3.nodaļa

Helikopters tupēja pie solončaka gluži kā milzīgs melns in­sekts, kas gatavojas lidojumam. Viņi tam tuvojās klusēdami, Toms kliboja, bet tika galā pats, un Sallijai palīdzēja viens no karavīriem. Hits gāja pēdējais, viņam nedaudz pa priek­šu Masago.

Pārējie četri karavīri, kurus Hits bija sasaucis, ēnā pie tu­vējā akmens atpūtās, smēķējot cigaretes. Hits ar roku norā­dīja uz helikopteru, un viņi piecēlās, aizmetot izsmēķus. Toms aiz viņiem iekāpa helikopterā, un seržants parādīja, lai viņi apsēžas uz metāla soliem pie sienas.

Izsauc pa radio bāzi, Hits sacīja pilotam, un paziņo, ka esam pabeiguši operācijas pirmo daļu. Pasaki, ka man nācās pārtraukt civilista Masago komandēšanu un atbruņot viņu.

Jā, ser.

Par sīkumiem es personiski atskaitīšos ģenerālim Mil­leram.

Jā, ser.

Karavīrs aizslidināja helikoptera durvis, un helikopters pa­cēlās gaisā. Toms atslīga blakus Sallijai, juzdamies tik noguris kā vēl nekad agrāk mūžā. Viņš paskatījās uz Masago. Tas ne­bija bildis ne vārda. Viņa seja šķita dīvaini neizteiksmīga.

Helikopters pacēlās no stāvo nogāžu kanjona un devās uz dienvidrietumiem pāri plakankalnēm. Saule bija kā mil­zīga asins lāse debesīs, un, kad helikopters palielināja aug­stumu, Toms varēja saredzēt Navahas nogāzi un aiz tās Sirmgalvju plakankalni, kas bija izraibināta ar kanjoniem, ku­rus dēvēja par Labirintu. Attālu varēja redzēt arī zilo Ča­mas upes līniju.

Kad helikopters laiski pagriezās uz dienvidaustrumiem, Toms ar acs kaktiņu ievēroja pēkšņu kustību Masago bija pielēcis kājās un skrēja uz pilota kabīni. Toms metās Masa­go virsū, bet viņš sagrozījās un atvairijās, asi iesitot ar dzel­žos sasaistītajām rokām. Izvilcis ar abām rokām no maksts nazi, viņš pagriezās un strauji metās iekšā pa atvērtajām pi­lota kabīnes durvīm. Pārējie vīri bija pielēkuši kājās, lai vi­ņu noķertu, taču helikopters pēkšņi sasvērās, liekot vīriem sakrist uz sāniem, bet no pilota kabīnes atskanēja gārdzošs kliedziens.

Viņš mēģina izraisīt avāriju! iesaucās Hits.

Helikopters pretīgi sāka krist lejā, rotori izdeva dziļu, drebelīgu troksni. Toms grīļodamies piecēlās kājās un turē­jās pie tīkliem, lai saglabātu līdzsvaru, kamēr helikopters rē­cot līkumoja lejā. Pa kabīnes durvīm Toms uz mirkli ierau­dzīja, kā pilota palīgs cīnās ar Masago, bet pilots guļ zemē asinīs.

Kad helikopters gareniski sašūpojās, Toms izmantoja šo kustību, lai tiktu pilota kabīnē. Viņš iesita Masago, trāpot viņam pa ausi. Kad Masago sagrīļojies parāvās atpakaļ, pi­lota palīgs izmantoja izdevību un sagrāba viņa saslēgtās ro­kas, spēcīgi atsitot tās pret vadības pulti, tā, lai aizlido na­zis. Zvalstīgais helikopters nometa viņus abus uz grīdas, un Masago, sagrābis pilota palīgu aiz kakla, žņaudza viņu, abiem slīdot pa asinīm klāto grīdu. Toms trieca Masago gal­vu pret grīdu, un tas novēlās no pilota palīga.

