Latvijas Padomju Sociālistiskas Republikas Likums

Ceturta nodaļa. I. SODA NOTEIKŠANA UN ATBRĪVOŠANA NO SODA

35. pants. Soda noteikšanas vispārīgie principi

Tiesa piespriež sodu tādās robežās, kādas nosaka likuma pants, kas paredz atbildību par izdarīto noziegumu, stingrā sa-skaņa ar PSR Savienības un savienoto republiku kriminālās li­kumdošanas pamatu un Latvijas PSR kriminālkodeksa noteiku­miem. Nosakot sodu, tiesa, vadīdamās no sociālistiskās tiesiskās apziņas, ņem vēra izdarītā nozieguma raksturu un sabiedriskās bīstamības pakāpi, vainīga personību un atbildību mīkstinošos un pastiprinošos lietas apstākļus.

36. pants. Atbildību mīkstinošie apstākļi

Nosakot sodu, par atbildību mīkstinošiem atzīstami šādi apstākļi:

1) ja vainīgais novērsis iedarītā nozieguma kaitīgās sekas vai labprātīgi atlīdzinājis nodarīto zaudējumu, vai novērsis no­darīto kaitējumu;

2) ja noziegums izdarīts smagu personīgu vai ģimenes ap­stākļu sagadīšanās dēļ;

3) ja noziegums izdarīts draudu vai piespiešanas ietekmē, ma­teriālas vai citādas atkarības dēļ;

4) ja noziegums izdarīts stipra psihiska uzbudinājuma ietekme, ko izraisījusi cietušā prettiesiska darbība;

5) ja noziegums izdarīts, aizsargājoties pret sabiedriski bīs­tamu apdraudējumu, kaut arī pārkāpjot nepieciešamās aizstāvē­šanās robežas;

6) ja noziegumu izdarījis nepilngadīgais;

7) ja noziegumu izdarījusi sieviete grūtniecības stāvoklī;

8) ja nozieguma izdarītājs vaļsirdīgi atzinies un nožēlojis iz-

darīto vai pieteicies par vainīgu,

Nosakot sodu, tiesa var ņemt vērā arī tādus mīkstinošus ap­stākļus, kas likumā nav norādīti.

37. pants. Atbildību pastiprinošie apstākļi

Nosakot sodu, par atbildību pastiprinošiem atzīstami šādi ap­stākļi:

1) ja noziegumu izdarījusi persona, kas jau agrāk izdarījusi

kādu noziegumu;

atkarībā no pirmā nozieguma rakstura tiesa var nepiešķirt šim noziegumam pastiprinoša apstākļa nozīmi;

2) ja noziegumu izdarījusi organizēta grupa;

3) ja noziegums izdarīts mantkārīgu vai citādu zemisku

tieksmju dēļ;

4) ja noziegumam bijušas smagas sekas;

5) ja noziegums izdarīts pret mazgadīgo, sirmgalvi vai per­sonu, kas atrodas bezpalīdzības stāvoklī, kā arī izmantojot cie­tušā dienesta, materiālo vai citādu atkarību;

6) ja nepilngadīgie uzkūdīti izdarīt noziegumu vai ja nepiln­gadīgie iesaistīti noziegumā kā līdzdalībnieki;

7) ja noziegums izdarīts ar sevišķu cietsirdību vai ņirgāšanos par cietušo;

8) ja noziegums izdarīts, izmantojot sabiedriska posta apstākļus;

9) ja noziegums izdarīts vispārbīstamā veida

10) ja persona, par kuru bija galvojis kolektīvs, sabiedriskā galvojuma laikā vai viena gada laika pēc šāda galvojuma termiņa izbeigšanās izdarījusi jaunu noziegumu.

38. pants. Soda noteikšana vairāku noziegumu izdarīšanas gadījumā

Ja kāda persona atzīta par vainīgu_ divu vai vairāku nozie­gumu izdarīšanā, kuri paredzēti krimināllikumu dažādos pantos, un ja tā ne par vienu no šiem noziegumiem nav notiesāta, tiesa, noteikusi sodu atsevišķi par katru noziegumu, galīgi_ nosaka sodu pēc to kopības, vai nu ietverot vieglāko sodu smagākajā, vai arī pilnīgi vai daļēji saskaitot piespriestos sodus tajās robežas, kādas noteiktas likuma pantā, kas paredz smagāko sodu.

