Mednieks

24 . nodaĻa

Šarla de Golla lidosta, Francija

Ceturtdiena

Plkst. 07.30 pēc Centrāleiropas laika

Viņa redzēja vīrieti tuvojamies, speram soļus nevainojami taisnā līnijā. Viņš bija pavisam mierīgs un nepievērsa uzma­nību kņadai lidostā. Vīrietis bija apmēram piecas pēdas un desmit collas garš, slaids, ar platiem pleciem un tumšiem matiem. Viņam mugurā bija nevainojams melns uzvalks, ža­kete atvērta, augšējā krekla podziņa atstāta vaļā. Bez kak­lasaites.

Šī vīrieša kustībām piemita kaut kas gandrīz mehānisks, katrs žests bija apdomāts un aprēķināts. Viņam rokā jau bija pase, un viņa to atvēra. Džeimss Frederiks Borlends. Jā, viņš izskatījās pēc Džeimsa.

Viņš nebija skuvies, un tumšie rugāji apslēpa spēcīgo žokli. Āda bija neveselīgi bāla, un mati bija nevis frizēti, bet tikai apgriezti īsi. Ja vīrietis būtu sakopies, viņu varētu dē­vēt par pievilcīgu.

- Kāpēc esat ieradies Francijā, Borlenda kungs?

Vīrietis atbildēja atklāti: Darīšanās.

Angļu akcents bija izsmalcināts un patīkams; tā runā īsts džentlmenis. Viņam piemita dabiska, nepiespiesta elegance. Acis bija zilas un neticami vērīgas. Nedaudz pastrādājot, viņu varētu pārvērst par ārkārtīgi glītu vīrieti.

Lidostas darbiniece salīdzināja pases attēlu ar seju un pamanīja, ka dzīvē viņam ir tikpat nopietna izteiksme. "Interesanta personība. Bet viņš ne reizi nepamirkšķināja

acis!"

Piepeši viņa atcerējās pienākumu. Kādā nozarē jūs dar­bojaties?

- Tīrīšanā. Viņš atkal atbildēja ar vienu vārdu.

"Nerunīgs. Vienalga. Nav nekā sliktāka par vīrieti, kurš

nemitīgi pļāpā," darbiniece sprieda.

- Vai esat no Londonas? Es dievinu Londonu, tā ir brīnišķīga pilsēta. Jūs, angļi, esat jaukākie cilvēki pa­saulē.

Atbildes nebija. "Tātad viņš nemēdz apmainīties laipnī­bām. Viņš gluži vienkārši gaida, un sejā ir nemainīgi stinga izteiksme. Varbūt viņš kautrējas. Jā, droši vien." Sieviete pa­lūkojās uz viņa kreiso roku. Gredzena nebija. Viņa neredzēja arī citas dārglietas, un pulkstenis šķita piemērots nirējam, nevis uzņēmējam. "Kas šim cilvēkam kaiš? Liekas, viņš tīši cenšas izskatīties neievērojams. Kāda jēga būt pievilcīgam, ja neviens to neredz? Ja viņš nenostātos tieši pretī, es viņu droši vien pat nepamanītu."

Viņa pasmaidīja, ar mēles galiņu pieskārās apakšlūpai, no­laida pirkstu gar kaklu, vairākkārt samirkšķināja skropstas, mēģinādama dot mājienu, ka ir gatava sarunai. Vīrietis ne­uzķērās uz tāda āķa. "Pagaidām. Varbūt viņam patīk rota­ļāties."

Sieviete ieskatījās datorā. Viņš bieži lidoja uz Luksemburgu, Ēģipti, Honkongu. Un tas viss tikai pēdējā mēneša laikā. Tātad viņš bija arī daudz ceļojis. Viņa nospieda dažus taustiņus un atdeva pasi. Vīrietis to paņēma pārsteidzoši veikli un viegli.

- Ceru, ka patīkami pavadīsiet laiku Francijā.

Pieliecot galvu un veltot viņam īpašu skatienu, lidostas darbiniece vēlējās pavēstīt: "Ved mani vakariņās un uz gultu!" Vīrietis klusēdams aizgāja.

"Iedomīgais pūslis! Droši vien gejs," viņa nosprieda.