka tas varētu būt arī sesamoiditis.

Tev vajadzēja būt juristam.

Jebkurā gadījumā ārstēšana neatšķiras. Pilnīgs miers, periodiska nolaistīšana ar aukstu ūdeni, ādas apsēji kājām.

It kā es nezinātu.

Toms satvēra Šeinu aiz pleca.

Tev sāk izdoties arvien labāk, vai ne, Šein?

Tieši tā, bos.

Tad jau neiebildīsi šodien būt galvenais.

Viss rit daudz labāk, kad tu neesi šeit, auksts alus, ielu muzikanti un puskailas sievietes.

Tikai nenodedzini neko.

Tu joprojām meklē to meiteni, kuras tēvu nogalināja La­birintā?

Man īpaši neveicas. Policija nevar atrast ķermeni.

Mani tas nepārsteidz, ka viņi nevar atrast ķermeni. Tur taču ir tādi sasodīti plašumi.

Toms pamāja ar galvu.

Ja es varētu saprast, ko viņš sarakstījis savā piezīmju grāmatiņā, tad droši vien uzzinātu, kas viņš tāds bijis.

Droši vien.

Toms bija Šeinam visu izstāstījis. Viņiem bija tāda veida attiecības. Un Šeins, par spīti savam runīgumam, bija pavi­sam noteikti diskrēts.

Vai tev tas ir līdzi?

Toms izvilka no kabatas piezīmju grāmatiņu.

Ļauj paskatīties. Šeins to paņēma un pāršķirstīja. Kas tas? Šifrs?

-Jā.

Šeins aizvēra grāmatiņu un nopētīja vāku.

Tās ir asinis?

Toms pamāja ar galvu.

Jēziņ! Nabaga vīrs. Šeins atdeva viņam piezīmju grā­matiņu. Ja policija uzzinās, ka tu no viņiem to slēp, tavas cietuma durvis aizmetinās cieši ciet.

Es to paturēšu prātā.

Toms aizgāja aiz klīnikas, lai pārbaudītu zirgus staļļos; viņš gāja tiem visiem garām, katru noglaudīdams, novērtē­dams, čukstēdams mierinošus vārdus. Viņš sakārtoja doku­mentus uz sava galda, pārbaudīja rēķinus, ievērodams, ka dažiem jau maksāšanas termiņš nokavēts. Viņš tos nebija sa­maksājis ne jau naudas trūkuma dēļ, bet gan vienkārši aiz slinkuma; viņi abi ar Šeinu nevarēja ciest uzņēmējdarbības dokumentu kārtošanas daļu. Viņš tos iemeta atpakaļ ienā­košo dokumentu kastē, pat neatvērdams. Viņam tiešām va­jadzēja noalgot grāmatvedi, kas varētu tikt galā ar visiem papīriem, taču papildu izdevumi viņus pēc grūti un smagi nostrādāta gada novestu atpakaļ bīstamajā zonā. Fakts, ka viņš bija mantojis simts miljonus dolāru, neko nemainīja. Viņš nelīdzinājās savam tēvam. Viņam pašam vajadzēja radīt sev peļņu.

Viņš pagrūda dokumentus malā un, izvilcis piezīmju grāmatiņu, atvēra to un nolika uz galda. Cipari gluži kā māja ar roku viņš bija pārliecināts, ka tajos ir atrisināms nogalinātā identitātes noslēpums. Kā arī ziņas par dārgu­miem, kurus viņš bija atradis.

Šeins pabāza kabinetā galvu.

Kā klājas O Bar O zirgam? Toms pajautāja.

Apārstēts un savā stallī. šeins brīdi vilcinājās pie dur­vīm.

Kas noticis?

Vai atceries, ka pagājušajā gadā, tajā klosteri pie Čamas upes, bija saslimusi avs?

Toms pamāja ar galvu.

Kad mēs tur bijām, vai atceries, ka dzirdējām stāstus par kādu vīru, kurš kādreiz CIP strādājis par atšifrētāju un tad visu pametis, lai kļūtu par mūku?

Jā, kaut ko tādu atceros.

Varbūt paprasi viņam, lai uzmet acis tai piezīmju grā­matiņai.

Toms blenza uz Šeinu.

Lūk, tā šajā nedēļā ir labākā ideja, kas tev ienākusi prātā.