Inženiera Garina hiperboloīds

52

Pēc slepkavības Vildaurā un Fonteneblo un tad pēc trakā brauciena ar Gariņu pa mēnesgaismas apspīdētām, vientulīgām šosejām uz Havru Žoja un Rollings vairs nebija tikušies. Viņš šāva uz Zoju tai naktī, pūlējās apvainot un aprima. Liekas, viņš toreiz pat klusi raudāja, saknupis automobilī.

Havrā Zoja iekāpa Rollinga jahtā «Arizona» un, gaismai austot, iebrauca Biskajas līci. Lisabonā viņa saņēma dokumentus ar Lamola kundzes vārdu — viņas īpašumā pārgāja viena no visgreznākajām jahtām visos Rietumos. No Lisabonas devās uz Vidusjūru, tur «Arizona» kreisēja gar Itālijas krastiem, turēdamās rajonā starp vienpadsmit grādiem austrumu garuma un četrdesmit grādiem ziemeļu platuma.

Nekavējoties tika nodibināti sakari starp jahtu un Rollinga privāto radiostaciju Medonā pie Parīzes. Kapteinis Jansens ziņoja Rollingam par visiem ceļojuma sīkumiem. Rollings katru dienu izsauca Zoju. Viņa katru vakaru ziņoja miljardierim par savu «noskaņojumu». Šai vienmuļībā pagāja kādas desmit dienas, un pēkšņi «Arizonas» aparāti, kas taustīja ēteru, uztvēra īsviļņus nesaprotamā valodā. Pasauca Zoju, un viņa saklausīja balsi, kas lika pamirt sirdij.

— Zoja, Zoja, Zoja, Zoja …

Gluži kā milzīga muša uz rūts austiņās džinkstēja Gariņa balss. Viņš atkārtoja Zojas vārdu un tad pēc noteiktiem starpbrīžiem:

— … Atbildi naktī no vieniem līdz trim …

Un atkal:

— … Zoja, Zoja, Zoja … Esi piesardzīga, esi piesardzīga …

Tai pašā naktī virs tumšās jūras, virs snaudošās Eiropas, virs Mazāzijas senajām krāsmatām, virs Āfrikas līdzenumiem, pārklātiem ar nokaltušu augu adatām un putekļiem, pārskrēja sievietes balss viļņi:

— … Tam, kas lika atbildēt no vieniem līdz trim …

Šo izsaukumu Zoja atkārtoja daudzas reizes. Pēc

tam runāja:

— … Vēlos tevi redzēt. Lai arī tas nav saprātīgi. Norādi jebkuru Itālijas ostu … Vārdā mani nesauc, pazīstu tevi pēc balss …

Tai pašā naktī, tai pašā brīdī, kad Zoja spītīgi atkārtoja izsaukumu, cerēdama, ka Garins kaut kur — Eiropā, Āzijā, Āfrikā uztvers «Arizonas» elektromagnētu viļņus, divtūkstoš kilometru attālajā Parīzē uz naktsgaldiņa pie gultas, kur, iebāzis degunu segā, gulēja Rollings, ietinkšķējās telefona zvans.

Rollings uztrukas, paķēra klausuli. Semjonovā balss steidzīgi nobēra:

— Rolling. Viņa sarunājas.

— Ar ko?

— Slikti dzirdams, vārdā nesauc.

— Labi, turpiniet klausīties. A-tskaite rit.

Rollings nolika klausuli, atkal apgulās, taču miegs

viņu jau bija atstājis.

Uzdevums nebija viegls: starp fokstrotiem, reklāmu ķērcieniem, baznīcas korāļiem, pārskatiem par starptautisko politiku, operām, simfonijām, biržas biļeteniem, slavenu humoristu jociņiem, starp visu šo skaņu viesuļvētru, kas brāzās virs Eiropas, — notvert Zojas vāro balsi.

Dienu un nakti Medonā pie uztvērēja sēdēja Semjonovs. Viņam izdevās sadzirdēt dažas frāzes, ko teica Zojas balss. Bet arī ar to pietika, lai uzkurinātu Rollinga greizsirdīgo iztēli.

