Inženiera Garina hiperboloīds

18

Kādā lietainā vasaras sākuma svētdienas vakarā ugunis no logiem un neskaitāmas laternu ugunis atspoguļojās Parizes ielu asfaltā.

Šķiet, pa melniem kanāliem virs uguņu bezdibeņa traucās slapji automobiļi, skrēja, sadūrās, virpuļoja izmirkuši lietussargi. Lietus migla bija piesātināta ar bulvāru trūdaino miklumu, dārzeņu pārdotavu aromātu, benzīna tvanu un parfīmu.

Lietus straumītes ritēja pa grafīta jumtiem, pa

balkonu režģiem, pa milzīgiem, svītrainiem audekliem, kas bija pārstiepti virs kafejnīcām. Miglā blāvi iedegās, griezās, mirguļoja dažnedažādu izpriecu ugunīgās reklāmas.

Sīkie ļautiņi — pārdevēji un pārdevējas, ierēdnīši un kalpotāji — izklaidējās šai dienā, kā nu kurš varēja. Lielie dūži, biznesmeņi, solīdie, sēdēja mājās pie kamīniem. Svētdiena bija melnā pūļa diena, kas atdota tam saplosīšanai.

Zoja Monroza, pievilkusi kājas, tupēja uz plata dīvāna starp daudziem spilveniem. Viņa smēķēja un vērās kamīna liesmās. Rollings, frakā, kājas uz ķeblīša, bija novietojies lielā zvilni un arī smēķēja un vērās oglēs.

Viņa seja kamīna gaismā šķita sarkani nokaitēta — gaļīgais deguns, ar bārdiņu apaugušie vaigi, aiz puspievērtiem plakstiem mazliet iekaisušās pasaules pavēlnieka acis. Viņš nodevās tīkamai dīkdienībai, kas nepieciešama vienreiz nedēļā, lai atpūtinātu smadzenes un nervus.

Zoja Monroza izstiepa skaistās, kailās rokas un teica:

— Rolling, pēc pusdienām pagājušas jau divas stundas.

— Jā, — viņš atbildēja, — es, tāpat kā jūs, domāju, ka gremošana būs beigusies.

Zojas dzidrās, gandrīz sapņainās acis pārslīdēja pār miljardiera seju. Klusi, nopietnā balsī viņa to uzrunāja vārdā. Viņš atbildēja, nepakustēdamies iesilditajā zvilnī:

— Jā, es klausos jūs, mana drostaliņ.

Atļauja runāt bija dota. Zoja Monroza pārsēdās uz dīvāna malas, apņēma rokām ceļgalus.

— Sakiet, Rolling, — vai ķīmiskajās rūpnīcās ļoti jābaidās no sprādzieniem?

— Jā gan. Akmeņogļu pārstrādes ceturtais produkts — trotils ir ārkārtīgi spēcīga sprāgstviela. Astotais produkts ir pikrīnskābe; ar to piepilda flotes lielgabalu bruņu sitējus šāviņus. Taču eksistē vēl varenāka lietiņa — tas ir tetrils.

— Kas tas tāds, Rolling?

