Tumsas kreisā roka

7. Dzimumu jautājums

Fragments no pirmās ekumeniskās ekspedīcijas uz planētu Getena/Ziema lauka pētījumu piezīmēm.

Pētnieks: Onga Tota Oponga. 93. cikls, E.g. 1448

81. diena. Iespējams, ka iedzīvotāji ir eksperimenta rezultāts. Doma ir nepatīkama. Bet tagad, kad mūsu pie­rādījumi liecina, ka zemiešu kolonijas bija eksperimen­tāla normālu heiniešu uzpotēšana pasaulē, kur jau bija savi proto-cilvēkveidīgie autohtoni, šādu iespēju nevar ignorēt. Ir zināms, ka kolonizētāji nodarbojās ar cilvēka gēnu pārveidošanu; nekā citādi nav iespējams izskaid­rot Esas hilfus vai Rokanonas deģenerējušos spārnotos cilvēkveidīgos. Varbūt līdzīgs izskaidrojums ir arī geteniešu dzimumu fizioloģijai? Iespējams, tā bija sagadīša­nās. Dabiskā izlase būtu jānoraida. Dzimumnenoteiktība nedod viņiem praktiski nekādas priekšrocības cīņā par izdzīvošanu.

Kāpēc eksperimentam izvēlēta tik nelabvēlīga vide? Atbildes nav. Tinībosols domā, ka kolonija dibināta periodā starp leduslaikmetiem. Pirmos 40 000 vai 50 000 gadus klimats varēja būt visai maigs. Ap to laiku, kad sākās nākamais ledāju uzbrukums, heinieši jau bija pilnībā pametuši planētu, atstādami koloniju savā vaļā kā neveiksmīgu eksperimentu.

Man grūti izvirzīt teorijas par geteniešu dzimumu fizioloģijas izcelsmi. Ko es par to vispār zinu? Otī Nima atsūtīja materiālus no Orgoreinas reģiona, tādējādi izde­vās atmest dažus aplamus pieņēmumus. Mēģināšu pie­rakstīt visu, ko es zinu, un teorijas izvirzīt pēc tam. Tātad:

Seksuālais cikls ilgst 26 līdz 28 dienas (parasti uz­skata, ka 26, pielīdzinot to mēness kalendāram). 21-22 dienas indivīds paliek somer, neaktīvajā fāzē. Apmē­ram 18. dienā hipofīze sāk izdalīt hormonus, un 22.-23. die­nā indivīds nonāk kemmer, uzbudinājuma fazē. Kemmer sākuma fāzē (kārh. secher) indivīdam saglabājas gan vīriš­ķās, gan sievišķās iezīmes. Dzimums, kā arī spēja radīt pēcnācējus nevar rasties izolācijā. Ja getenieti pirmajā kemmer fāzē atstāj vienu vai tur kopā ar tādiem, kas nav kemmer stāvoklī, viņš nespēj kopoties. Tomēr seksuālais impulss šajā fāzē ir ārkārtīgi spēcīgs, tas pārņem visu personību, pakļaudams visus pārējos instinktus. Kad in­divīds atrod kemmer partneri, hormonu izdalīšanās pa­stiprinās (visticamāk, to stimulē pieskārieni? smaržas?), līdz viens partneris sasniedz stabilu vīrišķo vai sievišķo hormonu pārsvaru. Ģenitālijas attiecīgi palielinās vai sarūk, pastiprinās priekšspēle, un otrs partneris šo pār­maiņu iespaidā pieņem pretējo dzimumformu (? bez izņēmuma? Ja izņēmumi pastāv un rodas viendzimuma kemmer partneri, tad šādi gadījumi ir tik reti, ka nav ņemami vērā). Otrā kemmer fāze (kārh. thorharmen), abpusējais dzimumu un potences iedibināšanas process, ilgst aptuveni 2-20 stundas. Ja viens partneris jau ir kem­mer stāvoklī, tad jaunākais partneris šajā fāzē pavada īsāku laika posmu; ja abiem kemmer iestājas vienlaikus, fāze attiecīgi ieilgst.

