Evaņģēlistu stāsti

DAŽI PASKAIDROJUMI

[1] Šeit ļ un citur nesakritību reizēs hronoloģiskie dati sniegti pēc kosidovska grāmatas izdevuma krievu tulkojumā. — tulk.

[2] pēc «international Herald Tribune» Parīzes izdevuma ziņām, 1978. gadā nodibināta speciāla zinātnieku komisija, lai noskaidrotu, vai Turīnas līķauts ir viltojums vai patiesa relikvija. 1980. gadā šīs komisijas loceklis Čikāgas zinātnieks doktors V. Mekkrouns paziņojis, ka, pēc viņa domām, tas esot viltojums. Pakļaujot mikroskopiskai ana­līzei krāsu, ar ko līķauts noklāts, izrādījies, ka tas izgatavots 14. gad­simtā, tātad vairāk nekā tūkstoš gadu pēc Jēzus nāves Golgātā. (Tul­kotāja piezīme).

[3] tuvāk par šo tekstu skat.: M. M. Ky6AanoB. B03HHKH0Benne xpHCTHaHCTBa. M., 1974, č. 67—69; M. 4- AMycun. 06 oahoh 3a5biToi pyKonncB TapīycKoro npocfceccopa Aj\eKcaHApa BaciiAteBa. — TpyAW no 3HaKOBMM cncTGMaM, VII. TapTy, 1975,

[4] tuvāk par šo teoriju skat.: li. A. Kpune,%'-B. IlcTopiM peAHrnn, t. 1. M„ 1975.

[5] atsevišķi evaņģēliji bija jūdeokristiešiem un kristiešu gnosti- ķiem. No pēdējiem līdz mūsu dienām pilnībā saglabājušies trīs: Toma evaņģēlijs, Vīlipa evaņģēlijs un Patiesības evaņģēlijs. Tie atrasti Ēģiptē Nag-Hamadi rajonā mūsu gadsimta 40. gados.

[6] sā evaņģēlija tulkojumu skat.: M K. TporpuMona. PyKoimcH H3 Har-MaMaftH. — Ahthmhoctl h coBpeMeHHoc-rb. M., 1972.

[7] evaņģēliju tapšana iztirzāta grāmatās: H. A. AeHU,MūH. CpaBHH- Basi ebanreausi. M., 1967; M. M. Ky6AcnoB. Hobhh 3aBeT: noncKH h Ha- xoakh. M., 1968.