— Tās pašas akmeņogles. Benzols (CcHs), astoņdesmit grādu karstumā sajaukts ar slāpekļskābi (HNO3), dod nitrobenzolu. Nitrobenzola formula — CeHsNOž. Ja mēs tajā divas daļas skābekļa O2 aizstāsim ar divām ūdeņraža daļām H2, tas ir, ja mēs nitrobenzolu astoņdesmit grādu karstumā sāksim lēnām sajaukt ar čuguna skaidiņām, ar nedaudz sālsskābes, tad mēs iegūsim anilīnu (C6H5NH2). Anilīns, sajaukts ar koka spirtu zem piecdesmit atmosfēru spiediena, dos dimetilanilīnu. Pēc tam izraksim milzīgu bedri, izveidosim tai apkārt zemes valni, iekšpusē uzbūvēsim šķūni un tur izdarīsim dimetil- anilīna reakciju ar slāpekļskābi. Termometrus šai reakcijā mēs novērosim no tālienes ar tālskati. Dimetilanilīns ar slāpekļskābi mums dos tetrilu. Šis tetrils ir gatavais velns: nezināmu iemeslu dēļ tas dažkārt sprāgst reakcijas laikā un pārvērš putekļos milzīgas rūpnīcas. Diemžēl, mums ar to ir jānoņemas: apstrādāts ar fosgenu, tas dod zilu krāsu — kristalvioletu. Par šo lietiņu es nopelnīju brangu naudu. Jūs uzdevāt man dīvainu jautājumu… Hm … Es domāju, ka jūsu zināšanas ķimijā ir plašākas. Hm.. Lai izgatavotu no akmeņogļu darvas, teiksim, piramidona tableti, kas, teiksim, remdinās jūsu galvas sāpes, jāiziet cauri gara procesu virkne … Ceļā no akmeņoglēm līdz piramidonam, līdz smaržu flakonam vai līdz parastajam fotopreparātam guļ tādas velnišķīgas mantas kā trotils un pikrīnskābe, tādas lieliskas lietiņas kā brombenzilcianīds, hlorpikrīns, difenilhlorarsēns un tā tālāk, un tā tālāk, tās ir kaujas gāzes, no kurām šķauda, raud, rauj nost aizsargmaskas, slāpst, spļauj asinis, pārklājas ar augoņiem, dzīvi pūst…

Tā kā Rollingam šai lietainajā svētdienas vakarā bija garlaicīgi, viņš labprāt nodevās pārdomām par ķīmijas lielo nākotni.

— Es domāju (viņš pavēcināja gar degunu pusizsmē- ķētu cigāru), es domāju, ka Cebaots radījis debesis un zemi un visu dzīvo radību no akmeņogļu darvas un vārāmās sāls. Bībelē tieši tā tas nav teikts, bet var noskārst. Tas, kas valda pār akmeņoglēm un sāli, tas valda pār pasauli. Vācieši metās četrpadsmitā gada karā tikai tāpēc, ka deviņas desmitdaļas visas pasaules ķīmisko rūpnīcu piederēja Vācijai. Vācieši izprata akmeņogļu un sāls noslēpumu: tai laikā viņi bija vienīgā kulturālā nācija. Tomēr viņi nebija paredzējuši, ka mēs, amerikāņi, deviņos

mēnešos varēsim uzcelt Edžvudas arsenāluVācieši mums atvēra acis, mēs sapratām, kur jāiegulda nauda, un tagad pasaules valdnieki būsim mēs, nevis viņi, jo nauda pēc kara atrodas pie mums un ķīmija — arī pie mums. Mēs pārvērtīsim Vāciju vispirms, bet pēc tās arī citas valstis, kas prot strādāt (neprašas izmirs dabiskā ceļā, šai ziņā mēs viņiem palīdzēsim), pārvērtīsim vienā milzīgā fabrikā … Amerikas karogs apjozīs zemeslodi kā konfekšu kārbu, pa ekvatoru un no pola līdz polam …

— Rolling, — Zoja pārtrauca, — jūs pats piesauksiet nelaimi… Viņi tad kļūs par komunistiem … Pienāks diena, kad viņi paziņos, ka jūs viņiem vairs neesat vajadzīgs, ka viņi vēlās strādāt paši savā labā … Ak, es jau esmu piedzīvojusi šīs šausmas … Viņi atteiksies atdot jums jūsu miljardus …

— Tad, manu drostaliņ, es pārplūdināšu Eiropu ar sinepju gāzi.

— Rolling, būs par vēlu! — Zoja ciešāk apņēma rokām ceļgalu, sasvērās uz priekšu. — Rolling, ticiet man, es nekad neesmu devusi jums sliktus padomus … Es jautāju jums: vai ķīmiskajās rūpnīcās jābaidās no sprādzieniem? … Strādnieku, revolucionāru, komunistu, mūsu ienaidnieku rokās — es to zinu — nonāks briesmīgi spēcīgs ierocis … Viņi varēs no tālienes uzspridzināt ķīmiskās rūpnīcas, pulvera pagrabus, sadedzināt aeroplānu eskadriļas, iznīcināt gāzu krājumus — visu, kas vien sprāgst un deg.