Pamatsodam var pievienot ikvienu papildsodu, kurš paredzēts tajos likuma pantos, kas nosaka atbildību par noziegumiem, kuru izdarīšanā persona atzīta par vainīgu.

Tādā pašā kārtībā sods nosakāms, ja pēc sprieduma taisīšanas konstatēts, ka notiesātais vainīgs vēl ari citā nozieguma, ko viņš izdarījis pirms sprieduma taisīšanas pirmajā lietā. Šai gadījuma soda laikā ieskaitāms sods, kas pilnīgi vai daļēji jau izciests pec pirmā sprieduma.

39. pants. Soda noteikšana pēc vairākiem spriedumiem

Ja notiesātais pēc sprieduma taisīšanas, bet pirms pilnīgas soda izciešanas izdarījis jaunu noziegumu, tiesa jaunajā sprie­dumā noteiktajam sodam pilnīgi vai daļēji pievieno soda daļu, kas vēl nav izciesta pēc iepriekšējā sprieduma.

Saskaitot sodus šai pantā paredzētajā kārtībā, soda kopējais laiks nedrīkst pārsniegt šā veida sodam noteikto maksimālo laiku. Saskaitot brīvības atņemšanas sodus, soda kopējais laiks nedrīkst pārsniegt desmit gadus, bet par noziegumiem, par kuriem likumā atjauts noteikt brīvības atņemšanu uz laiku, ilgāku par desmit gadiem, tas nedrīkst pārsniegt piecpadsmit gadus.

40. pants. Sodu saskaitīšanas un aizstāšanas noteikumi

Saskaitot vai aizstājot dažāda veida pamatsodus, piemēro Šādus noteikumus:

1) saskaitot dažāda veida sodus, tiesa izraugās galīgo sodu pēc visstingrākā soda veida;

2) brīvības atņemšanas soda viena diena atbilst vienai dienai disciplinārajā bataljonā, trim dienām nometinājumā, izsūtījumā vai labošanas darbos bez brīvības atņemšanas. Pamatsods, ja tas ir labošanas darbi, tiesības atņemšana ieņemt noteiktus ama­tus vai tiesības atņemšana uz zināmu nodarbošanos, atbrīvošana noamata, naudas sods. un sabiedriskais nopēlums, tiek izpildīts patstāvīgi;

3) dažāda veida papildsodi tiek izpildīti patstāvīgi;

4) ja brīvības atņemšanas, nometinājumā, izsūtījuma, labo-

šanas darbu bez brīvības atņemšanas laikus saskaita vai sodus

aizstāj, tad laiku skaita dienām, mēnešiem un atbilstošos gadīju-

mos gadiem.

41. pants. Vieglāka soda noteikšana par likumā paredzēto sodu

Ja tiesa, ievērojot sevišķus lietas apstākļus un vainīgā perso­nību, atzīst par nepieciešamu noteikt viņam sodu, zemāku par zemāko robežu, kas par attiecīgo noziegumu paredzēta likumā, vai atzīst par nepieciešamu noteikt citu, vieglāka veida sodu, tā var sodu attiecīgi mīkstināt, obligāti norādot mīkstināšanas motīvus.

42. pants. Nosacīta notiesāšana

Ja tiesa, piespriezdama brīvības atņemšanu vaj labošanas darbus un ņemot vērā lietas apstākļus un vainīgā personību, iegūst pārliecību, ka nav lietderīgi likt vainīgajam izciest pie­spriesto sodu, tā var vainīgo notiesāt nosacīti, spriedumā obligāti norādot nosacītās notiesāšanas motīvus. Šādā gadījumā tiesa nolemj spriedumu neizpildīt, ja tiesas noteiktajā pārbaudes laika notiesātais neizdarīs jaunu tāda paša veida vai ne mazāk smagu noziegumu.

Nosacīti notiesājot, tiesa nosaka pārbaudes laiku no viena līdz pieciem gadiem.

