Fināla teorija

EPILOGS

Siltā oktobra sestdienas pēcpusdienā bija grūti iedomā­ties vietu, kas butu laba ka par skolas pagalmu Rietumu Sep­tiņdesmit septītajā ielā. Piecdesmit jardu garajā asfaltētajā četrstūri aptuveni divi duči bērnu spārdīja futbolbumbas, driblēja basketbola bumbas, vicināja lakrosa nūjas un mētā­ja lauka hokeja bumbiņas. Vecāki lielākoties sēdēja uz soli­ņiem ap laukumu, lasīja avīzes vai ēda vistu, kas iegādāta ēstuvē pāri ielai. Bet Deivids stāvēja pagalma vidū, pašā no­tikumu centrā, un spēlēja bumbu ar Jonu un Maiklu.

Kāpdamies atpakaļ, Deivids palēcās, lai aizmestu beisbo­la bumbu vismaz piecdesmit pēdu augstumā. Jona noķēra bumbu cimda tīklā un gar zemi padeva Maiklam, kas to uz­tvēra un novirzīja atpakaļ Deividam. Bumba ar būkšķi atsitās viņa cimdā. Nav slikti, viņš domās nosprieda. Kopš augus­ta puikas beisbolu spēlēja katru sestdienu, un uzlabojumi bija acīm redzami. Ja kaut ko spēlē pietiekami ilgi, Deivids seci­nāja, panākumi neizpaliek. Tas pats likums bija spēkā gan šahā, gan klavierspēlē, gan fizikā.

Karena sēdēja uz soliņa kopā ar Rikardo, savu jauno draugu. Rikardo bija basģitārists kādā džezbendā, kas uz­stājās vairākos nelielos klubiņos Manhetenā. Virietim bija gari mati kā Jēzum, kājās nekad nebija zeķu un allaž trūka naudas, taču Karena bija neprātigi iemīlējusies. Un, patiesī­bu sakot, arī Deividam viņš patika labak par iepriekšējo - vecīgo juristu Emoriju. Uzvārdu Deivids vairs neatcerējās.

Monika sēdēja uz blakus soliņa un lasīja laikrakstu Neiv York Times. Kopš Monika ieguva aizbildnību pār Maiklu, viņi visai bieži parādījās pilsētā. Monika bija pieķērusies zēnam tajās divās nedēļās, ko bija pavadījusi Čikāgas Medicīnas centra universitātē, kur atguvās pēc gūtajiem ievainojumiem. FIB atļāva Deividam un Maiklam katru dienu viņu apciemot; aģenti joprojām izturējās laipni - acīmredzot vēl cerēja izda­būt no viņiem kādu noderīgu informāciju. Kad FIB beidzot padevās, viņi mēģināja atdot Maiklu mātei, taču Beta Gup­ta dēlu nepieņēma. Pēc divām nedēļām apcietinājumā viņa atkal rāvās uz Viktorijas ceļu. Un tad FIB vienības vadība - Lūsīla Pārkere, kas savulaik bija pratinājusi Deividu, - visus pārsteidza, iesakot, ka puisis varētu dzīvot pie Monikas Prinstonā.

Deivids atkal raidīja bumbu Jonam. Jo vairāk viņš par to domāja, jo skaidrāk apzinājās, cik ļoti viņiem laimējies. Aģente Pārkere varēja viņus paturēt apcietinājumā mēnešiem ilgi un tracināt ar neskaitāmām nopratināšanām, taču Lūsīla rīkojās pavisam citādi. Deividam bija sajūta, ka aģente nožē­lo notikušo un gluži vienkārši grib pielikt visam punktu. Taču, iespējams, viņa saprata arī briesmas, kas draud, ja sāks iedziļināties. Izanalizējot pierādījumus, kas iegūti Fermi laboratorijā, viņa, visticamāk, atskārta, ka Einšteina teorija nonākusi vājprātīgā rokās un ka tik tikko izdevies novērst katastrofu. Fakts, ka ne Deivids, ne Monika neizpauda ne pušplēsta vārdiņa par šo teoriju, skaidri norādīja, cik tā ir bīstama. Un varbūt aģente Pārkere nonāca pie tā paša seci­nājuma, ko bija pieņēmis Einšteins pirms pusgadsimta - Visa Esošā teorijai jāpaliek slepenībā. To nedrīkstēja uzticēt pat valdībai.

