Latvijas Padomju Sociālistiskas Republikas Likums

Otra nodaļa. NOZIEGUMS 7. pants. Nozieguma jēdziens

Par noziegumu atzīstams krimināllikumā paredzēts sabied­riski bīstams nodarījums (darbība vai bezdarbība), kas apdraud padomju sabiedrisko vai valsts iekārtu, sociālistisko saimniecības sistēmu, sociālistisko īpašumu, pilsoņu personu un viņu politis­kas, darba, mantiskas un citas tiesības, kā arī citāds sociālistisko tiesisko kartību apdraudošs, sabiedriski bīstams nodarījums, kas paredzēts krimināllikuma.

Nav atzīstama_ par noziegumu darbība vai bezdarbība, kam formāli gan ir kāda krimināllikumā paredzēta nodarījuma pa­zīmes, bet kas sava mazsvarīguma dēļ nav sabiedriski bīstama.

8. pants. Nozieguma izdarīšana ar nodomu (tīši)

Noziegums atzīstams par izdarītu ar nodomu (tīši), ja per­sona, kas to izdarījusi, ir apzinājusies savas darbības vai bez­darbības sabiedriski bīstamo raksturu, paredzējusi tās sabiedriski bīstamās sekas un vēlējusies tās vai apzināti pieļāvusi šo seku iestāšanos.

9. pants. Nozieguma izdarīšana aiz neuzmanības

Noziegums atzīstams par fzdarītu aiz neuzmanības, ja per­sona, kas to izdarījusi, ir paredzējusi savas darbības vai bezdar­bības sabiedriskibīstamo seku iestāšanās iespēju, bet vieglprātīgi paļāvusies, ka tās varēs novērst, vai arī nav paredzējusi šādu seku iestāšanas iespēju, kaut gan tai vajadzēja un tā varēja tās paredzēt.

10. pants. Nepilngadīgo atbildība

Pie kriminālatbildības saucamas tikai personas, kas līdz nozie­guma izdarīšanai sasniegušas sešpadsmit gadu vecumu.

Četrpadsmit līdz sešpadsmit gadus vecas personas, kas izda­rījušas noziegumu, saucamas pie kriminālatbildības tikai par slep­kavību (98.—103. pants), par miesas bojājumu tīšu nodarīšanu, kas radījuši veselības satricinājumu (105.—108. pants un 109. panta pirmā daļa), par izvarošanu (121. pants), par lau­pīšanu (87. un 141. pants), atklātu zādzību (86. un 140. pants), zādzību (85., 139. un 219. pants), ļaunprātīgu huligānismu (204.

panta otrā daļa), valsts, sabiedriskās vai pilsoņu personiskas mantas tīšu iznīcināšanu vai bojāšanu, kas radījusi smagas sekas (95. panta otrā daļa un 146. panta otrā daļa), ka arī par tadu tīšu darbību, kas var būt par cēloni vilciena katastrofai (81. pants).

Ja tiesa atzīst, ka personu, kas pirms astoņpadsmit gadu ve­cuma sasniegšanas izdarījusi noziegumu, kuram nav lielas sa­biedriskās bīstamības, iespējams labot, nepiemērojot tai krimināl­sodu, tiesa var šādai personai piemērot šā kodeksa 58. pantā paredzētos audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus, kas nav uzska­tāmi par kriminālsodu.

Ja ir šā panta trešajā daļā norādītie apstākļi, nepilngadīgo var atbrīvot no kriminālatbildības un soda, nosūtot viņu uz ne­pilngadīgo lietu komisiju jautājuma izskatīšanai par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu viņam.

11. pants. Nepieskaitāmība

Pie kriminālatbildības nav saucama persona, kas sabiedriski bīstama nodarījuma izdarīšanas laikā atradusies nepieskaitāmī­bas stāvoklī, tas ir, nav varējusi apzināties savu darbību vai to vadīt hroniskas gara slimības, gara darbības pārejošu traucē­jumu, plānprātības vai citāda slimīga stāvokļa dēļ. Šādai perso­nai pēc tiesas lēmuma var piemērot medicīniska rakstura pie­spiedu līdzekļus, kurus nosaka šā kodeksa 55. pants.

Tāpat nav sodāma persona, kas izdarījusi noziegumu pieskai­tāmības stāvoklī, bet, pirms tiesa taisījusi spriedumu, saslimusi ar gara slimību, kas atņēmusi tai iespēju apzināties savu darbību vai to vadīt. Pēc tiesas lēmuma šādai personai var piemērot me­dicīniska rakstura piespiedu līdzekļus, bet pēc izveseļošanās to var sodīt.

