Jums, siržu karalienes cēlās,
Jums vienīgām, visdaiļās, jums
Sniegs pagājības teiksmas kvēlās
Šis krēslas stundu stāstījums,
Ko senatne man čukst un stīgo
Un spalva uzticīgā tver;
Jums sniedzu velti rotaļīgo!
Nav slava tā, ko sirds mart cer, —
Es laimīgs būšu, iedomājot,
Ka jaunava, kas mīlā tvīkst,
Jel kādreiz slepus, vaigu klājot,
Pār manām dziesmām klusi līkst.