Turpinot beisbola spēli, Deivids paskatijās uz soliņiem - Karena un Rikardo gāja prom. Viņi devās uz vienu no Ri­kardo krogiem pilsētas centrā; Jona nakti pavadīs Deivida dzīvoklī. Karena pamāja atvadas, nosūtīja Jonam gaisa skūp­stu un atgādināja, ka vakarā jāiztīra zobi. Un mirkli pirms aiziešanas pieliecās, lai noskūpstītu Moniku. Deivids brīnī­jās par to, ka viņa bijusī sieva un pašreizējā draudzene no­dibinājušas tik jaukas attiecības, šausmīgie notikumi Fermi laboratorijā bija satuvinājuši abas sievietes, un tagad Kare­na deva Monikai padomus, kā tikt galā ar neskaitāmajām Deivida neirozēm. Visums tiešām bija dīvainību un brīnu­mu pilns!

- Ei, tēt! - Jona uzsauca. - Met taču bumbu!

Deivids attapās, ka jau kādu laiku knibina beisbola bum­bas šuves. Viņš aizservēja bumbu dēlam un novilka cimdu.

- Paspēlējiet divatā ar Maiklu, labi? Es atpūtīšos.

Viņš piegāja pie Monikas. Viņa, ieinteresēti saraukusi uz­acis, avīzē lasīja starptautisko ziņu nodaļu. Deivids apsēdās līdzās un izlasīja virsrakstu "Atkapjas aizsardzības ministrs". Un zem tā bija mazāks apakšvirsraksts - "Viceprezidents slavē viņa izdarīto".

- Tu lasi par aizsardzības ministru? - Deivids pajautāja. - Atceries, mēs Beninga fortā dzirdējām viņa runas beigas?

Monika papurināja galvu. Viņa izklāja avīzi un norādīja uz rakstu četrpadsmitās lappuses apakšā. Virsraksts vēstīja "Fiziķi atklājuši jaunu elementārdaļiņu".

- Es pazīstu šos pētniekus, - viņa paskaidroja. - Strādā ar lielo hadronu kolaideru Ženēvā. Viņi atklājuši bozonu ar miera stavokļa masu divi simti un trīsdesmit seši miljardi elektronu voltu.

- Un ko tieši tas nozīmē?

- Saskaņā ar standarta teorijām šis jaunās daļiņas eksis­tence nav iespējama. Taču apvienoto lauku teorija to ir pa­redzējusi. Einšteins to paredzēja.

- Es joprojām ne…

- Tas ir pavediens, Deivid. Un, kad fiziķi redz šādus pa­vedienus, viņi sāk izvirzīt teorijas. - Monika salocīja avīzi un nolika malā. Viņas pierē iegūla raižpilna rieva. - Vēl daži šadi atklājumi, un viņi sāks likt gabaliņus kopā. Rezultāts ir tikai laika jautājums.

- Tu domā apvienoto teoriju? Ka to kāds atklās otrreiz?

Monika palocīja galvu.

- Viņi nonākuši pavisam tuvu. Cik zināms, patlaban ar vienādojumiem strādā vairāki aspiranti Prinstonā vai Hār- vardā.

Deivids saņēma Monikas roku. Viņš vairs neko nevarēja darīt. Pagaidām Herr Doktor noslēpums bija drošībā Maikla prātā, taču visi piesardzīgie gājieni līdzināsies nullei, ja vēl kāds fiziķis atklās teoriju un publiskos to. Taja dienā viņiem atliks tikai cerība. Sēdēdams blakus Monikai un skatīdamies uz enerģiskajiem bērniem, Deivids nodrebēja. Viss ir tik trausls, viņš nodomāja. Jebkurā brīdī tam var pienākt gals.

Tad viņš uzlika roku Monikas vēderam un noglāstīja mīk­stās kokvilnas blūzi. Viņa pievērsās Deividam un pasmaidīja.

- Vēl ir par agru, lai kaut ko sajustu. Spārdīties viņa sāks tikai ceturtajā vai piektaja mēnesī.

Ari Deivids pasmaidīja.

- Kāpēc tu visu laiku uzsver, ka tā būs meitene?

Monika paraustīja plecus.

- Man vienkārši ir tāda sajuta. Pagājušonakt sapņoju, kā mēs viņu vedam mājās no slimnīcas. Es viņu ieliku mašīnā, piesprādzēju sēdeklītl, un viņa pēkšņi sāka runāt! Iepazinās ar mani. Teica, ka viņu sauc Llserla.

