Šī grāmata veltīta manai brāļameitai SAFO DŽEINAI un maniem māsasdēliem DŽERALDAM MARTINAM un DEIVIDAM NIKOLASAM
Pārsvarā cilvēki šad tad aizstaigā uz zoodārzu. Tur nonākuši, viņi tik ļoti sajūsminās par redzamajiem zvēriņiem, ka nemaz neaizdomājas, kā lielākā daļa šo dzīvnieku vispār nokļuvuši zoodārzā.
Es šobrīd esmu dzīvnieku vācējs, mans darbs ir ceļot pa tālām zemēm, kur šie radījumi mīt, un atvest tos dzīvus uz zoodārziem. Šajā grāmatā esmu aprakstījis trīs dzīvnieku vākšanas ekspedīcijas, kādās esmu piedalījies dažādās pasaules malās, un centies attēlot, kā notiek grūtā, taču interesantā dzīvnieku vākšana.
Lielākā daļa cilvēku nevar pat iedomāties tās rūpes un raizes, ar kādām dzīvnieku vākšanas ekspedīcijā jāsaskaras, lai sagūstītu visus brīnišķīgos putnus un zvērus, par kuru apskatīšanu zoodārzos viņi maksā. Viens no jautājumiem, kuru man vienmēr uzdod, - kā es vispār esmu kļuvis par dzīvnieku vācēju? Atbilde ir tāda, ka esmu vienmēr interesējies par dzīvniekiem un zoodārziem.
Kā stāsta mani vecāki, pirmais vārds, kuru es esot spējis puslīdz'skaidri izrunāt, bijis nevis tradicionālais "mamma" vai "papa", bet gan "zoo"; es to esot spalgā balsī atkārtojis tik ilgi, kamēr kāds no viņiem, lai es apklustu, aizvedis mani uz zoodārzu. Kad es mazliet paaugos, mēs dzīvojām Grieķijā, un tur man piederēja milzumdaudz mājas mīluļu -, sākot ar pūcēm un beidzot ar jūraszirdziņiem, un visu savu brīvo laiku es pavadīju, pētīdams apkārtējos laukus un meklēdams papildinājumus savai dzīvnieku kolekcijai. Vēlāk es gadu nostrādāju Vipsneidas zoodārzā par jaunāko kopēju, lai gūtu pieredzi darbā ar lielākiem dzīvniekiem - tādiem kā lauvas, lāči, bizoni un strausi, kurus nav iespējams vienkārši turēt mājās. Kad aizgāju no Vipsneidas, es laimīgā kārtā ieguvu pietiekami daudz naudas, lai varētu finansēt savu pirmo ekspedīciju, un kopš tā laika ceļoju regulāri.
Kaut arī kolekcionēšana nav viegls darbs un bieži sagādā vilšanos, tā pilnīgi noteikti ir īstā nodarbošanās visiem, kuri mīl dzīvniekus un kuriem patīk ceļot. Šajā grāmatā esmu centies parādīt, ka grūto darbu un vilšanos gandrīz vienmēr ar uzviju gandarī veiksme, sajūsma un prieks, kādu sagādā ne tikai dzīvnieku sagūstīšana, bet ari to vērošana dabiskajā vidē.