Mēris

SVARĪGĀKIE A. KAMI DZĪVES UN DAIĻRADES DATI

1913. — Mondovī (Alžīrijā)', nabadzīgā franču laukstrād­

nieka un spānietes ģimenē 7. novembri piedzimst Albērs Kāmī, nākamais rakstnieks,

1914. — A. Kāmī tēvs krīt kaujā pie Marnas.

1934.—1937, — Francijas Komunistiskās partijas Alžīrijas sekcijas biedrs vienu gadu.

Nodibina progresīvu teātra trupu pie Alžīrijas Kul­tūras centra.

Līdzdarbojas dramatiskā uzvedumā «Sacelšanās Astūrijā», kur stāstīts par kalnrūpniecības strād­nieku sacelšanās apspiešanu.

Dramatizē A. Malro stāstu «Le temps du mfpris». Dodas ceļojumos uz Eiropu.

Top eseju krājums «Kreisā un labā puse» (L'Envers et l'Endroit). 1938. — krājums «Laulība» (Nocesj.

1938.-1940. — avīzes «Alger republicain» (vēlāk «Soir rčpubli- cain») patstāvīgais līdzstrādnieks. Publicē rakstu sēriju par alžīriešu tautas nabadzību. Saraksta lugu «Kaligula» (Caligula), kura varētu

būt komentārs «Svešiniekam». 1940. gadā pārceļas uz Parīzi. Iesaistās Pretoša­nās kustībā.

Beidzamajos kara gados darbojas nelegālajā avīzē ; «Combat» («Cīņa»). 1941i — februārī tiek pabeigts «Mīts par Sīsifu» (Le Mythe

de Sisyphe), kur tieši pateikts par esamības ab- surditāti un nāves noteicošo nozīmi, par pasaules un sava «es» neizzināmību.

1942. — saraksta «Svešinieku» (L'Ētranger).

1943. — pagrīdē tiek iespiestas «Vēstules vācu draugam»

(Lettres ā un atni allemand), kur jau izkristalizē­jas Kāmī humānisms, jūtams negaidīts apliecinā-

juma patoss, sociālo un tikumisko vērtibu, prāta, patiesības, taisnīguma un goda apliecinājums. 1944. — saraksta lugu «Pārpratums» (Le Malentendu).

1947. — top romāns-hronika «Mēris» (La Peste),

1948. — saraksta lugu «Aplenkuma stāvoklis» (l'Etat de

sišge).

1949. — top luga «Taisnīgie» (Les lustes). Pēckara gados

rodas draudzīgi kontakti ar Z, P. Sartru, ar ek- sistenciālistu aprindām. 1951, — iznāk grāmata — traktāts «Dumpīgais cilvēks»

(L'Homme rčvoltč), kur A. Kamī par laikmeta iezīmi atkal uzskata masveidīgās un nesodītās slep­kavības.

1953. — A. Kamī atkal pievēršas darbam teātrī. Strādā par

tulkotāju, lugu interpretētāju, režisoru. Alžīrijas kara laikā pievēršas žurnālista darbam.

1956. — top romāns «Krišana» La Chute).

1957. — iznāk noveļu krājums «Trimda un karaļvalsts»

(L'Ex.il et le Rotjaume), kas liecina par to, ka A. Kamī nebūt nebija vienaldzīgs pret cilvēku cie­šanām.

Kamī tiek piešķirta Nobela prēmija. Pēdējos dzīves gados A. Kamī strādāja pie romāna «Le premier homme» («Pirmais cilvēks»), kas tā arī palika nepabeigts. 1960. — Kamī cieš autokatastrofā netālu no Parīzes un

4. janvārī nomirst.