Mednieks

23 . nodaĻa

/

CIP, VlRDŽĪNIJAS ŠTATS, ASV

Trešdiena

Plkst. 16.56 pēc Austrumu zonas laika

"Viņš izskatās pēc veca, laipna kunga. Sejas āda ir grum­baina, bet iedegusi, viņš ir kalsns, bet spēcīgs, un sirmie mati ir biezi." Kevins Saikss vēroja, kā Fergusons ielej sev tasē ka­fiju no metāla kannas un iedzer malku. Kafija bija rūgta un bezgaršīga, bet kofeīna daudzums iepriecinās Fērgusonu.

- Vai telpa pārmeklēta? Fērgusons jautāja. Viņš lūkojās uz Saiksa atspulgu kabineta logā.

- Tieši pirms jūsu atnākšanas, Saikss pamājis atbildēja.

Fērgusons pagriezās un teica: Lūdzu, paskaidrojiet, kas

īsti, pie velna, notika.

Saikss saspringa. Teserakts uzradās Šveicē.

-Un?

- Šveices policisti atrada līķi mežā uz ziemeļiem no Senmorisas ciemata. Saikss papurināja galvu. Tas bija mans cilvēks.

- Un Teserakts? Fērgusons skaļi nopūtās un apsēdās.

- Mēs nezinām. Māja nodega līdz pamatiem. Iespējams, viiiš bija tur iekšā.

- Izklausās pēc muļķīgas cerības, Saiksa kungs. Ja viņš nogalināja jūsu cilvēku, nedomāju, ka pēc tam viriš pamanī­jās izcepties.

- Diemžēl man jāpiekrit.

- Tātad viņš atkal nozudis līdz ar zibatmiņu? Saikss pa­māja, un Fērgusons turpināja: Ja vien tā nav gājusi bojā sprādzienā. Un tādā gadījumā nelaime kļūtu par katastrofu. Kad tas viss notika?

- Pirms dažām stundām. Saikss atbildēja. Nekas vēl nav beidzies. Mums ir pavedieni. Mēs…

- Kāpēc iepriekš man neko nestāstījāt?

- Šis ir mans uzdevums, un es vadīju tā izpildi. Ja es jums kaut ko atklātu, pirms zināju faktus, vienīgais rezultāts bū­tu situācijās saasināšanās. Jūs nevarētu darīt neko tādu, pie kā jau nebūtu ķēries es.

Fērgusons sarauca pieri. Un kuru jūs izmantojāt šoreiz?

- Kārlu Maklariju. Bijušo īpašo pasākumu nodaļas darbi­nieku ar izcilu pieredzi asiņainajos darbos. Pirms tam viņš dienēja īpašajā vienībā. Un viņš nemēdza uzdot jautājumus. Arštatnieks, veica dažādus darbus pārvaldes uzdevumā. Viņa aizsegs bija apsardzes darbs vēstniecībā Cīrihē, tāpēc viņš man šķita labākais cilvēks šādai satīrīšanas operācijai.

- Jūs droši vien jokojat. Fērgusons saniknots spēra soli uz priekšu. Izmantojāt CIP darbinieku? Vai esat zaudējis prātu?

- Bijušo darbinieku. Viņa vārds nav minēts dokumentos.

- Netēlojiet asprātīgo, Saiksa kungs. Tas ir viens un tas pats. Kā jums šķiet, kas notiks, kad viņi to uzzinās?

- Nekas, Saikss pārliecināts attrauca. Maklarijs bija līgumdarbinieks, un visiem zināms, ka mūsu ārštata ļaudis reizēm pilda citu klientu uzdevumus. Maklarijs varētu strā­dāt jebkura pasūtītāja labā. Eiropa ir milzīga. Tur ir daudz iespējamo klientu. Viņa nāvi norakstīs kā profesijas riska rezultātu. Turklāt nekas nesaista Maklariju ar Teseraktu. Nebūs nekādu pierādījumu, ka Maklariju nogalinājis tas pats Parīzes šāvējs. Un neaizmirsīsim, ka nekas nesaista mūs ar

Maklariju vai Stīvensonu un viņa komandu. Mēs esam šķīsti kā jaunavas.

Fērgusons izlaida slaidos pirkstus caur matiem. Es diemžēl nejūtos tikpat pārliecināts.

- Starp mums un Maklariju ir vismaz divi cilvēki, un ne­viens nezina, no kā saņemtas pavēles. Maklarijam vajadzēja saņemt maksu pēc darba izpildes, un tas nenotika. Stīvensons saņēma pirmo daļu skaidrā naudā. Alvaress neatradīs cilvēku, kas viņam maksāja. Un šī nauda tika nogādāta pa­rastajā ceļā ar starpniekiem, ārzonas kontiem un tā tālāk. Pēdu nav. Mēs ļāvām Stīvensonam pašam sapulcēt komandu. Nav nekā, par ko satraukties.

