Piedzīvojums Kristportā

* * *

Pusstundu vēlāk Nora jau atrodas darba biržas priekšā, kur šai laikā parasti pulcējas bezdarbnieki. Bet šoreiz it nevienam neizdodas atrast kaut sīkāko iespēju nopelnīt — ierēdnis visās darba piedāvājumu ailēs vien­aldzīgi ieraksta treknas nulles.

— Atkal nekā, — kāda sirma sieviņa vīlusies nopū­šas. — Un tieši tagad lieks grasis tā noderētu.

— Pagaidiet, — Nora saka. — Drīz noslēgs tirdznie­cības līgumu ar… — nepabeigusi teikumu, meitene ātri izlaužas no burzmas. Garām pabraukuši tumši pe­lēka mašīna. Nora pavada to skatieniem un vīlusies aiz­griežas.

— Numurs ir cits.

Viņa šai brīdī nav vienīgā, kas meklē Venstrāta ma­šīnu. Gustavs jau instruējis daudzus paziņas un patla­ban pamāca sirmu loci:

— Tikko ieraudzīsi, iegaumē, kas un uz kurieni brauc.

Locis pamāj ar galvu:

— Pelēka, vai ne?

— Pelēka… Divas nulles, divdesmit deviņi, četr­desmit viens.

Drīz meklēšanā iesaistīta gandrīz puse pilsētas. Zī­mītes ar mašīnas numuru izdalītas auklēm, kas pastai­gājas ar bagātnieku bērniem, pastniekiem, laikrakstu pārdevējiem, lupatu vācējiem, visiem, kas dienu pavada parkos un ielās. Tikai pievakarē vecais piena izvadā­tājs Tomass ziņo, ka redzējis mašīnu piebraucam pie radio darbnīcas. Nora un Gustavs tūdaļ dodas ceļā. Vi­ņiem palaimējas — mašīna ar numuru 00-2941 vēl stāv radiodarbnīcas priekšā.

— Es tūlīt būšu atpakaļ, — Gustavs pačukst, un, pirms meitene pagūst iebilst, viņš jau pazudis.

Paslēpusies kādā pavārtē, Nora redz, kā no tirgota­vas, stiepjot lielu uztvērēju, iznāk Smešs, iekāpj ma­šīnā un aizvelk pakaļējā lodziņa aizkarus. Tūlīt auto­mobilis uzņems gaitu, un viņai vajadzēs bezspēcīgi no­lūkoties tam nopakaļ. Bet tieši tai mirklī, kad pelēkā mašīna iegriežas šķērsielā, no otras puses iznirst vecs, nolietots «Fords», kuru vada Gustavs.

— Ātrāk! — skubina Nora, apsēzdamās Gustavam blakām.

Tusnījot un tarkšķot vecais «Fords» seko pelēkajai mašīnai. Bet, izkļuvuši uz šosejas, tā paātrina gaitu un drīz vien izzūd skatieniem.

— Mēs viņus nemūžam nepanāksim, — Nora bēdā­jas.

Sadzirdējis lokomotīves svilpienu, Gustavs pasmaida:

— Dzirdi? Tuvojas vilciens. Noķersim pie pārbrauk­tuves, — un viņš lik strauji nospiež akseleratoru, ka Nora gandrīz izveļas ārā.

Tiešām, pie nolaistā šķērskoka pelēkā mašīna spiesta gaidīt. Taču šeit šoseja ved kalnup, un šis kāpiens ve­cajam «Fordam» diez vai pa spēkam. Ieraudzījusi, ka šķērskoks paceļas, Nora metas pakaļ pelēkajai mašīnai un uzrāpjas pakaļgalā.