Seifam vajadzīgs kramplauzis

IEVADAM

Tie, kuri lasījuši manas grāmatas «Pavadonis met ēnu», «Lidmašīnas krīt okeānā», «Viesnīcas «Holivuda» rēgi» un «Hamburgas orākuls», iespējams, būs mazliet izbrīnīju­sies, sastapdami šo romānu varoņus — privātdetektīvus Mūnu un Deiliju neparastā, viņiem ne visai piemērotā lomā.

Izskaidrojums ir vienkāršs — atšķirībā no augšminē­tajiem darbiem, kuri pieskaitāmi piedzīvojumu literatūras žanram, mans jaunais romāns (ko pie labas gribas varētu nosaukt par romānu pamfletu) ir īpaša veida literārs darbs, kas, ārēji balstīdamies uz kriminālsižeta, būtībā ietver sevī gan parodijas, gan fantastikas elementus.

Fantastika prasa lielu nosacītību, tāpēc arī iespē­jams, ka dažam lasītājam viena otra vieta liksies varbūt mazliet neticama. Sev par attaisnojumu varu teikt, ka grāmatas darbība risinās nevis mūsu dienās, bet tuvākā vai tālākā nākotnē. Bez tam autora uzdevumā šoreiz neie­tilpa ticami atveidot īstenību, bet gan saasinātā, hiper- bolizētā aspektā parādīt tās reālās postošās tendences, kas aizvien reljefāk iezīmējas Rietumu pasaules šodienā. So tendenču attīstība līdz to galējai konsekvencei radusi at­spoguļojumu šajā grāmatā un prasījusi iecerei atbilstošu, samērā neparastu veidu.

Ar to arī izskaidrojami īpatnējie rakstības paņēmieni — autora vēstījums bieži pārtrūkst, dodams vietu darbojošos personu stāstījumam, izziņām, avīžu rakstiem, dienesta ziņojumiem. Tas gan prasīs no lasītāja lielāku iedziļinā­šanos un aktīvāku līdzdomāšanu, taču autors cer, ka vi­ņam šī īpatnība un vietvietām sabiezinātais humoristiskais stils tiks piedots. Lasītājs sapratīs, ka tas ir tikai ārējais ietērps dažām visai nopietnām problēmām, kuras pašlaik satrauc Rietumu dzīves veida vērotāju.

Autors