Nosacīti notiesāto personu uzvešanos pārrauga un audzinā­šanas darbu ar tām veic notiesātās personas darba vai mācību vietas sabiedriskā organizācija vai darbaļaužu kolektīvs, bet at­tiecībā uz personu, kas nestrādā un nemācās, — vietējā Darba­ļaužu deputātu padome. Šos pienākumus pret nepilngadīgajiem veic viņu vecāki vai aizbildņi.

Ņemot vērā lietas apstākļus, vainīgā personību, kā ari vainīgā darba vietas sabiedrisko organizāciju vai strādnieku, kalpotāju vai kolhoznieku kolektīva lūgumus notiesāt viņu nosacīti, tiesa var nodot nosacīti notiesāto šīm organizācijām vai kolektīvam pār­audzināšanai un labošanai.

Ja nosacīti notiesātais ar priekšzīmīgu uzvešanos pierādīs, ka viņš ir labojies, tad, ja būs pagājis ne mazāk par pusi no tiesas noteiktā pārbaudes laika, tiesa pēc sabiedriskas organizāci­jas vai darbaļaužu kolektīva, vai tās personas lūguma, kam uz­dots uzraudzīt nosacīti notiesāto, var samazināt viņam noteikto pārbaudes laiku vai atcelt atlikušo pārbaudes laiku.

Nosacīti notiesājot, nevar piemērot citādus papildsodus ka tikai naudas sodu.

Ja nosacīti notiesātais pārbaudes laikā izdara jaunu tāda paša veida vai ne mazāk smagu noziegumu, tiesa nosaka viņam sodu pēc šā kodeksa 39. pantā paredzētajiem noteikumiem.

43. pants. Sprieduma izpildīšanas atlikšana karavīram vai karadienestam pakļautai personai kara laikā

Ja brīvības atņemšana piespriesta karavīram vai karadienes­tam pakļautai personai, kas iesaucama vai mobilizējama, tad kara laikā tiesa var atlikt sprieduma izpildīšanu līdz karadar­bības beigām, nosūtot notiesāto uz aktīvo armiju. Šādos gadī­jumos tiesa var atlikt arī papildsodu izpildīšanu.

Ja uz aktīvo armiju nosūtītais notiesātais būs nelokāms so­ciālistiskās Dzimtenes aizstāvis, tad pēc attiecīgās kara pavēlnie­čības lūguma tiesa var atbrīvot viņu no soda vai aizstāt sodu ar citu, vieglāku sodu.

Ja persona, kurai sprieduma izpildīšana atlikta, izdara jaunu noziegumu, tiesa pievieno jaunajam sodam agrāk piespriesto sodu pēc šā kodeksa 39. pantā paredzētajiem noteikumiem.

44. pants. Iepriekšējā apcietinājuma ieskaitīšana

Iepriekšējo apcietinājumu tiesa ieskaita soda laikā, notiesājot ar brīvības atņemšanu un nosūtīšanu uz disciplināro bataljonu, — dienu pret dienu, notiesājot ar labošanas darbiem, nometinājumu vai izsūtījumu, — dienu pret trim dienām.

Piespriežot citus sodus, tiesa, ieskaitot iepriekšējo apcietinā­jumu, var attiecīgi mīkstināt sodu vai pilnīgi atbrīvot vainīgo no soda izciešanas.

45. pants. Kriminālatbildības noilgums

Nevienu personu nevar saukt pie kriminālatbildības, ja no dienas, kad ta izdarījusi noziegumu, pagājis šāds laiks:

1) seši mēneši no tāda nozieguma izdarīšanas dienas, par kuru var ierosināt lietu pēc cietušā sūdzības (šā kodeksa 109. panta otra daļa, 11L panta pirmā daļa, 127. panta pirmā dala un 128. panta pirmā daļa);

2) trīs gadi no tāda nozieguma izdarīšanas dienas, par kuru pēc likuma var piespriest brīvības atņemšanu uz laiku, ne ilgāku par diviem gadiem, vai tādu sodu, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu;

3) pieci gadi no tāda nozieguma izdarīšanas dienas, par kuru pēc likuma var piespriest brīvības atņemšanu uz laiku, ne ilgāku par pieciem gadiem;

4) desmit gadi no tāda nozieguma izdarīšanas dienas, par kuru pēc likuma var piespriest smagāku sodu nekā brīvības at­ņemšana uz pieciem gadiem.

