Neredzamais cilvēks

XI VIESNĪCĀ «PIE ČETRJŪGA»

Lai skaidrāk saprastu, kas notika viesnīcā, nepie­ciešams atgriezties pie tā brīža, kad misters Haksters pirmo reizi ieraudzīja pa logu misteru Marvelu,

Tieši taja brīdī misters Kass un misters Bantings atradās viesistabā. Viņi nopietni pētīja dīvainos rīta notikumus un ar mistera Hola atļauju pamatīgi apska­tīja neredzamā cilvēka mantas. Džeferss bija pa daļai atspirdzis no kritiena un, līdzjūtīgu draugu pavadīts, aizgājis mājās.. Misis Hola bija savākusi svešinieka izkaisītos apģērba gabalus un piekopusi istabu. Uz galda pie loga, kur svešinieks mēdza strādāt, Kass tūliņ atrada trīs biezas klades ar uzrakstu «Dienas­grāmata».

— Dienasgrāmata! — Kass sacīja un nolika klades atkal atpakaļ.

— Nu mēs katrā ziņā kaut ko noskaidrosim.

Mācītājs atspiedās ar rokām uz galda.

— Dienasgrāmata, — Kass sēzdamies atkārtoja, atbalstīja pret divām kladēm trešo un atvēra to. — Hm … priekšlapā nav vārda. Pie joda!… Skaitļi. Un diagramas.

Mācītājs apgāja ap galdu, lai paskatītos viņam pār plecu.

Kass šķirstīja lapas un piepeši izskatījās saīdzis.

— Sasodīts! Te ir tikai skaitļi, Banting.

- Vai tur nav diagramu? — misters Bantings vai- cāja. — Vai nav kādās ilustrācijas, kas apgaismotu…

Skatieties paši, — misters Kass atteica. — Te ir matemātika, bet te, spriežot pēc burtiem, rakstīts krievu vai citā līdzīgā valodā un te grieķiski. Grieķu valodu, es domāju, jūs …

— Protams, — misters Bantings atbildēja, izņēmis sāka slaucīt brilles un piepeši jutās ļoti neērti, jo par to, kas viņam vēl bija palicis prātā no grieķu valodas, nebija nemaz vērts runāt. — Jā, grieķu valoda mūs, bez šaubām, uzvedīs uz pēdām.

— Es jums uzmeklēšu kādu vietu.

— Es vispirms gribētu izšķirstīt klades, — misters Bantings, vēl arvien brilles slaucīdams, sacīja. — Jā­iegūst kopiespaids, Kas, un tad var atšifrēt atse­višķas vietas.

Viņš noklepojās, uzlika brilles, pamatīgi sakartoja tās uz deguna, vēlreiz noklepojās un gaidīja, v^i kaut kas nenotiks un nenovērsīs draudošo kaunu. Tad viņš paņēma kladi, ko Kass nesteigdamies pasniedza, — un tad tiešām kaut kas notika.

Pēkšņi atvērās durvis.

Abi vīri satrūkās un atskatījās, bet jutas atviegloti, ieraugot plankumaini sārtu seju zem apdriskata cilindra.

— Vai bufete? — šī seja vaicāja un blenza viņos.

— Nē, — abi džentlmeņi reizē atbildēja.

— Otrā pusē, draugs, — teica misters Bantings.

— Un, lūdzu, aiztaisiet durvis, — misters Kass dusmīgi piebilda.

— Labs ir, — nelūgtais viesis zemā balsī norūca, kas vairs nebija aizsmakusi un skanēja pavisam citā­dāk nekā pirmā jautājumā. — Labs ir! — viņš agrākajā balsī atkārtoja. — Stūrē tālāk! — tad nozuda un aiz­taisīja durvis.

— Jūrnieks, cik varu spriest, — misters Bantings sacīja. — Interesanti puiši! «Stūrē tālāk!» viņš teica. Laikam kāds jūrnieku izteiciens, ko viņš attiecināja uz sevi, atstādams istabu.

— Laikam gan, — Kass atbildēja. — Man nervi šodien nav kārtībā. Es gluži salēcos, kad atvērās durvis.

Misters Bantings pasmaidīja, it kā viņš nebūtu salēcies.

— Un tagad, — viņš nopūties sacīja, — šīs klades.

— Vienu mirklīti, — Kass ierunājās, piecēlās un aizslēdza durvis. — Domāju, nu mūs neviens netraucēs.

