Latvijas Padomju Sociālistiskas Republikas Likums

Treša nodaļa SODS

20. pants. Soda mērķis

Sodu piemēro, ne vien lai sodītu par izdarīto noziegumu, bet soda mērķis ir arī labot notiesātos un tos pāraudzināt, lai tie go­dīgi izturētos pret darbu, precīzi pildītu likumus, cienītu sociālis­tiskās sadzīves noteikumus. Soda mērķis ir arī panākt, lai tiklab notiesātie, kā arī citas personas neizdarītu jaunus noziegumus.

Soda mērķis nav sagādāt fiziskas ciešanas vai pazemot cil­vēka cieņu.

21. pants. Sodu veidi

Personām, kas izdarījušas noziegumus, var tikt piemēroti šādi pamatsodi:

1) brīvības atņemšana;

2) nometinājums;

3) izsūtījums;

4) labošanas darbi bez brīvības atņemšanas;

5) tiesības atņemšana ieņemt noteiktus amatus vai tiesības

atņemšana uz zināmu nodarbošanos;

6) atbrīvošana no amata;

7) naudas sods;

8) sabiedriskais nopēlums.

Obligātā dienesta karavīrus var sodīt arī ar nosūtīšanu uz disciplināro bataljonu.

Bez pamatsodiem notiesātajiem var piemērot šādus papild­sodus:

1) mantas konfiskāciju;

2) vecāku tiesību atņemšanu;

3) militārās dienesta pakāpes vai speciālā nosaukuma at-

ņemšanu.

Izsūtījumu, nometinājumu, tiesības atņemšanu ieņemt noteik­tus amatus vai tiesības atņemšanu uz zināmu nodarbošanos, atbrīvošanu no amata un naudas sodu var piemērot ne vien kā pamatsodu, bet ari ka papildsodu.

22. pants. Izņēmuma soda veids — nāves sods

Nāves sodu — nošaušanu — kā izņēmuma soda veidu līdz tā pilnīgai atcelšanai atļauts piemērot par dzimtenes nodevību (59. pants), spiegošanu (60. pants), terora aktu (61. panta pirmā daļa un 62. panta otrā daļa), diversiju (63. pants), bandītismu (72. pants), tīšu slepkavību pastiprinošos apstākļos (99. pants), priekšnieka vai citas karadienesta pienākumus pildošas personas slepkavību ar nodomu (229. panta 3. punkts), bet kara laikā vai kaujas apstākļos arī par citiem sevišķi smagiem noziegumiem gadījumos, kas īpaši paredzēti PSR Savienības likumos.

Nāves sodu nevar piespriest personām, kas līdz nozieguma iz­darīšanai nav sasniegušas astoņpadsmit gadu vecumu, un sievie­tēm, kas nozieguma izdarīšanas laikā vai sprieduma taisīšanas brīdī bijušas grūtniecības stāvoklī. Nāves sodu nevar piemērot sievietei, kas sprieduma izpildīšanas brīdī atrodas grūtniecības stāvoklī.

23. pants. Brīvības atņemšana

Brīvības atņemšana nosakāma uz laiku no trim mēnešiem līdz desmit gadiem, bet par sevišķi smagiem noziegumiem un sevišķi bīstamiem recidīvistiem PSR Savienības un Latvijas PSR liku­mos paredzētajos gadījumos — uz laiku, ne ilgāku par piecpa­dsmit gadiem.

Brīvības atņemšanas laiks nosakāms gados un mēnešos.

Nosakot sodu personai, kas līdz nozieguma izdarīšanai nav sasniegusi astoņpadsmit gadu vecumu, brīvības atņemšanas laiks nedrīkst pārsniegt desmit gadus.

Ar brīvības atņemšanas sodu notiesātie sodu izcieš labošanas darbu kolonijā vai cietumā, bet nepilngadīgie — nepilngadīgo darba kolonijā.

Brīvības atņemšanu, ieslogot cietumā uz visu soda laiku vai tā daļu, tiesa var noteikt personām, kas izdarījušas smagus no­ziegumus, kā arī sevišķi bīstamiem recidīvistiem.

Personām, kas izcietušas ne mazāk kā pusi no ieslodzījuma laika cietumā, ja tās ir priekšzīmīgi uzvedušas, pēc tiesas lēmuma ieslodzījumu cietumā var aizstāt ar ievietošanu kolonija.

