Astoņdesmit dienās ap Zemeslodi

Trīsdesmit ceturtā nodaļa Āķim ir izdevība ļauni pazoboties

Fileass Fogs bij ieslodzīts cietumā. Viņu iemeta poli­cijas karcerī, kas atradās pie Liverpūles muitas, tikai rītu viņu pārvedīs uz Londonu.

Kad Fikss apcietināja misteru Fogu, Āķis gribēja gāzties detektīvam virsū, bet polismeņi to aizturēja. Ne­gaidītā notikuma nobiedētā misis Auda nekā nesaprata un ne vārda nevarēja izrunāt. Āķis viņai visu izstāstīja. Misters Fogs, šis godīgais un drosmīgais džentlmenis, apcietināts kā zaglis! Jaunā sieviete protestēja pret tādu apvainojumu, sirds viņai kūsāja pāri, asaras plūda no acīm, redzot, ka viņa nespēj palīdzēt savam glābējam.

Fikss bij apcietinājis Šo džentlmeni tāpēc, ka viņa pienākums to prasīja, vienalga, vai tas vainīgs vai ne — to izšķirs tiesa.

Tad Āķim ienāca prātā, ka taču vienīgi viņš vainīgs pie visas nelaimes! Kāpēc viņš misteram Fogam bij no­slēpis to, ko zināja par policijas inspektoru Fiksu un tā nolūkiem? Laikā brīdināts, tas, bez šaubām, būtu pie­rādījis Fiksam savu nevainību, viņš būtu pārliecinājis,

ka detektīvs maldās un vismaz nebūtu uz sava rēķina vadājis lidzi šo nolādēto aģentu, kura pirmais darbs bij to apcietināt, tiklīdz viņš spēra kāju uz Apvienotās ka­ralistes zemes. Sirdsapziņas pārmetumi nomocīja Aķi, iedomājot savu kļūdu un muļķību. Viņš raudāja, žēl bij viņā noskatīties. Viņš bij gatavs triekt galvu pret sienu!

Par spīti aukstumam viņi abi ar misis Audu palika turpat piestātnes nojumē, lai vēlreiz dabūtu redzēt mis­teru Fogu.

Bet Fileass Fogs bij neglābjami izpostīts taisni tajā acumirklī, kad viņš jau patlaban bij pie mērķa. Iebrau­cis Liverpūlē divdesmit pirmajā decembrī bez divdesmit minūtēm divpadsmitos, viņš ērti varēja nokļūt Reforma­toru klubā astoņos un četrdesmit piecās minūtēs tāpēc, ka viņam vēl atlika deviņas stundas un piecpadsmit minūtes laika, bet tikai sešas bij vajadzīgas, lai nokļūtu Londonā.

Ja kāds tagad būtu varējis ieiet Liverpūles muitas karcerī, viņš ieraudzītu džentlmeni sēžam uz koka sola, mierīgu, nepārskaitušos un neuztrauktu. Nebūs iespē­jams apgalvot, ka viņš bij apmierinājies ar savu likteni, taču nekāda uzbudinājuma viņš ārēji neizrādīja. Vai viņā pamazām uzkrājās tas niknums, kas beidzamā acu­mirklī izlaužas ar neaizturamu spēku? Kas to lai pasaka. Fileass Fogs sēdēja rāmi, gaidīdams … ko gan viņš vēl varēja gaidīt? Vai viņam vēl bij kāda cerība? Vai, arī cietuma durvīm aizveroties, viņš vēl vienmēr domāja derības vinnēt?

Lai nu kā, bet savu pulksteni Fileass Fogs bij rūpīgi nolicis uz galda un vēroja, ka viņa rādītāji slīd uz priekšu. Neviens vārds nenāca pār viņa lūpām, tikai acis lūkojās ārkārtīgi uzmanīgi.

Viņa stāvoklis bij šausmīgs. Viņa godīga cilvēka vārds aptraipīts, kā kāds nelietis viņš ieslodzīts cietumā.

Vai viņš domāja par bēgšanu? Vai meklēja kādu iespējamu izeju no šā cietuma? Iespējams. Mazākais, patlaban viņš gāja pa istabu apkārt. Bet durvis bij cieši noslēgtas, un logs aizrestots. Viņš apsēdās atkal un iz­vilka savu ceļojuma plānu. Lapā, kur stāvēja ierakstīts:

«Sestdien, divdesmit pirmajā decembrī, Liverpūlē,» — viņš pierakstīja klāt:

«Astoņdesmitā diena, vienpadsmit un četrdesmit minūtes rītā,» un gaidīja atkal.

Arā nosita muitas pulkstenis. Misters Fogs pārlieci­nājās, ka viņa pulkstenis par divām minūtēm ātrāks.

Divi! Iedomādams, ka šajā acumirklī, iekāpdams eksprešvilcienā, vēl laikā varētu nokļūt Reformatoru klubā, Fileass Fogs sarauca pieri…

Divos un trīsdesmit trijās minūtēs pagalmā atska- nēja troksnis un durvju vārstīšana. Bij dzirdamas Aķa un Fiksa balsis.

Fileasa Foga acis uz acumirkli iedzirkstījās.

Karcera durvis atvērās, ienāca misis Auda, Āķis un Fikss, visi steidzās pie viņa.

Fikss bij bez elpas, izspūrušiem matiem, pat parunāt viņš nevarēja!

— Cienījamais kungs … — viņš murmināja, — cie­nījamais kungs … piedodiet… Nožēlojama pārskatī­šanās … zaglis apcietināts pirms trim dienām … Jūs … esat brīvs …

Fileass Fogs bij brīvs! Viņš piegāja pie detektīva, ieskatījās tam cieši sejā, tad darīja to, ko savu mūžu nebij darījis un laikam arī nekad vairs nedarīs, atvēza rokas un ar automāta precizitāti iekrāva tam divas pļaukas.

— Lielisks pliķis! — Āķis iesaucās. Un kā īsts fran­cūzis atļāvās ļauni pajokot:

— Tas ir teicams angļu boksa paraugs!

Zemē pakritis, Fikss neteica ne vārda. Viņš jau sa­ņēma tikai to, ko pelnījis.

Misters Fogs, misis Auda un Āķis steidzās laukā, ielēca, kādos ormaņa ratos un dažās minūtēs jau bij Liverpūles stacijā.

Fileass Fogs apjautājās, vai iet kāds eksprešvilcienā uz Londonu.

Pulkstenis bij četrdesmit minūtes uz trim. Vilciens aizgājis pirms trīsdesmit piecām minūtēm.

Fileass Fogs tūliņ pasūtīja speciālvilcienu.

Stacijā bij vairākas atbraucējas lokomotīves, taču speciālvilciens nevarēja izbraukt pirms trijiem.

5 ulksten trijos, parunājis ar mašīnistu pāra vārdus

par prēmiju, Fileass Fogs ar jauno sievieti un savu uz­ticamo sulaini izbrauca uz Londonu.

Piecarpus stundās viņam jānobrauc atstatums starp Liverpūli un Londonu, tas labi iespējams, ja vien ceļš visā garumā būtu brīvs. Bet vietām negribot nācās ap­stāties un uzgaidīt, un, kad misters Fogs izkāpa Lon­donas stacijā, visi pulksteņi rādīja astoņus un piecdes­mit minūtes.

Fileass Fogs bij nobeidzis ceļojumu ap zemeslodi par piecām minūtēm vēlāk …

Derības bij zaudētas.