Sēdies pie pults! Toms uzkliedza pilota palīgam, kuru nevajadzēja lieki uzmundrināt. Viņš pielēca kājās un apsē­dās pie pults, pārņemdams vadību. Helikopters spēji sagrie­zās un, rotoriem rēcot, ieņēma pareizo stāvokli. Masago tur­pināja mežonīgi cīnīties, gandrīz vai ar necilvēcīgu spēku, bet tagad jau Tomam bija pievienojies Hits, un viņiem izde­vās piespiest Masago pie grīdas. Toms dzirdēja, kā dzinēji auro, un pilota palīgs izsludina avārijas situāciju, tikmēr cen­šoties cīnīties ar vadību.

Pēkšņi gar plato priekšējo iluminatoru garām paskrēja klints; tūlīt arī sekoja briesmīgs trieciens un automātu šāvie­niem līdzīgi rībieni, kad rotora gabali šķīda kā šrapneji caur fizelāžu. Pilota palīgs tika atmests vienā malā no lidojošām šķembām, asinīm notraipot ielauzto priekšējo stiklu. Spalga­jai skaņai, metālam atsitoties pret klinti, sekoja bezsvara kri­šanas stāvoklis un tad milzīgs blīkšķis.

Klusums.

Tomam šķita, ka viņš peld ārā no tumsas, un viņam kā­du brīdi bija jāpadomā, lai atcerētos, kur viņš atrodas ava­rējušā helikopterā. Viņš mēģināja pakustēties un atklāja, ka ir iesprostots uz sāniem vienā stūrī un viņam pāri sakritu­šas atlūzas. Toms it kā no tāluma sadzirdēja kliedzienus, hid­rauliskā šķidruma (varbūt tās bija asinis?) pilēšanu, saoda aviācijas degvielas un degošas elektronikas smaku. Jebkāda kustība bija apstājusies. Toms mēģināja tikt ārā. Helikopte­ra vienos sānos vīdēja milzīgs, atvērts caurums, un Toms pa to ieraudzīja, ka viņi nolaidušies uz stāvas klints nogāzes. Helikopters iečīkstējās un sakustējās, izkrītot metāla knie­dēm. Gaisu pamazām pildīja dūmi.

Toms pārkāpa pāri drazām un atrada Salliju, kura bija iesprostota tīklu un plastmasas kaudzē. Viņš atvilka nost tīk­lus.

Sallija!

Viņa sagrozījās un atvēra acis.

Es tevi dabūšu ārā. Viņš satvēra Salliju aiz pleciem un izvilka ārā, atvieglots ieraudzīdams, ka viņa šķiet tikai ne­daudz apdullusi.

Tom! atskanēja Forda Vaimana balss.

Toms pagriezās. Fords kāpa pār atlūzām, pa viņa seju plūda asinis.

Uguns… viņš elsoja. Mēs degam! Tajā brīdī atska­nēja šņācoša skaņa, un astes daļa aizdegās, uguns blāzmai apspīdot viņu sejas.

Toms aplika Sallijai roku un palīdzēja tikt pie spraugas fi­zelāžā, kur bija vienīgais ceļš ārā. Toms pieķērās pie tīkla un pastiepās uz augšu, atbalstīja roku pret apmali un pacēla Salliju līdz spraugai. Viņa satvēra izroboto apmali, un Toms palidzēja viņai tikt ārā no helikoptera uz fizelāžas, no ku­rienes bija redzams, ka līdz zemei jālec astoņas pēdas. Toms redzēja, ka uguns strauji apņem asti, lienot pa degvielas un elektrības līnijām.

Vai varēsi nolēkt?

Sallija pamāja ar galvu. Toms paturēja viņu lejā gar sā­niem, un tad Sallija nolēca.

Skrien!

Ko, pie velna, tu tur vēl dari! viņa iekliedzās. Lec lejā!

Fords palika iekšā!

Tā tūlīt uzsprāgs!

Bet Toms jau bija pagriezies atpakaļ, kur ievainotais Fords mēģināja tikt līdz tīklam pie atveres. Viena viņa roka nevarīgi nokarājās.

