Telecilvēks

PRIEKŠVĀRDI

1963. gadā Budapeštas Ferenca Mora jaunatnes lite­ratūras redakcija laida klajā Ferenca Kašaji zinātniski fantastisko stāstu «Telecilvēks». Šī grāmata tūliņ saistīja ungāru lasītāju, it īpaši jaunatnes uzmanību.

Stāsta autors Ungārijā vairāk pazīstams ka žurnā­lists, taču pēdējos gados viņš ar panākumiem darbojas arī zinātniskās fantastikas laukā.

Stāsta vai, autora vārdiem runājot, «fantastiskās hronikas» darbība risinās izdomātā valstī Miklanā 1968.—1969. gadā. Grāmatas sižeta pamatā ir visā pa saulē pazīstama Miklanas zinātnieka profesora Birminga atmiņas par savu dzīvi, kas veltīta televīzijas problēmu pētīšanai.

Birminga ilggadīgo pētījumu un ilgstošo eksperi­mentu rezultātā tiek radīta principiāli jauna stereo- skopiska biotelevīzijas ierīce. Viņa atklājuma īpatnība turklāt tā, ka televīzijas pārraides laikā izzūd visas ekrāna kontūras un paliek vienīgi noteikta objekta, ari dzīvas būtnes attēls. Kāda eskperimenta laikā zinātnieks pūlas iegūt pats savu attēlu, kas neparedzētu apstākļu dēļ pēkšņi atdzīvojas un sāk patstāvīgas gaitas.

Tā stāstā ienāk Birminga dubultnieks jeb «Tele- birmings», kas, atšķirībā no sava radītāja, tūdaļ aktīvi iesaistās valsts politiskajā un sabiedriskajā dzīvē. Zi­nātnieku kongresā, kas veltīts cīņai par mieru, televīzi­jas dubultnieks nāk klajā ar sensacionālu paziņojumu, izklāstīdams teoriju par iespēju radīt tā saucamo tele- cilvēku. Sis paziņojums dziļi satrauc zinātniekus, tai skaitā arī īsto profesoru Birmingu, un visu cilvēci. Daudzi no tiem. tāpat kā šīs teorijas «autors», skaidri apzinās, kādu postu cilvēcei var nodarīt šis atklājums, ja tas tiks izmantots kara mērķiem. Tādēļ «Telebir- mings» sāk strauji rīkoties, pūlēdamies saliedēt zināt­nes un visus progresīvos spēkus valstī, lai sargātu mieru un novērstu karu.

Pamazām arī īstais Birmings nonāk pašā straujo noti­kumu virpulī un kļūst tajos par aktīvu dalībnieku. Dažādu apstākļu ietekmē (piedalīdamies sabiedriskās sapulcēs un mītiņos, pārrunās ar valdības un militāro aprindu pārstāvjiem, sastapdamies un sarunādamies ar savu dubultnieku) viņš lielā mērā revidē savus līdz­šinējos uzskatus un sāk jau citādi vērtēt zinātnieka lomu sabiedrībā, izprot tā milzīgo atbildību cilvēces priekšā.

Kašaji grāmata uzrakstīta saistoši un ir viegli la­sāma. Autors izmantojis dažus žurnālistikas paņēmie­nus, sevišķi prasmīgi sniedz materiālu sensacionālu pa­ziņojumu stilā, kas raksturīgi mūsdienu buržuāziskajai presei. Tādā veidā viņam izdodas labāk atmaskot ažio­tāžas un visdažādāko politisko spekulāciju atmosfēru, kādu kapitālistiskajās zemēs rada ap lieliem zinātnis­kiem atklājumiem.

Bez izziņas vērtības Kašaji grāmatai ir arī dziļa politiska nozīme. Tā savdabīgi atmasko kapitālistiskās sabiedrības un militāro aprindu tikumus un parašas, ar ko tās cenšas izmantot savā labā izcilākos zinātnes atklājumus. Reizē ar to grāmatā atsegta mūsdienu problēma: zinātnieku morālā atbildība cilvēces priekšā buržuāziskajā sabiedrībā visai aktuālā un sarežģītā par saviem zinātniskajiem atklājumiem, kurus militārās aprindas varētu izmantot kara nolūkos.

B. Ševikins