Mēris

paskaidrojumi

[*] senžists luijs de (17G7— 1794) — franču politiķis, jakobīnis, darbojās Sabiedrības glābšanas komitejā, vērsās pret žirondistiem, dantonistiem.

[2] lukrēcijs (ap 98.-55. g. p. m. ē.) — latīņu dzejnieks. Filozofis­kajā poēmā

[2] Montelimārā — maza Francijas pilsētiņa Ronas pietekas Rubiko- nas krastos.

[3] «zelta leģenda» — xv gadsimta krājums «svēto dzīves apraksti», kuru sastādījis 2aks de Voražins ap 1260. gadu.

[4] w taktika — Ši 30. gadu angļu futbolkomandu spēles taktika ieguvusi savu nosaukumu no tā, ka tolaik futbolisti tika izvietoti divās līnijās: pieci uzbrucēji veidoja W un pieci aizsargi — apgrieztu VV.

[5] «saint james infirmary» («svētā džeimsa hospitālis») — angļu dziesma.

[6] belzens (belzunce) de kastelmorons, Marseļas bīskaps 1720./21. g. mēra epidēmijas laikā.

[7] ,., neesot ceribu uz imprimatur (latiņu vai) — Iespiešanu. .

[8] briansona — maza Provansas pilsēta Diransas krastos. Samonī — neliela pilsētiņa Monblāna piekājē, ziernassporta un alpīnisma centrs.

[9] status quo (latiņu vai.) — nemainīgs stāvoklis.

[10] donns džons f 1572—1631) — 16.—17. gadsimta ang]u dzej­nieks, klasiķis. — Red.

[11] «draugi, sniegs gaida sniegu vienkāršam un tīram darbam uz gaismas un zemes robežas,» — Renē šārs, Kami draugs.

[12] kņazs Miškins — F. Dostojevska romāna «Idiots» galvenais varonis. — Re d.

[13] «daudzie» — tas attiecas uz ārzemju literatūru. Krievu valodā tulkots Sartra raksts par «Svešinieku» (krāj. Ha3biuaTb Beuui cbohmh HMenaMH. — M., 1986). Padomju kritiskajā literatūrā Kāmī «monopols» līdz šim pieder 2. Vejikovskim, kura pieeja ir stingri šķiriska, tā, piemēram: «Kad Francijā, tāpat kā visā pārējā pēckara pasaulē, «aukstā kara» bezasiņu, tomēr cietsirdīgās kaujās kārtējo reizi prasīja no katra kultūras darbinieka Izšķirties, kurā pusē viņš ir, Kami par katru cenu centās izvairīties no stingras izvēles» (BeJiHKOBCKHft C. rpaHH«HeciacTHoroco3HaHHH».— M., 1973). J. Kuškina grāmata (Ab- Cep KaMio. PaHHne toah. — JI., 1982), lai arī vēl apzīmogota ar Brežņeva miršanas gadu, ir informatīvi bagāta un nopietna. Latviešu kultūrā Albēra Kāmī vārds ir cieši saistīts ar Maijas Silmales vārdu: viņa esot tulkojusi gandrīz visus galvenos Kāmī darbus, līdz šim Iz­nācis «Mēris» un dažas esejas, viena runa («Literatūrā un Māksla» un žurnālā «Avots»). Par Kāmī rakstījusi arī Dzidra Kalniņa.

Kafka Franča (1883-1924) — 20. gadsimta austriešu rakst­nieks. — Red.

[15] ruso anrī (1844—1910) — šī gadsimta franču gleznotājs, t. s. naivās mākslas pārstāvis. — Red.

[16] fromantēns Ežēns (1820—1876) — pagājušā gadsimta franču rakstnieks un gleznotājs. Zids Andrē (1869—1951) — 20. gadsimta franču rakstnieks, Nobela prēmijas laureāts (1947). Vailds Oskars (1854—1900) — pagājušā gadsimta angļu rakstnieks. Nīče Fridrihs (1844—1900) -— pagājušā gadsimta vācu filozofs ideā­lists. Prusts Marsels (1871—1922) — 20. gadsimta franču rakstnieks. Barbiss AnrI (1873—1935) — 20. gadsimta franču rakstnieks, Franci­jas Komunistiskās partijas biedrs no 1923. gada. — Red.

[17] jugurta (160—104 p. m. ē.) — Numīdijas valdnieks.

[18] augustīns Aurēlijs (354—430) — kristiešu teologs, filozofs.

[19] asīzes francisks (1181 vai 1182—1226) — itāļu baznīcas dar­binieks. — Red.

[20] lai gan kami pabeidza šo romānu, viņš nolēma to nepublicēt. Tas izdots pēc rakstnieka nāves.

[21] brēgels vecākais (starp 1525 un 1530—1569) — 16. gadsimta nlderlandiešu gleznotājs. Runa Ir par viņa gleznu «Mednieki sniegā».

Basjo Macuo (1644—1694) — japāņu viduslaiku dzejnieks. Runa Ir par plaši pazīstamu haiku:

Vecs dīķis.

Klusumā ielec varde.

Odens šļakstiens. Red.

[22] sk. jau minēto Sartra rakstu: Caprp )K. TJ. OfrbncHenHe «TIo- cTopoHHero», c. 96, 97,

[23] Caprp Ķ. īl. 06-bHCHeiiHē «riocTopoHnero», c. 101, 102,

[24] par «svešinieka» stilu un tulkošanas problēmām krievu valolā ļoti interesants un pamatīgs ir J. Jahņinas raksts (sk.: flxnma 10. Tpri KaMio, B c6.: MacTepctBO nepeBOAa. — M., 1971).

[25] Lebesque M. Albert Camus in Selbstzeugnissen und Doku- menten. — Hamburg, 1960. — S. 69.

[26] heidegers Martīns (1889—1976) — 20. gadsimta vācu filo­zofs — eksistenciālists. — Red.

[27] kiplings džozefs Radjards (1865—1936) — angļu rakstnieks, No­bela prēmijas laureāts (1907). — Red.

[28] martēns di Gārs Rožē (1881—195>8J — franču rakstnieks, No­bela prēmijas laureāts (1937), — Red.

[29] fotkners viljams (1897—1962) — amerikāņu rakstnieks, Nobela prēmijas laureāts (1949). Citēts no: OAKnep y. CraTbH, pe

[30] Ārpus Dostojevska Kāmī, protams* jau atradās tajā eiropeiskās kultūras tradīcijā, kura sākās ar Augustīnu, turpinājās protestantismā un plaši izvērtās divdesmitā gadsimta mākslā. īsi to varētu aprakstīt ar liktenīgajiem vārdiem no Mateja evaņģēlija: «Mans Dievs, mans Dievs, kāpēc Tu esi mani atstājis?»