Noilgums tiek pārtraukts, ja līdz norādīto termiņu notecēšanai attiecīga persona izdara jaunu noziegumu, par kuru pēc likuma var piespriest brīvības atņemšanu uz laiku, ilgāku par diviem gadiem. Šai gadījumā noilgumu sāk skaitīt no jaunā nozieguma izdarīšanas brīža.

Noilgums tiek apturēts, ja persona, kas izdarījusi noziegumu, izvairās no izmeklēšanas vai tiesas. Šādos gadījumos noilguma tecējums atjaunojas no tā_ brīža, kad šī persona tiek aizturēta vai pati pieteicas par vainīgu. Pie tam šo personu nevar saukt pie kriminālatbildības, ja no nozieguma izdarīšanas laika pagā­juši piecpadsmit gadi un noilgumu nav pārtraucis jauns noziegums.

Jautājumu par noilguma piemērošanu personai, kas izdarījusi noziegumu, par kuru pēc likuma var piespriest nāves sodu, izlemj tiesa. Ja tiesa neuzskata par iespējamu piemērot noilgumu, nāves sodu tomēr nevar piespriest un tas aizstājams ar brīvības atņemšanu.

46. pants. Notiesājoša sprieduma izpildīšanas noilgums

Notiesājošs spriedums nav izpildāms, ja tas, skaitot no die­nas, kad tas stājies likumīgā spēkā, nav izpildīts sados termiņos:

1) trīs gados — ja piespriesta brīvības atņemšana uz laiku, ne ilgāku par diviem gadiem, vai sods, kas nav saistīts ar brīvī­bas atņemšanu;

2) piecos gados — ja piespriesta brīvības atņemšana uz laiku, ne ilgāku par pieciem gadiem;

3) desmit gados — ja piespriests smagāks sods nekā brīvības atņemšana uz pieciem gadiem.

Noilgums tiek pārtraukts, ja notiesātais izvairās no soda iz­ciešanas vai līdz noilguma termiņu notecēšanai izdara jaunu no­ziegumu, par kuru tiesa piespriedusi brīvības atņemšanas sodu uz laiku, ne mazāku par vienu gadu, nometinājumu vai izsūtījumu uz laiku, ne mazāku par trim gadiem. Ja izdarīts jauns noziegums, noilgumu sāk skaitīt no tā izdarīšanas brīža, bet, ja notiesātais izvairījies no soda izciešanas, — notā brīža, kad viņš ierodas iz­ciest sodu, vai no brīža, kad notiesātais, kas ir slēpies, tiek_aiz-turēts. Tomēr notiesājošais kriminālspriedums nav izpildāms, ja no tā taisīšanas laika pagājuši piecpadsmit gadi un noilgumu nav pārtraucis jauns noziegums.

Jautājumu par noilguma piemērošanu personai, kurai pie­spriests nāves sods, izlemj tiesa. Ja tiesa neuzskata par iespējamu piemērot noilgumu, nāves sods tiek aizstāts ar brīvības atņemšanu.

47. pants. Atbrīvošana no kriminālatbildības un soda

Personu, kas izdarījusi noziegumu, var atbrīvot no krimināl­atbildības, ja tiks atzīts, ka lietas izmeklēšanas vai iztiesāšanas laikā grozījušos apstākļu dēļ nodarījums, ko vainīgais izdarījis, zaudējis sabiedriski bīstamo raksturu vai šī persona pati vairs nav sabiedriski bīstama.

Personu, kas izdarījusi noziegumu, var atbrīvot no soda, ja tiks atzīts, ka sakarā ar tās turpmāko nevainojamo uzvešanos un godīgo attieksmi pret darbu šo personu lietas iztiesāšanas laikā nevar uzskatīt par sabiedriski bīstamu.

