Piedzīvojums Kristportā

* * *

Kristportas policijas priekšnieks ar visu savu stāju cenšas atgādināt, ka vairāk nekā divdesmit gadu bijis aktīvā dienesta pulkvedis, tomēr pat labi pašūtais mun­dieris nespēj slēpt pabrangu vēderu. Patiesības labad jāsaka, ka tas iemantots nevis laiskā, pārtikušā dzīvē, bet — tieši otrādi — Vācijā, kara gustekņu nometnē, kur tie, kas nenomira badā, uztūka no ikdienišķajām samazgu devām. Iecelts par pilsētas prefektu, viņš pir­majos pēckara gados mēģināja nesaudzīgi cīnīties pret dzimtenes nodevejiem un visiem, kas okupācijas laikā iedzīvojušies uz patriotu rēķina. Taču pamazām seci­nāja, ka lā ātri vien var palikt bez posteņa un, kas vēl ļaunāk, bez vecumdienu pensijas. Vienīgais, kas viņa varā — raudzīties, lai Kristportā valdītu kārtība.

Tieši šādas rūpes patlaban nodarbina policijas priekš­nieku. Raizes rada kutelīgā situācija, kurā viņš nokļu­vis pēc padomju stūrmaņa mīklainās pazušanas. Ilgga­dīgā pieredze [auj noprast, ka šajā lietā iejaukti visai iespaidīgi spēki. Tomēr patlaban galvenais — neizrā­dīt savu satraukumu kapteinim Akmenim, kas ieradies pilnā formas tērpā, un mierīgajam, ironiskajam Dubovam.

— Mēs atnācām ar oficiālu paziņojumu, — kapteinis saka. — Lūdzam nekavējoties atbrīvot stūrmani Augustu Taimiņu.

Atbildes vietā policijas priekšnieks nospiež pogu.

— Ziņojiet! — viņš pavēl virsniekam, kas ienācis kabinetā, — vai šonakt aizturēts kāds padomju jūr­nieks?

— Nebūt ne, priekšnieka kungs, — virsnieks sasit papēžus.

— Tā es jau domāju, — policijas priekšnieks atkal pievēršas kapteinim. — Kauliņus rīko angļi, ameri­kāņi, somi, kurš katrs turks, bet ar jusu krievu jūrnie­kiem šai ziņā nekad nav nekādu nepatikšanu.

— Tādā gadījumā viņš ir nolaupīts, — kapteinis mie­rīgi saka.

Policijas priekšnieks aiz pārsteiguma pat apsēstas:

— Pilnīgi izslēgts! Kristportā ir vismierīgākā pilsēta pasaulē…

— Un tomēr viņš pazudis tieši šeit, — Akmens at­cērt. — Līdz šim stūrmanis Taimiņš nav atgriezies uz kuģa.

— Ja tik vien tas nelaimes! — policijas priekšnieks pavīpsnā. — Ir jau dzirdēts, ka jūrnieki trīs diennak­tis pavada dāmu sabiedrībā… Esmu pārliecināts, ka kuģa atiešanas brīdī Taimiņa kungs pats ieradīsies.

— Pilnīgi izslēgts! — kapteinis neatlaižas. — Pa­domju jūrnieki nekad nepaliek pa nakti svešā pilsētā.

— Redzat, kungi, — priekšnieks runā vēl laipnāk, — tas, kā saka, ir jūsu iekšējā darīšana, kurā es nevēlos iejaukties. Pie mums ārzemju jūrniekiem ir pilnīgas tiesības uzkavēties pilsētā, cik viņiem tīk. Ja gribat, lai man būtu likumīgs pamats spert enerģiskus soļus, iz­sludiniet viņu par kriminālnoziedznieku vai par dezer­tieri, tad…

— Tā mēs tālu netiksim, — Dubovs iejaucas sarunā.

— Vai lasījāt šodienas «Kristportas Kurjeru»?

— Es avīzes nekad nelasu, — policijas priekšnieks atgaiņajās.

— Ļoti žēl. Tajā ir diezgan interesants raksts, kas jau pa gabalu smako pēc provokācijas. Jums derētu ar to iepazīties.

— Ko jūs, kungi, pie mums taču valda preses brīvība. Par laikrakstiem es neatbildu.

— Bet jūs atbildat par katru cilvēku, kas pazūd Kristportā, — kapteinis atgriežas apciemojuma izejas punktā.

— Darīšu visu, kas manos spēkos! Varat mierīgi aiz­braukt, — un policijas priekšnieks pieceļas, lai atva­dītos.

— Bez Taimiņa mēs nekur neaizbrauksim! — kaptei­nis paziņo.

Policijas priekšnieks atkal apsēstas:

— Bet jums nav tiesības šeit bez gala kavēties. Rit pabeigs izkraut jusu kuģi.

— Labi, mēs brauksim, — Dubovs negaidot ierunā­jas. — Tikko mums dos loci! — viņš uzsvērti pabeidz.

— Jūs taču atbraucāt bez loča! — policijas priekš­nieks protestē.

— Kuģi vadīja Taimiņš. Atrodiet viņu, un mēs tūdaļ iziesim jūrā!

— Un pēc iespējas ātrāk, — kapteinis piebilst. — Pēc divām dienām Kristportā ieradīsies mūsu diplo­mātiskais pārstāvis. — Viņš pieliek roku pie cepures naga: — Uz redzēšanos!

Salti atvadījušies, Akmens un Dubovs iziet.

— Nu redzat, — kapteinis pēc brīža saka. — Gluži veltīgs gājiens.

— Nepiekrītu, — Dubovs pašūpo galvu. — Saruna ar policijas priekšnieku nostiprinājusi manī pārliecību, ka mums darīšana ar plaša vēriena provokāciju. Vēl vairāk, man ir nojauta, ka arī policijas priekšnieks to apzinās… Dievs zina, kādi pārsteigumi mūs vēl gaida Kristportā. Tāpēc būtu prātīgāk aizliegt mūsu puišiem kāpt krastā.