Latvijas Padomju Sociālistiskas Republikas Likums

Piektā nodaļa. MEDICĪNISKA UN AUDZINOŠA RAKSTURA PIESPIEDU LĪDZEKĻI

55. pants. Medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošana garā slimām personām Personām, kuras izdarījušas sabiedriski bīstamu nodarījumu, būdamas nepieskaitāmības stāvoklī, vai izdarījušas šādu nodarījumu, būdamas pieskaitāmības stāvoklī, bet pirms sprieduma taisīšanas vai soda izciešanas laika saslimušas ar gara slimību, kas atņēmusi tam iespēju apzināties savu darbību vai to vadīt, pec tiesas lēmuma var piemērot šādus medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus:

1) ievietošanu vispārīgā psihiatriskā slimnīcā;

2) ievietošanu speciāla psihiatriskā slimnīcā vai vispārīgās

psihiatriskas slimnīcas speciāla nodaļā.

Tiesa, atzinusi par nepieciešamu piemērot medicīniska rak­stura piespiedu līdzekli, izraugās to atkarībā no tā, ar kādu gara slimību attiecīgā persona saslimusi un kāds ir šās personas izda­rīta nodarījuma raksturs un sabiedriskas bīstamības pakāpe.

Ievietot vispārīgā psihiatriskā ārstniecības iestādē tiesa var gara slimo, kas pēc sava psihiskā stāvokļa un izdarītā sabiedriski bīstama nodarījuma rakstura jātur slimnīcā un jāārstē piespiedu kārta.

Ievietot speciālā psihiatriskā slimnīcā vai vispārīgās psihiat­riskas slimnīcas speciālā nodaļā tiesa var garā slimo, kas pēc sava psihiska stāvokļa un izdarītā sabiedriski bīstamā nodarī­juma rakstura ir sevišķi bīstams sabiedrībai.

Personai, kura pēc nozieguma izdarīšanas vai soda izcieša­nas laikā saslimusi ar gara slimību, kas tai atņēmusi iespēju apzināties savu darbību vai to vadīt, pēc izveseļošanās tiesa var piespriest sodu, ja nav notecējuši noilguma termiņi vai nav citu pamatu tās atbrīvošanai no kriminālatbildības un soda.

Ja šādai personai pēc izveseļošanās piemēro sodu, tad laiks, kurā piemēroti medicīniskā rakstura piespiedu līdzekļi, ieskai­tāms soda laikā.

56. pants. Medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanas grozīšana un izbeigšana attiecībā uz garā slimajiem

Medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu izbeidz vai tos groza tiesa pēc ārstniecības iestādes atzinuma, ja attie­cīgā persona izveseļojusies vai saslimšanas raksturs grozījies tiktāl, ka nav nepieciešams šādus līdzekļus piemērot.

Ja tiesa neatzīst par nepieciešamu piemērot garā slimajam medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus, ka arī gadījumā, ja šādu līdzekļu piemērošana_ izbeigta, tiesa var nodot viņu radi­nieku vai aizbildņu gādībā, nosakot obligātu ārsta uzraudzību.

57. pants. Medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošana

hroniskiem alkoholiķiem

Personām, kas izdarījušas noziegumu uz hroniska alkoho­lisma pamata, tiesa līdzās sodam par izdarīto noziegumu var piemērot medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus.

Ja hronisku alkoholiķi notiesā ar sodu, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu, tiesa var piespiedu kārtā ievietot šo personu medicīniskā iestādē ar speciālu ārstēšanas un darba režīmu.

Hronisku alkoholiķi piespiedu kārtā ārstē arī laika, kamēr viņš izcieš sodu brīvības atņemšanas vietas, bet nepieciešamības gadījumos arī pēc atbrīvošanas no brīvības atņemšanas vietām.

Hronisko alkoholiķu piespiedu ārstēšanu izbeidz tiesa.

58. pants. Audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošana

nepilngadīgajiem

Audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi, kas saskaņā ar šā ko­deksa 10. pantu piemērojami personām, kuras izdarījušas nozie­gumu pirms astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanas, ir:

1) pienākuma uzlikšana publiski vai citāda veidā atvaino-

ties cietušajam;

2) rājiena vai stingra rājiena izteikšana;

3) brīdinājums;

4) pienākuma uzlikšana nepilngadīgajam, kas sasniedzis piecpadsmit gadu vecumu, atlīdzināt nodarīto zaudējumu, ja ne­pilngadīgajam ir patstāvīga izpeļņa un zaudējuma summa ne­pārsniedz divdesmit piecus rubļus, vai pienākuma uzlikšana ar savu darbu novērst nodarīto materiālo zaudējumu, ja tas nepār­sniedz divdesmit piecus rubļus;

5) materiālu nodošana par nepilngadīgo sabiedriskajās or­ganizācijas viņa mācību, darba vai dzīves vietā, apspriešanai un nepieciešamo pasākumu veikšanai;

6) nepilngadīgā_ nodošana galvojumā vecākiem vai perso-nām, kas tos aizstāj;

7) nepilngadīgā nodošana galvojumā vai pārraudzībā darba­ļaužu kolektīvam, sabiedriskam organizācijām, kā arī atsevišķiem pilsoņiem pēc viņu lūguma;

8) ievietošana speciālās bērnu un pusaudžu ārstēšanas un audzināšanas vai audzināšanas iestādēs;

9) nepilngadīgā ievietošana audzināšanas kolonijās.

Nepilngadīgie, kas ievietojami speciālās audzināšanas iestā­dēs, turami tajās, kamēr ir labojušies, bet ne ilgāk kā līdz astoņ­padsmit gadu vecuma sasniegšanai. Izņēmuma veidā, nosūtot uz tādām kolonijām nepilngadīgo, kas sasniedzis sešpadsmit gadu vecumu, tiesa var noteikt iespēju turēt viņu minētajā kolo­nija līdz divdesmit gadu vecuma sasniegšanai/

Sa panta 6.—9. punktā paredzēto audzinoša rakstura pie­spiedu līdzekļu piemērošanu var izbeigt tiesa, ja to lūdz audzinā­šanas iestādes, sabiedriskas organizācijas, darbaļaužu kolek­tīvi vai personas, kam nepilngadīgie nodoti galvojumā vai pārraudzība.