48. pants. Atbrīvošana no kriminālatbildības,

nododot lietu biedru tiesai

Personu var atbrīvot no kriminālatbildības un soda, nododot lietu izskatīšanai biedru tiesā, ja šī persona pirmoreiz izdarījusi kādu no šai kodeksā paredzētajiem tālāk minētajiem no­darījumiem:

1) tīšu vieglu miesas bojājumu, kas nav radījis veselības satricinājumu (109. panta otrā daļa), piekaušanu (111. panta pirmā daļa), nepatiesu, kolektīva locekli apkaunojošu,-izdomā­jumu izplatīšanu tajā pašā kolektīvā (127. panta pirmā daļa), goda aizskaršanu (128. panta pirmā daļa), ja ir cietušā iesnie­gums vai satifedrības lūgums izskatīt lietu biedru tiesā;

2) citu nodarījumu, par kuru saskaņā ar šā kodeksa sevišķās daļas pantu atļauts lietot sabiedriskās ietekmēšanas līdzekļus;

3) citu mazsvarīgu noziegumu, ja pēc izdarītā nodarījuma rakstura un vainīgā personības viņu var labot ar sabiedriskās ietekmēšanas līdzekļiem, nepiemērojot kriminālsodu.

49. pants. Atbrīvošana no kriminālatbildības

pret sabiedrisko galvojumu

Ja pēc lietas apstākļiem kādas personas izdarītajām noziedzī­gajam darbībām un pašai šai personai nav lielas sabiedriskas bīstamības un vainīgā darbībām nav bijušas smagas sekas, un viņš pats vaļsirdīgi atzinies un nožēlojis izdarīto, tad pēc sa­biedriskas organizācijas vai darbaļaužu kolektīva lūguma Šo per­sonu var atbrīvot no kriminālatbildības un soda, nododot viņu pret sabiedrisko galvojumu pāraudzināšanai un labošanai tai sa­biedriskajai organizācijai vai darbaļaužu kolektīvam, kas tādu lūgumu ierosinājuši.

Sabiedriskajā galvojumā nevar nodot personu, kas izdarījusi noziegumu ar lielu sabiedrisku bīstamību vai kam bijušas smagas sekas, ka arī personu, kas otrreiz izdarījusi tīšu noziegumu, gadī­juma, ja tā par agrāk izdarīto noziegumu bijusi notiesāta un so­dāmība nav noņemta, ne arī dzēsta.

Nav arī pieļaujams nodot sabiedriskajā galvojumā personu, kas jau agrāk bijusi nodota šādā galvojumā sakarā ar nozieguma izdarīšanu.

Ja persona, par kuru dots sabiedriskais galvojums, gada laika nav attaisnojusi kolektīva uzticību, ir pārkāpusi solījumu, ka ar priekšzīmīgu uzvešanos un godīgu darbu pieradīs savu labošanos nav, pakļāvušies sociālistiskās sadzīves noteikumiem vai pame­tusi darba kolektīvu ar nolūku izvairīties no sabiedriskās ietekmes, tad sabiedriskā organizācija vai darbaļaužu kolektīvs, kas uzņē­mušies par viņu galvojumu, pieņem lēmumu par atsacīšanos no galvojuma un nosūta šo lēmumu prokuratūrai vai tiesai izskatīt jautājumu par krimināllietas atjaunošanu,

50. pants. Nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana no soda un soda aizstāšana ar vieglāku sodu

Ja persona, kas notiesāta ar brīvības atņemšanu, labošanas darbiem, nometinājumu, izsūtījumu vai nosūtīšanu uz disciplināro bataljonu, ar priekšzīmīgu uzvešanos un godīgu attieksmi pret darbu ir pierādījusi savu labošanos, tad pēc tam, kad šī persona faktiski izcietusi ne mazāk par pusi no piespriesta soda, tiesa to var pirms termiņa nosacīti atbrīvot no soda vai aizstāt soda neizciesto daļu ar vieglāku sodu. Notiesāto reizē ar to var atbrīvot arī no šādiem papildsodiem: nometinājuma, izsūtījuma vai tiesī­bas atņemšanas ieņemt noteiktus amatus vai tiesības atņemšanas uz zināmu nodarbošanos.