- Oho! Ļoti interesanti. - Deivids noglaudīja Monikas vē­deru tieši virs nabas. - Tā tu gribētu viņu nosaukt? Par Ll- serlu? Bet, ja būs zēns, tad par Albertu?

Monika savaikšķlja seju.

- Traks esi? Pasaulei noteikti nav vajadzīgs vēl viens Ein­šteins.

Deivids iesmejās. Un, lai gan apzinājās, ka tas nav iespē­jams, viņam šķita, ka zem plaukstas kaut kas sakustas.

Marks Elperts

FINĀLA TEORIJA

Redaktore Ingūna Jundze Korektore Inguna Sudmale Maketētāja Ilze Kalēja Atbildīgā sekretāre Ilze Kalēja

"Apgāds "Kontinents"", LV-1050, Rīgā, Elijas ielā 17, tālr. 7204130. Apgr. formāts 130x200. Ofsetiespiedums. Iespiesta un iesieta SIA "Jelgavas Tipogrāfija", LV-3002, Jelgavā, Langervaldes ielā 1A.

M. Elperts

E1 720 Fināla teorija/ No angļu vai. tulk. Liene Akmens - R., "Apgāds "Kontinents"", 2008. - 432 Ipp.

ISBN 978-9984-35-418-7

Pirmais internetā grāmatveikals Latvijā aicina ļūs savās lappusēs! Mūsu adrese internetā:

www.kontinents.lv

Informāciju par šo gramatu vairumtirdzniecību var iegūt pa tālruni 7204130.

[1] shtarker - jidišā: stiprs, spēcīgs cilvēks. (Šeit un turpmāk - tulkotājas piezīmes.)

[2] Furjē rindas - matemātikā: analīzes veids, ko izmanto funkcijās, kuras citādi var būt grūti vai neiespējami analizēt. Rindas sadala periodisku funk­ciju vienkāršu funkciju summā, visbiežāk tās ir sinusu un kosinusu sum­mas. Ieviesis franču matemātiķis un fiziķis Žans Batists Žozefs Furjē (1768- 1830).

[3] putz - jidišā: stulbenis, muļķis, idiots.

[4] ganej - jidišā: nelietis, zaglis.

[5] zur elektrodļ/namik beivegter korper - "par kustīgu ķermeņu elektrodina- miku" (1900); Alberta Einšteina (1879-1955) darbs, kurā izklāstīta speciālā relativitātes teorija.

[6] Džuliuss Roberts Openheimers (1904-1967) - amerikāņu fiziķis. No 1943. gada vadīja ASV atombumbas radīšanas projektu. 1954. gada viņu atlaida no darba atomenerģijas komisijā, jo viņš bija pret ūdeņraža bumbas radīša­nu. Citetie vārdi ir parfrazejums no indiešu svetajiem rakstiem "Bhagavad- gīta", kuru Openheimers savulaik izlasījis oriģinālvalodā un nereti mēdza citēt. Oriģinālais citāts: "Dieva Augstākā Personība sacīja: "Es esmu laiks, lielais pasauļu sagrāvējs, un esmu atnācis nogalināt visus cilvēkus. Izņemot jūs [Pandavus], visi abu pušu karotāji kritīs."

[7] Osininga - pilsēta Ņujorkas štatā; tajā atrodas Sing Sing Correctional Faci- liti/ - visdrošākais cietums ASV. Par Sing Sing savulaik sauca pašu pilsētu, savukart cietumu, to dibinot 1928. gadā, nosauca par "Patīkamo kalnu" (Mount Pleasant).

[8] Domāts 2001. gada 11. septembris, kad trīs teroristu pašnavnieku vadī­tas pasažieru lidmašīnas uzbruka objektiem ASV - abiem Pasaules tirdz­niecības centra torņiem un Pentagona ēkai. Ceturtā Iidmašina, kuras mērķis, iespējams, bija Baltais nams vai Kapitolijs, nogāzās Pensilvanijas štatā. Uz­brukumos bojā gāja aptuveni trīs tūkstoši cilvēku.

[9] Guaņtanamo licis - ASV bāze Kārību jūrā, 15 km no Kubas pilsētas Gu- antanamo; tajā atrodas speciāls cietums teroristiem.

[10] Disdaša - tradicionāls vīriešu tērps arābu valstīs: garš krekls ar garām piedurknēm.

[11] aiks - amerikas armijas ģeneraļa un Amerikas prezidenta (1953-1961) Dvaita Deivida Eizenhauera (1890-1969) iesauka.