12. pants. Atbildība par dzērumā izdarītu noziegumu

Persona, kas noziegumu izdarījusi dzērumā, nav atbrīvojama no kriminālatbildības.

13. pants. Nepieciešamā aizstāvēšanās

Nav uzskatāma par noziegumu darbība, kas gan atbilst kri­mināllikumā paredzētā nodarījuma pazīmēm, bet izdarīta nepie­ciešamās aizstāvēšanās stāvoklī, tas ir, aizsargājot pret sabied­riski bīstamu apdraudējumu Padomju valsts intereses, sabied­riskās intereses, savas vai citas personas tiesības vai personu tādējādi, ka apdraudētājam tiek nodarīts kaitējums, ja pie tam nav pārkāptas nepieciešamās -aizstāvēšanās robežas.

Par nepieciešamas aizstāvēšanās robežu pārkāpšanu atzīstama acīm redzama aizsardzības nesamērība ar apdraudējuma raksturu un bīstamību.

14. pants. Galējā nepieciešamība

Par noziegumu nav uzskatāma darbība, kas gan atbilst kri­mināllikumā paredzētā nodarījuma pazīmēm, bet kas izdarīta ga­lējas nepieciešamības stāvoklī, tas ir, lai novērstu briesmas, kas draud Padomju valsts interesēm, sabiedrības interesēm, konkrē­tajai personai vai citiem pilsoņiem un viņu tiesībām, ja šīs bries­mas konkrētajos apstākļos nav bijis iespējams novērst ar citiem līdzekļiem un ja nodarītais kaitējums ir mazāks nekā novērstais.

Par izpildītāju uzskatāma persona, kas noziegumu tieši iz­darījusi.

Par organizētāju uzskatāma persona, kas nozieguma izdarī­šanu organizējusi vai to vadījusi.

Par uzkūdītāju uzskatāma persona, kas pamudinājusi izdarīt noziegumu.

Par atbalstītāju uzskatāma persona, kas veicinājusi nozieguma izdarīšanu, dodot padomus, norādījumus, līdzekļus vai novēršot šķēršļus, kā arī persona, kas iepriekš apsolījusi noslēpt noziedz­nieku, nozieguma izdarīšanas rīkus un līdzekļus, nozieguma pēdas vai noziedzīgā kārtā iegūtos priekšmetus. _

Nosakot sodu, tiesai jāņem vēra, kada mera katrs līdzdalīb­nieks piedalījies noziegumā un kads ir viņa līdzdalības raksturs.

15. pants. Atbildība par gatavošanos noziegumam un par nozieguma mēģinājumu

Par gatavošanos_ noziegumam atzīstama līdzekļu vai rīku sa­meklēšana vai pielāgošana, vai citāda tīša labvēlīgu apstākļu radīšana nozieguma izdarīšanai.

Par nozieguma mēģinājumu atzīstama tīša darbība, kas tieši vērstā uz nozieguma izdarīšanu, ja noziegums nav izdarīts līdz galam no vainīga gribas neatkarīgu iemeslu dēļ.

Par gatavošanos noziegumam un par nozieguma mēģinājumu sodu nosaka pēc likuma, kas paredz atbildību par konkrēto nozie­gumu. Nosakot sodu, tiesa ņem vērā vainīgā izdarīto darbību sabiedriskas bīstamības raksturu un pakāpi, noziedzīgā nodoma realizēšanas pakāpi un iemeslus, kuru dēļ noziegums nav izdarīts līdz galam.

18. pants. Slēpšana

Par noziedznieka, kā arī nozieguma izdarīšanas riku un lī­dzekļu, nozieguma pēdu vai noziedzīga kārta iegūtu priekšmetu iepriekš neapsolītu slēpšanu atbildība iestājas tikai ša kodeksa 182. pant,ā paredzētajos gadījumos.

19. pants. Neziņošana

Par neziņošanu, ja ir droši zināms, ka tiek gatavots vai izda­rīts noziegums, kriminālatbildība draud tikai gadījumos, kas pa­redzēti šā kodeksa 84. un 183. panta.

16. pants. Labprātīga atteikšanas no nozieguma izdarīšanas

Persona, kas labprātīgi atteikusies no nozieguma izdarīšanas līdz galam, saucama pie kriminālatbildības tikai tai gadījumā, ja tas faktiski izdarītajā nodarījumā ir cita nozieguma sastāvs.

17. pants. Līdzdalība

Par līdzdalību uzskatāma divu vai vairāku personu kopīga fīša piedalīšanas nozieguma izdarīšanā.

Bez izpildītājiem^ par nozieguma līdzdalībniekiem uzskatāmi arī organizētāji, uzkūdītāji un atbalstītāji.