Toms nogūlās uz vēdera, pastiepās cauri spraugai, sagrā­ba Fordu aiz veselās rokas un izcēla viņu ārā. Tieši tad, kad viņš bija Fordu izvilcis uz fizelāžas, apkārt uzbangoja melni dūmi, un Toms nolaida Fordu uz zemes.

Tom! Kāp nost! Sallija kliedza no apakšas, palīdzēda­ma Fordam tikt projām no helikoptera.

Tur palika Hits!

Tagad jau pa caurumu arī plūda melni dūmi. Toms iekāpa helikopterā un noliecās, meklēdams tajā svaiga gaisa slāni. Turēdamies zemu, viņš aizlīda līdz vietai, kur pēdējo reizi bija redzējis Hitu. Karavīrs bezsamaņā gulēja uz sāniem pilo­ta kabīnē starp lausku kaudzēm. Karstuma viļņi dedzināja viņa sānus. Toms satvēra Hitu un pavilka, taču karavīrs bija smags un Tomam neizdevās viņu pakustināt.

Atskanēja apslāpēts būkšķis, un iekšā kaut kas aizdegās. Tomam pāri pārvēlās karstuma un dūmu vilnis.

Hit! Viņš iepļaukāja karavīru. Hits izvalbīja acis. Toms viņam vēlreiz iesita pa vaigu, un vīra acis kļuva skaidras.

Kusties! Ātrāk ārā!

Toms aplika rokas viņam ap pleciem un pacēla viņu sē­dus. Hits ar pūlēm pieslējās uz ceļiem, purinot galvu, un vi­ņam no matiem pilēja asins lāses.

Sasodīts…

Ārā! Mēs degam!

Jēziņ…

Šķita, ka Hits beidzot nonācis atpakaļ realitate, gatavs kustēties paša spēkiem. Tagad jau dūmi bija tik biezi, ka Toms tik tikko spēja ko saredzēt. Viņš ar roku taustījās pa grīdu, un Hits līda aiz viņa. Pēc veselas mūžības viņi sasnie­dza vietu, kur helikoptera fizelāža bija izliekusies uz augšu. Toms pagriezās, sagrāba Hitu aiz muskuļainās rokas un uz­lika to uz tīkla.

-Kāp!

Gaisa nebija, un sīvie dūmi šķita kā stikla šķembas viņa plaušās.

Kāp, pie velna!

Hits paklausīja, kustēdamies gluži kā zombijs, un pa viņa rokām plūda asinis. Toms sekoja viņam, sākdams reibt. Viņš juta, ka tūlīt zaudēs samaņu, bija par vēlu. Tās bija beigas. Viņš juta, ka tvēriens kļūst vaļīgs…

Tad no augšas pasniedzās rokas, pavilka viņu augšup un izmeta no helikoptera. Viņš smagi nokrita smiltīs, un pēc brī­ža viņam blakus ar vaidu tikpat smagi nokrita Hits. Sallija nolēca abiem blakus viņa bija uzkāpusi atpakaļ uz helikop­tera, lai izvilktu abus ārā.

Viņi grīļodamies un klibodami mēģināja tikt projām no degošā helikoptera, cik vien tālu iespējams. Beidzot Toms saļima elsodams un klepodams, vairs nespēdams paspert ne soli. Pa pusei lienot, pa pusei guļot smiltīs, viņš izdzirdēja apdullinošu troksni un sajuta pēkšņo svelmi, kad uzsprāga helikoptera degvielas tvertnes, apņemot visu lidaparātu ar liesmām.

Pēkšņi bija redzams dīvains skats: no uguns parādījās vī­rietis, viss liesmojošs, pacēlis savā degošajā rokā ieroci. Ar savādu apņēmību viņš apstājās, nomērķēja un izšāva vienu šāvienu un tad lēnām nokrita kā statuja atpakaļ degošajā ellē un bija nozudis uz visiem laikiem.

Toms zaudēja samaņu.

Загрузка...