Personām, kas ļaunprātīgi pārkāpj labošanas darbu kolonijas režīmu, soda izciešanu kolonijā pēc tiesas lēmuma var aizstāt ar ieslodzījumu cietumā uz laiku, ne ilgāku par trim gadiem. Soda atlikušo daļu šīs personas izcieš labošanas darbu kolonija.

Brīvības atņemšanas soda izciešanas kārtību un noteikumus nosaka labošanas darbu likumdošana.

24. pants. Sevišķi bīstams recidīvists

Par sevišķi bīstamu recidīvistu pēc tiesas sprieduma var atzīt personu, kas jau bijusi notiesāta par agrāk izdarītu sevišķi bīs­tamu valsts noziegumu (59.-68. pants), bandītismu (72. pants), valsts vai sabiedriskās mantas izlaupīšanu lielos apmēros (85. panta trešā daļa; 86. panta trešā daļa; 88. panta trešā daļa un 89. panta trešā daļa), tīšu slepkavību (98. un 99. pants), par smaga miesas bojājuma tīšu nodarīšanu (105. pants),. izvaro­šanu (1.21. pants), laupīšanu (87. un 141. pants) un atkal izdarī­jusi kādu no minētajiem noziegumiem,_neatkarīgi no tā, par kuru no tiem attiecīgā persona bijusi notiesāta pirmo reizi.

Tiesai ir tiesība atzīt par sevišķi bīstamu recidīvistu ari per­sonu, kura jau trīs reizes bijusi notiesāta par zādzību (85., 139. un 219. pants), atklātu zādzību (86. un 140. pants), krāpšanu (89. un 142. pants), spekulāciju (149. panta pirmā un otra daļa), ļaun­prātīgu huligānismu (204. panta otra daļa), vai arī kaut divas reizes bijusi notiesāta par kadu no šiem noziegumiem un par vienu no noziegumiem, kas minēti šā panta pirmajā daļā un pēc tam no jauna izdarījusi kādu noziegumu, kas minēts šā panta pirmajā vai otrajā daļā.

Izlemjot jautājumu, vai personu atzīt par sevišķi bīstamu re-cidīvistu, tiesa ņem vērā izdarītā nozieguma raksturu un sabied­riskās bīstamības pakāpi, vainīgā personību un lietas apstākļus.

Pamats atzīšanai par sevišķi bīstamu recidīvistu nevar būt sodāmība par noziegumu, ko šī persona izdarījusi pirms astoņ­padsmit gadu vecuma sasniegšanas, vai sodāmība, kas dzēsta vai noņemta likuma noteiktajā kārtībā.

25. pants. Nometinājums un izsūtījums

Nometinājums ir notiesātā izraidīšana no viņa dzīves vietas,

obligāti nometinot viņu noteiktā apvidū.

Izsūtījums ir notiesātā izraidīšana no viņa dzīves vietas ar aizliegumu dzīvot noteiktos apvidos.

Nometinājumu un izsūtījumu var piespriest tiklab kā pamat-sodu, ta arī kā papildsodu. Nometinājumu var piespriest uz laiku no diviem līdz pieciemgadiem, izsūtījumu — no viena līdz pie­ciem gadiem. Nometinājuma un izsūtījuma laiku nosaka gados un mēnešos.

Nometinājumu un izsūtījumu kā papildsodu var piemērot tikai likuma īpaši noradītos gadījumos.

Nometinājumu un izsūtījumu nepiemēro personām, kas līdz nozieguma izdarīšanai nav sasniegušas astoņpadsmit gadu ve­cumu. Nometinājums netiek piemērots arī grūtniecēm un sievie­tēm, kuru apgādībā atrodas bērni līdz astoņu gadu vecumam.

Nometinājuma kārtību, vietu un izciešanas noteikumus, kā ari izsūtījuma kārtību un noteikumus nosaka PSR Savienības un Latvijas PSR likumi.

Vietējo Darbaļaužu deputātu padomju izpildkomiteju pienā­kums ir iekārtot nometinātos un izsūtītos darbā.

26. pants. Labošanas darbi bez brīvības atņemšanas

Labošanas darbi bez brīvības atņemšanas nosakāmi uz laiku no viena mēneša līdz vienam gadam, un šo sodu izcieš saskaņā ar tiesas spriedumu vai nu notiesātā darba vietā, vai citās vietās notiesātā dzīves vietas rajonā.