- To mēs vēl redzēsim.

- Jā, Maklarija nāve visu nedaudz sarežģī, bet viņš bija pieredzējis algotnis. Rūpīgs. Viņš neatstāja pēdas kā Stīvensons. Turklāt mēs varētu noliegt jebkādu saistību ar viņu pat tad, ja viņš būtu dzīvs. Bet viņš tagad ir miris.

- Jūs aizmirsāt piebilst, ka viņš bija nemākulīgs.

- Viņam ir iespaidīgs sasniegumu saraksts.

- Līdz brīdim, kad viņš tika nogalināts.

- Lai nu kā, viņš bija vienīgais kandidāts šai operācijai, ņemot vērā tās unikalitāti. Mums vajadzēja kādu ļoti ātri, un nav viegli atrast algotņus pēc pasūtījuma.

Tā bija laba atbilde, bet Fērgusons tikai nevērīgi pavici­nāja roku, un Saikss apslāpēja dusmas. Viņš sev atgādināja, ar ko runā, un vairs necentās aizstāvēties. Fērgusons bija ne vien priekšnieks, bet arī šī plāna autors un pieprasīja bezie­runu pakļaušanos pat tad, ja acīmredzami kļūdījās.

- Ko darīsiet Maklarija lietā?

Saikss jau bija visu izdomājis. Aizritēs diena, kamēr Šveices policija noskaidros viņa personību, un vismaz vēl viena, iekams kāds aptvers, ka viņš reiz strādājis pārvaldē. Vairāk nekā pietiekami laika sabojāt Maklarija labo slavu. Es radīšu iespaidu, ka viņš slēdzis līgumus ar ļoti bīstamiem

cilvēkiem. Tādiem, kas labprāt nogalina algotos palīgus, kad tie vairs nav vajadzīgi. Ar to pietiks, lai sajauktu pēdas. Ne­viens nesaistīs viņa nāvi ar notikumiem citur.

Fērgusons nesteidzīgi nolika savu krūzi un rūpīgi noslau­cīja mutes kaktiņus ar īkšķi un rādītājpirkstu. Saiksam izde­vās apvaldīt smaidu. Viņš zināja, ka izdevies pielabināties vecajam blēdim, kurš tikai nevēlējās uzslavēt padoto.

- Pagaidām mūs vajājušas neveiksmes. Saikss nolēma izrādīt pazemību. Bet nekas vēl nav beidzies. Teserakts vēl klīst apkārt, un zibatmiņa ir pie viņa, tātad ir dažādas iespē­jas. Viņu meklē franči, vācieši, šveicieši, pārvalde. Mums būs vieglāk viņu atrast. Un es jau esmu sarunājis dažus līgumdarbiniekus. Zinu, ka tas ir bīstami, bet mēs varam radīt iespaidu, ka citi viņu atraduši pirmie. Protams, viss nebūs tik nevainojami, kā mēs cerējām, bet rezultāts būs vēlamais.

- Nākamās reizes nebūs.

- Jūs to nezināt. Vēl nav pienācis laiks padoties.

Fērgusons brīdi klusēja. Mēs rīkosimies citādi.

- Plāns ir labs. Mēs varam to īstenot.

- Diemžēl es neesmu tik optimistiski noskaņots, Fēr­gusons turpināja. Jūsu līdzšinējā nemākulība visu sarežģī­jusi tā, ka būs grūti operāciju glābt. Vai aizmirsāt, kas likts uz spēles? Es ne.

- Protams, es zinu, kas ir uz spēles. Mērķi esat aizmirsis jūs, nevis es.

- Sīkais, iedomīgais draņķis! Fērgusons smaidīdams iesaucās. Visu savu darba mūžu es esmu pavadījis, veicot misijas citu pēc citas, un nevienam neļāvu stāties ceļā. Es ne­kad nepiemirsu galveno mērķi. Par to varat būt pārliecināts. Bet es negrasos riskēt ar savu brīvību tikai tāpēc, ka jūs ne­spējat nogalināt vienu cilvēku.

- Jūs pārāk augstu vērtējat Teserakta izredzes.

- Un jūs savējās.

- Pagaidām nav noticis nekas nelabojams.

Fērgusons papurināja galvu. Nekavējoties atlaidiet līgumdarbiniekus.

- Ko? Nē, viņiem jābūt gataviem.

- Kāpēc? Vai man jāatgādina, cik grūti bija sameklēt Teseraktu pat tad, kad viņš vēl nezināja, ka mēs to mēģinām? Tagad viņš ir informēts, ka tiek vajāts. Vai jums šķiet, ka viņu būs vieglāk atrast? Mani pārsteidz jūsu uzskats, ka šobrīd tas ir iespējams, un vēl vairāk es brīnos, ka esat gatavs apdraudēt vēl citus cilvēkus pēc tā, kas nupat notika ar Maklariju.