Normāli indivīdiem nav iepriekš noteiktu kemmer dzimumlomu. Viņi nezina, vai būs sievišķi vai vīrišķi, un arī nevar to izvēlēties. (Otī Nima raksta, ka Orgoreinas reģionā ir samērā plaši izplatīta hormonu izmantošana, lai pastiprinātu noslieci uz vēlamo dzimumu; neesmu līdzīgu praksi novērojusi Kārhaidas laukos.) Reiz izvei­dojušās, dzimuma pazīmes visā kemmer periodā nemai­nās. Kemmer kulminācija (kārh. thokemmer) ilgst divas līdz piecas dienas, šajā laikā uzbudinājums un seksuālās spējas ir izteiktas visstiprāk. Fāze beidzas diezgan krasi, un, ja nav notikusi ieņemšana, indivīds dažu stundu laikā atgriežas somer stāvoklī (piezīme: Otī Nima domā, ka šī "ceturtā" fāze ir pielīdzināma menstruālajam cik­lam), un viss sākas no gala. Ja indivīds ir bijis sievišķajā formā un ir notikusi apaugļošanās, hormonu darbība turpinās un 8,4 mēnešus ilgajā iznēsāšanas periodā un 6-8 mēnešus ilgajā zīdīšanas periodā indivīds saglabā sievišķo formu. Vīrišķie dzimumorgāni paliek ievilkti (kā pie somer), mazliet palielinās krūtis, un paplašinās iegurnis. Pārtraucot zīdīšanu, sieviete atgriežas somer stāvoklī un zaudē visas sievišķās iezīmes. Neveidojas fizioloģisks ieradums, un vairāku bērnu māte var kļūt par vairāku citu tēvu.

Sociālie novērojumi: pagaidām tikai virspusēji; es pā­rāk daudz braukāju apkārt, lai varētu veikt sakarīgus sociālos novērojumus.

Kemmer ne vienmēr notiek starp pāriem. Pāru vei­došanās ir visvairāk izplatītā paraža, bet pilsētās kem­mer namos nereti notiek haotiska, mežonīga kopošanās starp vīrišķo un sievišķo formu grupām. Vistālāk no šādas prakses ir tradīcija dot kemmeringa zvērestu (kārh. oskyommer), kas ir pilnībā pielīdzināms monogāmai lau­lībai. Šai savienībai nav likuma spēka, bet sociāli un ētiski tā zeļ un plaukst. Visa kārhaidiešu klanu-pavardu un zemes tiesu sistēma neapšaubāmi ir veidota, bals­toties uz monogāmas laulības institūciju. Nesaprotu, kā darbojas šķiršanās likumi; šeit Osnorinerā šķiršanās pa­stāv, bet nenotiek atkārtotas laulības pēc šķiršanās vai partnera nāves: kemmeringa zvērestu var dot tikai reizi mūžā.

Pēctecību, protams, uz visas Getenas rēķina pēc mā­tes, vecāka "pēc miesas" (kārh. amha).

Starp viena pāra bērniem, pat abu kemmeringu pēcnā­cējiem, ir atļauts incests ar dažādiem ierobežojumiem. Tomēr vienu vecāku bērni nedrīkst dot kemmeringa zvērestu, nedz arī uzturēt kemmer attiecības pēc pirmā bērna dzimšanas. Incests starp paaudzēm ir stingri aiz­liegts (Kārhaidā/Orgoreinā, bet stāsta, ka tas ir atļauts starp Perunteras, arktiskā kontinenta, ciltīm. Šī informā­cija var būt klaji meli.).

Ko vēl es zinu? Man šķiet, tas arī viss.

Šādai anomālai kārtībai tomēr ir viena priekšrocība. Tā kā kopošanās var notikt tikai cikla auglīgajā daļā, pastāv ļoti augsts ieņemšanas procents, kā tas rakstu­rīgs zīdītājiem līdzīgos apstākļos. Skarbā vidē, kur ir augsta jaundzimušo mirstība, tādējādi var pastiprinā­ties izdzīvošanas iespēja. Šodienas Getenā nav ne aug­stas zīdaiņu mirstības, ne dzimstības, ja runājam par civilizētiem apgabaliem. Tinībosols rēķina, ka iedzīvo­tāju skaits uz visiem trim kontinentiem nav lielāks par 100 miljoniem, un uzskata, ka tas tā saglabājies pēdē­jos tūkstoš gadus. Šādas stabilitātes cēlonis, iespējams, ir rituāla un reliģiska atturēšanās, kā ari kontraceptīvu lietošana.