No tās personas izpeļņas, kam piespriesti labošanas darbi bez brīvības atņemšanas, ietur atvilkumus par labu valstij tiesas spriedumā noteiktajā apmērā piecu līdz divdesmit procentu ro­bežās.

Darba nespējīgām personām vai personām, kas kļuvušas darba nespējīgas jau pēc tiesas sprieduma taisīšanas, tiesa labo­šanas darbu vietā nosaka naudas sodu vai sabiedrisku nopēlumu, vai arī atbrīvo tās no soda šā kodeksa 52. pantā paredzētajā kārtībā.

Ja notiesātais izvairās izciest labošanas darbu sodu darba vietā, tiesa var aizstāt labošanas darbu soda neizciesto laiku ar labošanas darbiem citās vietās notiesātā dzīves vietas rajona pec to iestāžu norādījuma, kas pārzina šos darbus.

Ja notiesātais izvairās izciest labošanas darbu sodu pēc to iestāžu norādījuma, kas šos darbus pārzina, tiesa var aizstāt ne­izciesto laiku ar brīvības atņemšanu, pamatojoties uz šā kodeksa 40. pantā paredzētajiem noteikumiem.

Kārtību, kā izciest labošanas darbu sodu bez brīvības atņem­šanas, nosaka labošanas darbu likumdošana.

27. pants. Tiesības atņemšana ieņemt noteiktus amatus vai tiesības atņemšana uz zināmu nodarbošanos

Tiesības atņemšanu ieņemt noteiktus amatus vai tiesības at­ņemšanu uz zināmu nodarbošanos tiesa var noteikt uz laiku no viena līdz pieciem gadiem tiklab kā pamatsodu, tā ari kā papild­sodu.

Šo sodu var piespriest, ja tiesa atzīst, ka pēc vainīgā izdarīto noziegumu rakstura, kuri saistīti ar viņa amatu vai nodarboša­nos, nav iespējams saglabāt vainīgajam tiesību ieņemt noteiktus amatus vai tiesību uz zināmu nodarbošanos.

Ja persona notiesāta ar brīvības atņemšanu, nosakot papild­sodu — aizliegt ieņemt noteiktu amatu vai aizliegt zināmu no­darbošanos, tad šis aizliegums attiecas tiklab uz laiku, kamēr persona izcieš brīvības atņemšanas sodu, kā ari pēc tā izciešanas uz laiku, kāds noteikts spriedumā. Nosakot šo papildsodu kopa ar citiem pamatsoda veidiem, papildsoda izciešanas laiku skaita no brīža, kad sākts izciest pamatsods.

28. pants. Atbrīvošana no amata

Atbrīvošanu no amata var noteikt kā pamatsodu vai papild­sodu, ja tiesa atzīst par neiespējamu atstāt notiesāto amatā, kādu viņš ieņēmis nozieguma izdarīšanas brīdī vai notiesāšanas brīdī.

29. pants. Naudas sods

Naudas sods ir naudas piedziņa, ko tiesa uzliek likumā noteik­tajos gadījumos un apmēros kā pamatsodu vai papildsodu.

Naudas soda apmēru nosaka atkarībā no izdarītā nozieguma smaguma un ievērojot vainīga mantas stāvokli.

Manta, kas nav izņemama, izpildot spriedumu daļā par kon­fiskāciju saskaņā ar šā kodeksa 32. pantu, nav izņemama, arī pie­dzenot naudas sodu.

Ja nav iespējams piedzīt naudas sodu kā pamatsodu, to aizstāj ar labošanas darbiem, rēķinot par desmit rubļiem naudas soda vienu mēnesi labošanas darbu, bet ne vairāk kā vienu gadu labo­šanas darbu.

Aizstāt naudas sodu ar brīvības atņemšanu un brīvības at­ņemšanu ar naudas sodu nav atļauts.

30. pants. Sabiedriskais nopēlums

Sabiedriskais nopēlums ir nopēlums, ko tiesa publiski izsaka vainīgajam, vajadzības gadījuma darot to zināmu sabiedrībai prese vai citāda veida.

31. pants. Noziegumus izdarījušo karavīru nosūtīšana uz disciplināro bataljonu un labošanas darbu aizstāšana ar turēšanu

virssardzē

Obligātā karadienesta karavīrus, kas izdarījuši noziegumus, var nosūtīt uz disciplināro bataljonu uz laiku no trim mēnešiem līdz diviem gadiem tiklab likuma paredzētajos gadījumos, kā arī tad, ja tiesa, ievērojot lietas apstākļus un notiesātā personību, atzīst par derīgu brīvības atņemšanas vietā uz laiku līdz diviem gadiem piemērot nosūtīšanu uz disciplināro bataljonu uz tādu pašu laiku.