- Ko citu mēs varam darīt? Cerēt, ka Teserakts mirs dabiskā nāvē un testamentā novēlēs mums kaujas raķešu atrašanās vietu?

- Šādas piezīmes nemainīs manas domas, Saiksa kungs. Jūsu dēļ man nav citas izvēles. Es pārņemšu operācijas vadī­bu.

- Pie velna, ko tas nozīmē? Ko jūs grasāties darīt?

- Kaut ko tādu, ko vajadzēja paveikt jau pašā sākumā. Ja es zinātu, ka šis slepkava tik prasmīgi izvairās no nāves, es nemūžam negaidītu. Man jāpiezvana.

- Kam?

- Kādam, kurš palīdzēs. Esmu viņu jau iepriekš izmanto­jis. Viņš ir eksperts.

- Eksperts?

- Slepkava.

- Kurš?

- Mūsu arhīvos viņš nav ierakstīts. Viņš ir no S1D.

- Lielbritānijas Slepenais izlūkošanas dienests? Tas ir ne­prāts. Ko teiks britu valdība?

- Viņi neko neuzzinās. Šis cilvēks ir līgumdarbinieks. Viņš nedaudz pastrādās mūsu labā.

- Pastrādās?

- MI6 nemaksā tik daudz kā es.

- Kā viņu sauc?

- Jūs neesat par viņu dzirdējis. Viņa vārds, vismaz tas, kas zināms man, ir Rīds. Turpmāk viņš pārņems šīs operā­cijas praktisko daļu.

- Smieklīgi! Mums nav vajadzīgs neviens no malas. Tas visu sarežģīs.

- Man vienalga. Es vēlos tikai noklusināt visu šo jezgu. Vienīgā iespēja ir izmantot kādu no malas.

- Muļķības.

- Ja nespējat runāt kā pieaudzis cilvēks, labāk paklusē­jiet. Ko citu jūs ieteiktu? Atkal sapulcināt stulbus algotņus? Vai arī sūtīt bijušos pārvaldes darbiniekus un cerēt, ka ne­viens neatminēs mīklu, ja viņi neatgriezīsies?

- Mēs vēl varam visu labot.

- Jūs manī neklausāties. Līdz ar Maklarija nāvi mēs esam iedzīti lamatās. Jums bija iespēja kaut ko darīt, bet tas neiz­devās. Rīds ir mūsu vienīgā cerība labot stāvokli, neizgaismojot mūsu vārdus.

- Kurp jūs sūtīsiet šo Rīdu? Kā jau teicāt, mums nav ne jausmas, kur ir Teserakts.

- Teserakts pagaidīs. Rīds var nokļūt Parīzē jau rit.

- Kāpēc Parīzē?

- Mums nav laika, ko šķiest veltīgi. Vai ne? Saikss pa­māja, kaut gan īsti nezināja, uz kādu jautājumu atbild. Fērgusons turpināja: Ļoti labi. Parīzē Rīdām jātiekas ar jūsu cilvēku, cik drīz vien iespējams. Kā viņu sauca?

Saikss saglabāja bezkaislīgu sejas izteiksmi, cenšoties ne­izrādīt, ka neko nesaprot. Džons Kenards.

- Pareizi, Fērgusons sacīja. Lieciet Kenardam sagata­vot sarakstu ar visiem, kas aktīvi piedalījušies šajā operācijā. Rīds parūpēsies par visu pārējo.

- Ko tas nozīmē? Kāpēc viņam vajag šādu sarakstu? Saikss vaicāja. Fērgusons neatbildēja, bet viņa skatiens bija nepārprotams. Jēziņ, Saikss nočukstēja, beidzot sapra­tis. Visus?

Fērgusons vienaldzīgi pamāja. Un mēs pēc viņiem skumsim. Viņš nevilcinājās ne mirkli. Bet nepieciešami upuri, lai sasniegtu augstāku mērķi.

- Augstāku mērķi?

- Protams, Fērgusons smīnēdams piekrita, ne gluži augstāku. Bet mums tā būs labāk. Es pieņemu, ka jūs nevē­laties pavadīt atlikušo mūžu aiz restēm. Fērgusons kā jau­tādams uzlūkoja Saiksu, bet viņš neatbildēja. Tā jau man šķita, un tāda būtu maksa par neveiksmi, Saiksa kungs. Vai jūs to apzināties?

-Jā.

- Mūsu operācija ir izgāzusies.