Pēc nakts Fonteneblo mežā Rollings jutās riebīgi. Seļga bija palicis dzīvs — rēgojās kā briesmīgs bieds. Ar Gariņu, kuru Rollings ar baudu būtu pakāris kā nēģeri pie pirmā zara, bija parakstīts līgums. Varbūt Rollings toreiz būtu iespītējies — labāk nāve, ešafots nekā savienība, bet viņa gribu salauza Zoja. Vienojies ar Gariņu, viņš ieguva laiku, neprātīgā sieviete varbūt apdomāsies, lūgs piedošanu, atgriezīsies… Kā vienu no līguma noteikumiem viņš izvirzīja ilgstošu Zojas ceļojumu ar jahtu. (Tas bija vajadzīgs, lai sajauktu pēdas.) Viņš cerēja pārliecināt, nokaunināt, aizraut viņu ar regulārām sarunām pa radio. Sīs cerības laikam bija vislielākā aplamība Rollinga mūžā.

Pēc vienošanās ar Garinu Rollings nekavējoties sāka «vispārēju uzbrukumu ķīmijas frontē». Tai dienā, kad Zoja Havrā uzkāpa uz «Arizonas», Rollings vilcienā atgriezās uz Parīzi. Viņš paziņoja policijai, ka bijis Havrā un atpakaļceļā naktī viņam uzbrukuši bandīti (trīs gabali ar aizklātām sejām). Bandīti atņēmuši viņam naudu un automobili. (Garins šai laikā, kā bija norunāts, šķērsoja Franciju no rietumiem uz austrumiem, pārbrauca Luksemburgas robežu un pirmajā kanālā noslīcināja Rollinga automobili.)

«Uzbrukums ķīmijas frontē» bija sācies. Parīzes laikraksti sacēla grandiozu traci. «Mīklainā traģēdija Vil- daurā», «Noslēpumainais uzbrukums krievam Fonteneblo parkā», «Ķīmijas karaļa nekaunīgā aplaupīšana», «Amerikas miljardi Eiropā», «Vācijas nacionālās industrijas bojā eja», «Rollings vai Maskava» — tas viss bija gudri un veikli sarežģīts vienā kamolā, kas, protams, iestrēga mietpilsoņu — sīko noguldītāju rīklē. Birža sadrebēja līdz pamatiem. Starp tās pelēkajām kolonām pie melnām tāfelēm, kur histēriskas rokas rakstīja, dzēsa nost un atkal rakstīja kritošo vērtspapīru baltos skaitļus, skraidīja, rēca līdz ārprātam satracināti cilvēki ar acīm, kas kuru katru mirkli draudēja pārsprāgt, ar lūpām brūnās putās.

Tur gāja bojā sīkās zivteles — tas viss bija niekošanās. Lielie rūpnieki un bankas, sakoduši zobus, turējās pie akciju žūkšņiem. Tos nevarēja tik viegli notriekt zemē pat Rollinga ragi.

Sai visnopietnākajā operācijā tika gatavots trieciens no Gariņa puses.

Garins «trakā steigā», kā jau Seļga bija paredzējis, būvēja Vācijā aparātu pēc sava modeļa. Viņš braukāja no pilsētas uz pilsētu, pasūtīdams rūpnīcām dažādas daļas. Sakaru uzturēšanai ar Parīzi izmantoja privāto sludinājumu nodaļu Ķelnes laikrakstā. Rollings savukārt ievietoja vienā no Parīzes bulvāru avīzēm divas trīs rindiņas: «Visu uzmanību pievērsiet anilīnam. .», «Dārga katra diena, nežēlojiet naudu. .», un tā tālāk.

Garins atbildēja: «Pabeigšu ātrāk, nekā biju domājis..», «Vietu atradu. .», «Sāku …», «Neparedzēts šķērslis …».

Rollings: «Nervozēju, norādiet dienu..»

Garins atbildēja: «Noskaitiet trīsdesmit piecas no līguma parakstīšanas dienas…»

Aptuveni ar šo ziņojumu sakrita nakts telefonograma Rollingam no Semjonovā. Rollings iedegās dusmās — viņu vazā aiz deguna. Slepenā sazināšanās ar «Arizonu» turklāt bija bīstama. Taču Rollings ne ar vārdu sevi nenodeva, kad nākamajā dienā runāja ar Lamola kundzi.

Tagad, bezmiega stundās, Rollings sāka no jauna «pārdomāt» savu «partiju» ar nāvīgo ienaidnieku. Viņš

atrada kļūdas. Garins nebija nemaz tik labi aizsargāts. Viņš izdarīja kļūdu, piekrizdams Zojas ceļojumam: partijas beigas jau iepriekš bija izšķirtas viņam par sliktu Mats tika pateikts uz «Arizonas» borta.