Labošanas darbi bez brīvības atņemšanas karavīriem aizstā­jami ar turēšanu virssardzē uz laiku līdz diviem mēnešiem.

32. pants. Mantas konfiskācija

Mantas konfiskācija ir notiesātā personiskajā īpašumā esošās visas mantas vai tas daļas piespiedu pārņemšana valsts īpašumā bez atlīdzības.

Mantas konfiskāciju likumā paredzētajos gadījumos var pie­mērot tikai par valsts_ noziegumiem un smagiem noziegumiem, kas izdarīti mantkārīga nolūka.

Nav konfiscējami: notiesātajam un personām, kas atrodas viņa apgādība, vajadzīgie_ pirmās nepieciešamības mājturības priekš­meti; dzīvojama māja un saimniecības ēkas, kas pieder pie kolhoznieka sētas; lauksaimniecības inventārs un mājlopi, sekla un mājlopiem nepieciešamā lopbarība; ražošanas līdzekļi, kas notie­sātajam nepieciešami viņa profesionāla darba; pārtikas produkti un naudas summas, kas nepieciešamas notiesāta apgādājamam personām, turklāt atstājamie partikas produkti un naudas summas pēc sava novērtējuma kopsumma nedrīkst būt mazākas par likumā noteikto strādnieka minimālo darba algu par trim mēnešiem uz katru ģimenes locekli.

Konfiscējot mantu, valsts neatbild par notiesata parādiem un saistībām, ja tādi radušies pēc tam, kad izmeklēšanas vai tiesu iestādes veikušas pasākumus mantas saglabāšanai, turklāt, ja tie radušies bez šo iestāžu piekrišanas.

Attiecībā uz pretenzijām, kas jāapmierina uz konfiscētas man­tas rēķina, valsts atbild tikai aktīva apmēra, turklāt pretenziju apmierināšanas secīgumā jāievēro noteikumi, kādi paredzēti Lat­vijas PSR civilkodeksā un civilprocesa kodeksa.

33. pants. Vecāku tiesību atņemšana

Vecāku tiesību atņemšanu var piemērot kā papildsodu, ja tiesa konstatējusi, ka tiesājamais ļaunprātīgi izmantojis vecāku tiesības vai ļaunprātīgi izvairījies pildīt vecāku pienākumus.

Vecāku tiesību atņemšanu var noteikt uz laiku no viena līdz pieciem gadiem.

Notiesājot kādu personu ar brīvības atņemšanu un nosakot tai kā papildsodu vecāku tiesību atņemšanu, šī tiesību atņemšana attiecas uz laiku, kamēr izcieš brīvības atņemšanas sodu, un pēc ta izciešanas uz laiku, kāds noteikts sprieduma. Nosakot šo papild­sodu kopā ar citiem pamatsodu veidiem, papildsoda izciešanas laiks jāaprēķina no brīža, kad sākas pamatsoda izciešana.

34. pants. Militāro dienesta pakāpju un speciālo nosaukumu, kā ari ordeņu, medaļu un goda nosaukumu atņemšana

Notiesājot par smagiem noziegumiem personu, kurai ir mili­tārā dienesta pakāpe vai speciāls nosaukums, pēc tiesas sprie­duma tai šo pakāpi vai nosaukumu var atņemt.

Notiesājot par smagu noziegumu personu, kura apbalvota ar ordeni vai medaļu, vai kurai ir goda nosaukums, ko piešķīris PSRS Augstākās Padomes Prezidijs, Latvijas PSR vai citas sa­vienotās vai autonomās republikas Augstākas Padomes Prezidijs, vai militārā dienesta pakāpe vai speciāls nosaukums, ko piešķīris PSRS Augstākās Padomes Prezidijs, PSRS Ministru Padome, Latvijas PSR vai citas savienotas republikas Ministru Padome, tiesa, taisot spriedumu, izlemj jautājumu, vai ir vajadzīgs griez­ties pie valsts orgāniem, kas notiesāto apbalvojuši ar ordeni vai medaļu vai piešķīruši viņam nosaukumu, lai viņam tiktu atņemts ordenis vai medaļa, goda nosaukums, militārā dienesta pakāpe vai speciālais nosaukums.