Latvijas Padomju Sociālistiskas Republikas Likums

Pirmā nodaļa VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants. Latvijas PSR kriminālās likumdošanas uzdevumi

Latvijas PSR kriminālās likumdošanas uzdevums ir aizsargāt pret noziedzīgiem apdraudējumiem padomju sabiedrisko un valsts iekārtu, sociālistisko īpašumu, pilsoņu personu un tiesības un visu sociālistisko tiesisko kārtību.

Lai veiktu šo uzdevumu, Latvijas PSR kriminālā likumdošana nosaka, kādi sabiedriski bīstami nodarījumi ir noziedzīgi, un no­saka sodus, kas piemērojami noziegumus izdarījušām personām.

2. pants. PSR Savienības kriminālā likumdošana un Latvijas PSR kriminālā likumdošana

Latvijas PSR kriminālkodeksu izdod, pamatojoties uz Lat­vijas PSR Konstitūcijas 19. panta «n» punktu, saskaņā ar PSR Savienības un savienoto republiku kriminālās likumdoša­nas pamatu principiem un vispārīgiem noteikumiem.

Vissavienības likumi par kriminālatbildību par valsts no­ziegumiem un militārajiem noziegumiem, ka ari Vissavienības krimināllikumi, kas nosaka atbildību par citiem noziegumiem, kuri vērsti pret PSRS interesēm, jāiekļauj šajā kodeksā. Līdz Vissavienības krimināllikumu iekļaušanai Latvijas PSR krimināl­kodeksa šie likumi tiek piemēroti tieši.

3. pants. Kriminālatbildības pamats

Pie kriminālatbildības saucama un sodāma tikai persona, kas vainīga nozieguma izdarīšanā, tas ir, kas ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarījusi krimināllikumā paredzētu sabiedriski bīstamu nodarījumu.

Kriminālsods piemērojams tikai pēc tiesas sprieduma.

4. pants. Krimināllikumu spēks attiecībā uz nodarījumiem, kas izdarīti Latvijas PSR teritorijā un citu savienoto republiku

teritorijā

Visas personas, kas izdarījušas noziegumus Latvijas PSR teri­torijā, atbild pēc krimināllikumiem, kas ir spēkā Latvijas PSR teritorijā.

Personas, kas izdarījušas noziegumus citu savienoto republiku teritorijā un nodotas tiesai Latvijas PSR teritorija, atbild pēc krimināllikumiem, kas ir spēkā nozieguma izdarīšanas vieta.

Ja noziegumu Latvijas PSR teritorijā izdara ārvalstu diplo­mātiskie pārstāvji vai citi pilsoņi, kuri krimināllietas saskaņa ar spēkā esošajiem likumiem un starptautiskajiem līgumiem nav pakļauti padomju tiesu iestādēm, jautājums par šo personu kri­minālatbildību izlemjams diplomātiskā ceļā.

5. pants. PSR Savienības un Latvijas PSR krimināllikumu spēks attiecībā uz nodarījumiem, kas izdarīti ārpus PSRS robežām

PSRS pilsoņi, kas izdarījuši noziegumus ārzemēs, atbild pēc krimināllikumiem, kas ir spēkā Latvijas PSR teritorija, ja viņi saukti pie kriminālatbildības vai nodoti tiesai Latvijas PSR teri­torijā.

Uz tā paša pamata, personas, kas atrodas Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā un kam nav pilsonības, atbild par no­ziegumiem, kas izdarīti ārpus PSRS robežām.

Ja minētās personas par izdarītajiem noziegumiem sodītas ārzemēs, tiesa var attiecīgi mīkstināt tām piespriesto sodu vai pilnīgi atbrīvot vainīgo no soda izciešanas.

Ārvalstnieki atbild par noziegumiem, kas izdarīti ārpus PSRS robežām, pēc padomju krimināllikumiem starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos.

6. pants. Krimināllikuma spēks laikā

Nodarījuma noziedzīgumu un sodāmību nosaka likums, kas bijis spēkā šā nodarījuma izdarīšanas laikā.

Likumam, kas atzīst nodarījumu par nesodāmu vai mīkstina sodu, ir atpakaļejošs spēks, proti, tas attiecas ari uz nodarīju­miem, kas izdarīti pirms tā izdošanas.

Likumam, kas atzīst nodarījumu par sodāmu vai pastiprina sodu, atpakaļejoša spēka nav.