- Domāju, ka ir pārsteidzīgi…

- Aizverieties un ļaujiet man pabeigt! Operācija ir izgā­zusies. Sākotnējā mērķa sasniegšana šobrid ir otršķirīga. Lai mēs iegūtu kaujas raķetes, būtu jānotiek brīnumam, un es ierosinu veltīt mūsu pūliņus kaut kam citam.

- Kas notiks ar pircēju sarakstu, ko es gatavoju?

- Pagaidām aizmirstiet par naudu, Saiksa kungs. Šobrīd galvenais ir glābt savu ādu. Viss izdotos tikai tad, ja nebūtu nekādu pēdu, bet tas vairs nav iespējams. Tagad jācenšas neitralizēt nodarīto ļaunumu. Nedrīkst pieļaut, lai apkārt staigā cilvēki, kas zina par nelikumīgu un ārkārtīgi neveik­smīgu operāciju.

- Neviens nezina visus sīkumus par to, ko mēs darām vai kā uzdevumā viņi strādā. Tikai viens ir pārvaldes darbinieks. Turklāt mums vajadzēs viņus izmantot vēlreiz, ja gribam kaut ko panākt, un viņi ir krietni, uzticami ļaudis.

- Nemāniet sevi. Viņi ir tikpat uzticami kā jūs, Fērgu­sons attrauca. Saikss samiedza acis, un vecais vīrs piebilda:

- Un es. Ko darīsim, ja kāds no viņiem saliks mozaīku un sapratīs, kas te notiek? Vai cerēsim, ka viņš neko nestāstīs? Saikss novērsās. Alvaress jau uzodis pēdas un varbūt pat kaut ko uzzinās. Vai arī resnais muļķis Prokters uz brīdi pār­

trauks domāt par nākamo paaugstinājumu un nolems riskēt. Vai tiešām domājat, ka šī neveiksme nenāks gaismā, ja kāds cits uzzinās kaut vai dažus sīkumus?

- Divi no viņiem ir amerikāņi.

- No tā nav iespējams izvairīties. Fērgusona sejas iz­teiksme nemainījās.

Saikss nesteidzīgi pacēla galvu. Jūs to neizlēmāt nupat, vai ne? Viņus nāktos nogalināt pat tad, ja viss noritētu ne­vainojami.

Fērgusons pamāja. Jā, laika gaitā, izmantojot Rīdu ik pēc noteikta posma, bet tagad viss jādara steidzami.

- Kad jūs grasījāties to pateikt man?

- Neuzmetiet lūpu, Saiksa kungs, Fērgusons brīdināja.

- Es jau pašā sākumā izskaidroju, ka operācijai jābūt nevai­nojami tīrai. Nekādu pedu, kas aizvestu pie mums. Kā jums šķita, par ko es runāju? Saikss tik tikko manāmi nolaida skatienu. Jūs šajā jomā strādājat pietiekami sen, lai zinātu, ko tas nozīmē. Varbūt jūs negribējāt to atzīt, bet lieliski sa­pratāt, kur esat iesaistījies, un nevajag tēlot pārsteigumu. Pēc šīs operācijas bija paredzēta uzkopšana, un Rīdām tajā bija atvēlēta sava loma. Pieredze man mācījusi, ka nepieciešams rezerves plāns ārkārtas gadījumam, un es zināju, ka Rīds būs šis trumpis. Un ļoti labi, ka man bija šāda priekšnojauta. Līdz šim brīdim jums nebija jāzina sīkumi.

- Acīmredzot.

- Ceru, ka jums tas nesagādā problēmas. Fērgusons brīdi klusēja. Vai ne?

Saikss klusi atbildēja: Nē.

- Tātad viss nokārtots. Rīdām nekavējoties jāzina visa in­formācija. Tiešām visa.

- Es parūpēšos, lai viņš to saņemtu.

- Malacis. Fērgusons līdzjūtīgi smaidīja, un Saikss sa­īdzis nodomāja, ka viņš uzvedas kā tēvs, skaidrojot dēlam,

kāpēc vajag iemidzināt ģimenes suni un nemaksāt veterinār­ārstam. Tā būs labāk.

- Jā, Saikss atkārtoja, lūkodamies tālumā. Pēc brīža viņš uztvēra Fērgusona skatienu un izslējās.

- Ceru, ka jums pietiek izturības, Saiksa kungs, Fērgusons noteica.

- Protams.

Fērgusons nedaudz pieklusināja balsi. Es justos ļoti vī­lies, ja mana uzticēšanās izrādītos nepamatota.

- Jums nav par to jāsatraucas.

- Priecājos, to dzirdot.

- Tas Rīds, Saikss ieminējās, lai novērstu uzmanību no sevis. Cik labs viņš ir?

- Viņš nogalinājis vairāk cilvēku nekā Staļins, Fērgusons atbildēja, saraucis uzacis.