Personas, kas notiesātas par sevišķi bīstamiem valsts noziegu­miem (59.-68. pants), bandītismu (72. pants), masu nekārtībām (74. pants), viltotas naudas vai vērtspapīru izgatavošanu vai iz­platīšanu (82. pants), valsts vai sabiedriskas mantas izlaupīšanu lielos apmēros (85. panta trešā daļa, 86. panta treša daļa, 88. panta trešā daļa un 89. panta trešā daļa), tīšu slepkavību (98. un 99. pants), tīšu smagu miesas bojājumu (105. pants), iz­varošanu pastiprinošos apstākļos (121. panta otrā un trešā daļa), atklātu zādzību pastiprinošos apstākļos (86. panta otra daļa un 140. panta otrā daļa), laupīšanu (87. un 141. pants), krāpšanu pastiprinošos apstākļos (89. panta otra daļa un 142. panta otra dala), spekulāciju pastiprinošos apstākļos (149. panta otra daļa), kukuļņemšanu pastiprinošos apstākļos (164. panta otra daļa), ļaunprātīgu huligānismu (204. panta otrā daļa), nepaklausību (227. panta 2. un 3. punkts), pretošanos priekšniekam vai viņa piespiešanu pārkāpt dienesta pienākumus (229. panta 2. un 3. punkts), vardarbīgu rīcību pret_priekšnieku (231. pants), — kā ari personas, kas jau agrāk tiesātas par kādu no iepriekš minēta­jiem noziegumiem un pēc tam notiesātas par zādzību pastiprino­šos apstākļos (85. panta otrā daļa, 139. panta otra daļa un 219. panta otrā daļa), vai personas, kas jau agrāk tiesātas par zādzību pastiprinošos apstākļos (85. panta otra daļa, 139. panta otrā daļa un 219. panta otrā daļa) un no jauna notiesātas par zādzības izdarīšanu pastiprinošos apstākļos, var atbrīvot nosacīti pirms termiņa no soda vai aizstāt neizciesto soda daļu ar vieglāku sodu pēc tam, kad šīs personas faktiski izcietušas ne mazāk kā divas trešdaļas no piespriestā soda.

Nosacīti pirms termiņa atbrīvotos pārrauga, kā arī neizciestā soda laika viņus audzina viņu darba vai mācību vietas sabiedris-kās organizacijas vai darbaļaužu kolektīvi, bet personas, kas ne­strādā un nemācās, — vietējā Darbaļaužu deputātu padome viņu dzīves vieta.

Vietējo Darbaļaužu deputātu padomju izpildkomiteju pienā­kams ir iekārtot darba personas, kas atbrīvotas pirms termiņa un nosacīti pirms termiņa.

Ja nosacīti pirms_ termiņa atbrīvotais neizciestās soda daļas laika izdara jaunu tāda paša veida vai ne mazāk smagu nozie­gumu, tiesa nosaka tam sodu pēc šā kodeksa 39. pantā paredzē­tajiem noteikumiem.

Nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana un neizciestās soda daļas aizstāšana ar vieglāku sodu sevišķi bīstamiem recidīvistiem nav piemērojama.

51. pants. Atbrīvošana no soda un soda aizstāšana ar vieglāku personām, kas izdarījušas noziegumu pirms astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanas

Ja persona, kas notiesāta ar brīvības atņemšanu vai labošanas darbiem par noziegumu, ko tā izdarījusi pirms astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanas, ar priekšzīmīgu uzvešanos un godīgu at­tieksmi pret darbu un mācībām pierādījusi, ka ir labojusies, tiesa pec tam, kad šī persona faktiski izcietusi ne mazāk par vienu trešdaļu soda, tai var piemērot:

1) nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda, ja atbrīvošana no soda tai tiek piemērota pēc astoņpadsmit gadu vecuma sa­sniegšanas, vai

2) pirmstermiņa atbrīvošanu no soda, ja atbrīvošana no soda tiek piemērota pirms notiesātais sasniedzis astoņpadsmit gadu vecumu, vai

3) piespriestā soda aizstāšanu ar vieglāku.