Dzimumu nenoteiktībai piemīt īpašības, kuras mums izdevies novērot tikai daļēji vai var mēģināt uzminēt un kuras es, visticamāk, nekad nesapratīšu. Protams, visu mūsu pētnieku grupu ir aizrāvis kemmer fenomens. Mēs to vērojam ar sajūsmu, bet getenieši ir tam pakļauti, tas nedalīti valda pār viņiem. Gan viņu sabiedriskā iekārta, gan rūpniecība, lauksaimniecība, tirdzniecība, apdzīvoto vietu lielums, gan viņu stāstu tēmas viss ir veidots tā, lai saskanētu ar somer-kemmer ciklu. Visiem reizi mēnesī pienākas brīvdienas; neviens, neatkarīgi no so­ciālā stāvokļa, nav spiests strādāt, ja atrodas kemmerā. Neviens netiek atraidīts kemmer namā, lai arī cik viņš būtu nabags vai dīvains. Viss pakāpjas malā, kad iestājas kaisles mokas un svētki. Šo mums saprast nav grūti. Ļoti grūti ir saprast, kā četras piektdaļas laika var nebūt nekādas seksuālas dziņas. Dzimumsaskarsmei sabiedrībā ir dots ļoti daudz vietas, bet šī vieta ir skaidri nodalīta no visa pārējā. Savās ikdienas gaitās getenieši lieliski iztiek bez dzimumiem.

Pārdomām: visi drīkst darīt visu. Tas izklausās ļoti vienkārši, bet psiholoģiskās sekas nav aprēķināmas. Tas, ka visi vecumā starp aptuveni 17 un 35 gadiem var (kā to saka Nima) "tikt piesaistīti bērnu radīšanai", arī nozīmē, ka neviens šajā sabiedrībā nav "piesaistīts uz mūžu" kā bieži vien gadās ar sievietēm (psiholoģiski vai fiziski) citās cilvēku sabiedrībās. Nastas un privilēģijas tiek sadalītas diezgan līdzīgi, katrs riskē apmēram vienādi un nonāk to pašu izvēļu priekšā. Tādēļ šeit neviens nav ari tik brīvs kā brīvs vīrietis citās pasaulēs.

Pārdomām: bērnam nav psihoseksuālu attiecību ar tēvu un māti. Mīts par Edipa kompleksu uz Ziemas neva­rēja rasties.

Pārdomām: nav iespējams dzimumakts bez piekriša­nas vai izvarošana. Kā pie visiem zīdītājiem, kas nav homo sapiens, akts var notikt tikai pēc abpusēja uzaicinā­juma un piekrišanas, tas nav iespējams citos apstākļos. Protams, ir iespējama pavešana, bet tai jānotiek tieši īstajā laikā.

Pārdomām: nepastāv dalījums stiprajā un vājajā dzi­mumā, aizstāvjos/vārgajos; pavēlniekos/pakļautajos; īpašniekos/kustamā īpašumā; aktīvajos/pasīvajos. Pati tieksme nemitīgi visu pretstatīt, kas raksturīga cilvēka domāšanai, uz Ziemas šķiet samazinājusies vai izmai­nījusies.

Pabeigtajos norādījumos noteikti jāiekļauj šādi fak­tori: satiekot geteniešus, nekādā ziņā nedrīkst darīt to, kas divdzimumu sabiedrībā ir pilnīgi dabiski, proti pie­šķirt viņiem sievietes vai vīrieša lomu. Arī saskarsmē ar viņiem nedrīkst pieņemt, ka viņi reaģēs uz jums kā uz sava vai pretējā dzimuma pārstāvi. Šeit nepastāv nekas no mūsu sabiedrībā pieņemtajām dzimumlomām. Viņi neprot mūsu lomu spēles. Viņi cits citu neiedala sievietēs un vīriešos. Mēs to spējam iztēloties tikai ar grūtībām. Kāds ir mūsu pirmais jautājums par tikko piedzimušu bērnu?

Vienlaikus nav iespējams lietot nekatro dzimti, runā­jot par geteniešiem. Viņi nav bezdzimuma. Viņos ir dzimuma iespēja, viņos ir dzimumu saplūšana. Tā kā mūsu valodā nav vietniekvārda, kas atbilstu kārhaidiešu "cilvēks somer fāzē", es lietošu vietniekvārdu "viņš", jo pie mums pierasts lietot vīriešu dzimtes vietniekvārdu, runājot par pārdabisku Dievu, tas ir mazāk izteikts, vispārīgāks nekā nekatras vai sieviešu dzimtes vietniek­vārdi. Bet pati vīriešu dzimtes lietošana man reizēm liek aizmirst, ka man blakus esošais kārhaidietis nav vīrietis, bet gan vīrsieviete.

Pirmajam mobilim, ja tāds tiks sūtīts, jāņem vērā ari tas, ka (ja nu vienīgi viņš nav bezgalīgi pašpārliecināts vai no vecuma izkūkojis prātu) cietīs viņa lepnums. Vīrie­tis grib, lai ņem vērā viņa vīrišķību, bet sieviete lai novērtē viņas sievišķību, lai arī cik slēptas un netiešas būtu ievērošanas un novērtēšanas zīmes. Uz Ziemas tas nevar notikt. Cilvēku ciena un vērtē tikai kā cilvēku. Šī pieredze ir diezgan briesmīga.