Rollings nocēla kājas no soliņa, viņa sarkanīgie plakstiņi noraustījās, kādu brīdi viņš vērīgi raudzījās uz jauno sievieti.

— Cik es noprotu, jūs atkal sākat runāt…

— Jā, Rolling, jā, par inženiera Gariņa aparātu … Viss, kas par to tika ziņots, paslīdējis garām jūsu uzmanībai … Bet es zinu, cik tas ir nopietni … Semjonovs atnesa man dīvainu priekšmetu. Viņš saņēmis to no Krie- ^ vijas …

Zoja piezvanīja. Ienāca sulainis. Viņa pavēlēja, un*

'Edžvudas arsenāls — Amerikā lielākais ķīmiskās kara rūpniecības centrs Edžvudas tuvumā (ASV). Amerikāņu imperiālisti to uzcēla 1917.—1918. gadā.

sulainis atnesa nelielu priedes koka kasti, tajā atradās puscollas biezs tērauda loksnes gabals. Zoja izņēma tērauda gabalu un pacēla to pret kamīna gaismu. Cauri biezajam tēraudam ar kaut kādu asu rīku bija izgrieztas svītras, vijumi, un ieslīpi, it kā ar spalvu steigā bija uzrakstīts — «Spēka pārbaude … spēka … Garins». Metālā gabaliņi dažu burtu vidū bija izkrituši. Rollings ilgi pētīja loksni.

— Tas atgādina «spalvas pārbaudi», — viņš klusi ierunājās, — it kā ar naglu rakstīts mīkstā mīkiā.

— Tas izdarīts Gariņa aparāta modeļa pārbaudē no trīsdesmit soļu atstatuma, — Zoja paskaidroja. — Semjonovs apgalvo, ka Garins cerot uzbūvēt aparātu, kas kā sviestu varētu pārgriezt pušu drednautu no divdesmit ka- beļtauvu atstatuma … Atvainojiet, Rolling, bet es pieprasu — jums jāiegūst šis briesmīgais aparāts.

Ne velti Rollings bija Amerikā izgājis dzīves skolu. Līdz pēdējai cīpsliņai viņš bija uztrenējies cīņai.

Treniņš, kā zināms, precīzi sadala piepūli muskuļu starpā un panāk tajos vislielāko iespējamo sasprindzinājumu. Tāpēc Rollingam, kad viņš iesaistījās cīņā, vispirms sāka darboties fantāzija, tā metās uzņēmumu neskartajos džungļos un tur atklāja kaut ko uzmanības vērtu. Stāt. Fantāzija beidza darboties. Ierunājās veselīgais saprāts — novērtēja, salīdzināja, izsvēra, ziņoja: derīgi. Stāt. Ierunājās praktiskais prāts — aprēķināja, ierēķināja, sastādīja bilanci: aktīvs. Stāt. Ierunājās griba, spēcīga kā molibdena tērauds1, Rollinga drausmīgā griba, un viņš kā bifelis ar asiņu pieplūdušām acīm lauzās uz mērķi un sasniedza to, lai ko tas viņam un citiem maksātu.

Aptuveni tāds pats process norisa arī šodien. Rollings pārlaida skatienu neizpētītā džungļiem, veselais saprāts teica: Zojai taisnība. Praktiskais prāts sastādīja bilanci: visizdevīgāk — plānus un aparātu nolaupīt, Gariņu likvidēt. Punkts. Gariņa liktenis bija izšķirts, kredīts atvērts, darbā stājās griba.

'Molibdena tērauds — īpaši izturīgs tērauda kausējums.

Rollings piecēlās no krēsla, nostājās ar muguru pret kamīna uguni un teica, izspīlējis apakšžokli: — Rīt gaidu Semjonovu Malzerbas bulvārī.