52. pants. Atbrīvošana no soda izciešanas slimības dēj

Persona, kas pēc sprieduma taisīšanas_ vai soda izciešanas laika saslimusi ar gara slimību, kas tai atņēmusi iespēju apzinā­ties savu darbību vai to vadīt, atbrīvojama no soda izciešanas.

Šai personai var piemērot medicīniska rakstura piespiedu līdzek­ļus, bet pēc izveseļošanās tai var likt izciest sodu, ņemot^ vēra izdarītā nozieguma smagumu, notiesātā personību, saslimšanas raksturu un izciesto soda laiku.

Ja persona, kura izcieš brīvības atņemšanu, nometinajumu, izsūtījumu, labošanas darbu sodu vai kuru tur disciplinārajā ba­taljonā, saslimst ar citu smagu, neārstējamu slimību, tad tiesa to var atbrīvot no turpmākās soda izciešanas likumā noteiktajā kārtībā.

53. pants. Atbrīvošana no soda izciešanas

Notiesātā atbrīvošanu no soda izciešanas, kā arī piespriestā soda mīkstināšanu, izņemot atbrīvošanu no soda vai soda mīksti­nāšanu amnestijas un apžēlošanas kārtībā, var izdarīt tikai tiesa likumā norādītajos gadījumos un kārtībā.

54. pants. Sodāmības dzēšana un noņemšana Par nesodītām atzīstamas:

1) personas, kas izcietušas sodu disciplinārajā bataljona vai pirms termiņa no tā atbrīvotas, kā arī karavīri, kas labošanas darbu soda vietā izcietuši sodu virssardze;

2) nosacīti notiesātās personas, ja pārbaudes laikā tas neiz: dara jaunu noziegumu;

3) personas, kas notiesātas ar sabiedrisko nopēlumu, naudas sodu, atbrīvošanu no amata, tiesības atņemšanu ieņemt noteiktus amatus vai tiesības atņemšanu uz zināmu nodarbošanos vai kas notiesātas ar labošanas darbiem, ja viena gada laikā no soda iz­ciešanas dienas tās neizdara jaunu noziegumu;

4) personas, kas notiesātas ar brīvības atņemšanu uz laiku, ne ilgāku par trim gadiem, nometinajumu vai izsūtījumu, ja tas triju gadu laikā no soda (pamatsoda un papildsoda) izciešanas dienas neizdara jaunu noziegumu;

5) personas, kas notiesātas ar brīvības atņemšanu uz laiku, ilgāku par trim gadiem, bet ne ilgāku par sešiem gadiem, ja tās piecu gadu laikā no soda (pamatsoda un papildsoda) izciešanas dienas neizdara jaunu noziegumu;

6) personas, kas notiesātas ar brīvības atņemšanu uz laiku, ilgāku par sešiem gadiem, bet ne ilgāku par desmit gadiem, ja tās astoņu gadu laikā no soda (pamatsoda un papildsoda) izcie­šanas dienas neizdara jaunu noziegumu;

7) personas, kas notiesātas ar brīvības atņemšanu uz laiku, ilgāku par desmit gadiem, ja tās astoņu gadu laikā no soda (pa­matsoda un papildsoda) izciešanas dienas neizdara jaunu nozie­gumu un ja turklāt tiesa konstatē, ka notiesātais labojies un nav nepieciešams uzskatīt viņu par sodītu.

Ja persona likumā noteiktajā kārtībā pirms termiņa atbrīvota no soda, tad sodāmības dzēšanas termiņu skaita no brīža, kad faktiski beidzas soda (pamatsoda un papildsoda) izciešana. Ap­rēķinot termiņu, kas dzēš sodāmību, šajos gadījumos jāņem vērā soda faktiskas izciešanas laiks.

Ja persona, kas notiesāta ar brīvības atņemšanu, pēc soda iz­ciešanas ar priekšzīmīgu uzvešanos un godīgu attieksmi pret darbu_ pieradījusi savu labošanos, tad pēc sabiedrisko organizā­ciju lūguma tiesa var noņemt tai sodāmību pirms šai pantā no­radīto termiņu notecējuma.