Kad viņš slēdza durvis, kāds nošņaukājās.

— Nenoliedzams ir viens, — Bantings runāja un piesēdās tuvāk Kasām. — Pēdējās dienās Aipingā patiešām atgadījušies ļoti savādi notikumi — ļoti sa­vādi. Es, protams, nevaru ticēt izdomātajam stāstam par neredzamo cilvēku ..,

— Tas ir neticami, — Kass apgalvoja, — neticami, bgt tiesa, ka ieskatījos, nudien ieskatījos pa viņa piedurkni.

— Vai patiešām — vai esat par to pārliecināts?.». Varbūt spogulis, piemēram… Tik viegli iespējams radīt halucinācijas. Nezinu, vai esat kādreiz redzējis īsti labu burvju mākslinieku, *.

— Es negribu vairs disputēt, — Kass atbildēja.

— Mes jau esam diezgan to pārrunājuši, Banting. Un tieši tagad mums ir šis klades … Ā! Te, man liekas, ir kaut kas grieķiski. Tie, bez šaubām, ir grieķu burti.

Viņš rādīja uz lappuses vidu. Misters Bantings viegli pietvīka un pieliecās tuvāk, jo laikam caur brillēm nevarēja visai labi saredzēt. Šī vienkāršā vīra grieķu valodas zināšanas bija ļoti trūcīgas, bet viņš bija cieši pārliecināts, ka ikviens draudzes loceklis tic, ka viņš pazīst grieķu un senebreju oriģinālus. Un tagad — vai atzīties? Vai kaut ko samelot! Piepeši viņam pakausī radās savāda sajūta. Viņš mēģināja pakustināt galvu, bet juta nepārvaramu pretestību.

Viņš manīja dīvainu spiedienu, it kā pakausi būtu saņēmusi stingra un smaga roka, un tā neatlaidīgi lieca viņa zodu tuvāk galdam.

— Nekustieties, vīreļi, — kāda balss čukstēja,

— vai arī sašķaidīšu jūsu smadzenes!

Viņš ieskatījās Kasa sejā, kas atradās turpat cieši līdzās, un ieraudzīja tikai sava nevarīgā pārsteiguma un baiļu atspulgu.

— Atvainojiet, ka tik skarbi apejos ar jums, — balss teica, — bet tas ir nepieciešami.

Kopš kura laika esat iemācījušies okšķerēt pa zinātnieka privātajām piezīmēm? — balss jautāja, bet abu džentlmeņu zodi reizē atsitās pret galdu, un viņu zobi noklabēja.

— Kopš kura laika esat iemācījušies ielauzties ne­laimīga cilvēka privātās telpās? — un trieciens at­kārtojās.

— Kur viņi nolikuši manas drēbes?

— Klausieties, — balss turpināja, — logi ir aiztai­sīti, un es izņēmu no durvīm atslēgu. Esmu diezgan stiprs cilvēks un man ir pie rokas kamīna urķis, pie tam neesmu redzams. Nav ne mazāko šaubu, ka es varētu, ja vien gribētu, jūs abus nogalināt un pēc tam gluži viegli aiziet projām. Vai sapratāt? Ļoti jauki. Vai apsolāties necelt veltīgu troksni un darīt, ko teikšu, ja palaidīšu jūs vaļā?

Mācītājs ar ārstu saskatījās, un ārsts savieba seju.

— Jā, — misters Bantings sacīja, un ārsts to at­kārtoja.

Tad spiediens pakaušos izzuda un ārsts ar mācītāju ļoti sarkanām sejām atliecās taisni un grozīja galvas.

— Lūdzu, palieciet turpat sēdot, — neredzamais cilvēks teica. — Jūs saprotat, te ir urķis.

— Kad ienācu istabā, — viņš turpināja, piebāz­dams kā vienam, tā otram savam viesim urķi pie de­guna, — negaidīju, ka šeit kādu sastapšu. Bez pie­zīmju kladēm cerēju atrast arī drēbju kārtu. Kur tās ir? Nē — necelieties! Redzu, ka tās ir projām. Lai arī dienas tagad ir gluži siltas, tā ka neredzams cilvēks var skraidīt apkārt kails, vakari tomēr vēsi. Man va­jadzīgas drēbes un — dažas citas lietas. Un man ne­pieciešamas arī šīs trīs klades.