Atgriežos pie savas teorijas. Pārdomājot šāda ekspe­rimenta motīvus, ja tas bija eksperiments, un mēģinot, iespējams, attaisnot mūsu heiniešu senčus, lai neizska­tītos, ka viņi barbariskā veidā cilvēkus pārvērtuši par lietām, šeit mēģināšu izteikt minējumus par to, kāds varētu būt eksperimenta mērķis.

Somer-kemmer cikls mums šķiet degradējošs, atgrieša­nās pie zemāko zīdītāju auglības periodiem, cilvēcisku būtņu pakļaušana meklēšanās mehānismam. Iespējams, ka eksperimentētāji vēlējās noskaidrot, vai cilvēki, kam trūkst nemitīgas dzimumdziņas, paliks saprātīgi un vei­dos kultūru.

No otras puses, dzimumdziņas ierobežošana līdz kon­krētam laika periodam un tās "vienādošana", piešķirot abu dzimumu īpašības katram indivīdam, noteikti lielā mērā neļauj doto dziņu izmantot savtīgiem mērķiem, kā arī novērš vilšanos. Noteikti zināma frustrācija pastāv (kaut gan sabiedrība iespēju robežās cenšas no tās izvai­rīties ja vien dotajā vietā ir pietiekams iedzīvotāju skaits, lai vismaz diviem vienlaikus iestātos kemmer, dzi­mumdziņa gandrīz noteikti tiks apmierināta), bet tā nevar uzkrāties; tā beidzas līdz ar kemmera beigām. Jauki; tādējādi viņiem iet secen daudz veltīgu ciešanu un ārprāta; bet kas tad paliek somerā? Ko vēl var sub­limēt? Ko var sasniegt einuhu sabiedrība? Bet cilvēki somerā nav einuhi, viņi ir drīzāk pielīdzināmi agrīniem pusaudžiem: viņi nav zaudējuši dzimumu, tas vienkārši vēl nav pamodināts.

Nākamais minējums ir par iespējamo eksperimenta mērķi: kara izslēgšanu no sabiedrības. Vai šeit ir pie­mērojams seno heiniešu postulāts par nemitīgas dzi­mumdziņas saistību ar organizētu sociālo agresiju, kas abas raksturīgas tikai cilvēkiem, bet nepiemīt nevieniem citiem zīdītājiem? Vai arī, tāpat kā Tumass Sangs Angots, viņi uzskatīja karu par vienīgi vīriešiem raksturīgu iz­grūšanas darbību, izvarošanu plašos apmēros, un tādēļ savā eksperimentā izslēdza vīrišķo, kas izvaro, un sie­višķo, kas tiek izvarots? Dievs vien to zina. Jo getenieši, lai gan viņu sabiedrībā ir ļoti izteikts sacensības gars (to pierāda ļoti attīstītās sociālās paražas, kas regulē tieksmi pēc augstāka prestiža u.c.), neizskatās pārāk agresīvi. Viņi vismaz nekad nav izraisījuši neko tādu, ko varētu klasificēt kā karu. Viņi gluži mierīgi nogalina vienu vai divus cilvēkus, retāk desmitus vai vairāk, bet nekad nogalināto skaits nav mērāms simtos un tūkstošos. Kāpēc?

Varbūt tam nav sakara ar viņu androgīno domāšanas veidu. Galu galā geteniešu nav pārāk daudz. Un klimats ir tiešām skarbs. Laika apstākļi uz Ziemas ir tik nepielū­dzami, gandrīz nepanesami pat iedzimtajiem pat ar viņu īpašo piemērotību aukstam laikam -, ka, iespējams, getenieši visu agresiju iztērē, cīnoties ar aukstumu. Nomaļās tautas, rases, kas cīnās par izdzīvošanu, retu­mis ir lieli karotāji. Un tiešām, geteniešu dzīvi nenosaka sekss vai citas cilvēku paražas visu regulē vide, ledū kaltā pasaule. Šeit cilvēks ir atradis ienaidnieku, kas ir ļaunāks par viņu pašu.

Esmu mierīgās Čifevaras sieviete; man vardarbība un kara būtība nešķiet pievilcīgas. Par to būs jādomā kādam citam. Bet es tiešām nespēju iedomāties, kā kāds varētu lepoties ar uzvarām vai cīņā gūt slavu pēc tam, kad ir pavadījis ziemu uz Ziemas un vaigu vaigā skatījis Ledā­jus.