Interesanti par astronomiju

Noslēgums

Grāmata tuvojas beigām. Tomēr diez vai_vajag uz­skatīt, ka izsmelts mūsu sarunas temats. Ārpus grā­matas vākiem taču palicis milzum daudz interesantu ziņu, faktu, hipotēžu un pieņēmumu. Cik maz, piemē­ram, izdevās pastāstīt par radioastronomiju, bez kuras mēs neko neuzzinātu nedz par starpzvaigžņu matēriju, nedz par jaunām parādībām Visumā. Neizdevās pa­stāstīt par radioastronomiem — par jauniem, dedzī­giem jaunās zinātnes piekritējiem, kas droši paziņo: «Mēs iegūsim informāciju par Visuma vistālākajiem nostūriem un atrisināsim sasāpējušo jautājumu par Vi­suma izplešanās raksturu. Uzzināsim, vai Visums ir galīgs vai arī bezgalīgs!» Radioastronomijas metožu un sasniegumu pārskaitījums vien aizņemtu biezu grā­matu, kuru varētu lasīt kā piedzīvojumu romānu. Bet aiz radioastronomijas taču nāk raķešu astronomija. Sī zinātnes nozare vēl nav pārsniegusi pat zīdaiņa ve­cumu. Un kas no tā? Kosmisko raķešu sagādātās ziņas ir fantastiskas.

Cik ļoti labprāt autors attēlotu, kā pasaulvecā novē­rotāju zinātne par zvaigznēm pārveidojusies eksperi­mentālā zinātnē. Pastāstītu, kā astronomi no «pirm­avotiem» uzzinājuši par Saules rentgenstariem un ultravioleto izstarojumu, par sajūsmu, kas pārņēmusi pa­sauli, kad kosmosā uzlidojušās padomju raķetes atrisi­nāja aktuālo starpplanētu gāzes problēmu, gāzes, kura sevi nekādi neparādīja nedz optiskajā, nedz arī radio- diapazonā. Vai par magnetometru, kuru mūsu raķete nogādāja uz Zemes dabiskā pavadoņa un kurš salauza daudz siržu un noraidīja daudz hipotēžu, pierādīdams, ka Mēness apkaimē gandrīz nemaz nav magnētiskā lauka.

Bet vēl gaidāma pirmā būve ārpus Zemes. Iegaumē­jiet, ka zinātnieka sapnis — «Pēc nāves visi labie as­tronomi nokļūs uz Mēness» — piepildīsies. Tiesa, pie­pildīsies ar nelielu korekciju. Lai nokļūtu uz Mēness, labam astronomam nemaz nevajadzēs nomirt. Starp citu, diez vai šī detaļa sarūgtinās «mēnessērdzības» kandidātus.

Astronomiju gaida žilbinoša nākotne! Tās panākumi ir visas zinātnes zelta fonds. Var droši sacīt, ka zvaig­žņu zinātne gulda Zemes prakses pamatus. Ir fakti. Vairs necerēdami atrast kvarkus uz Zemes, fiziķi devu­šies tos meklēt Visumā.

Visuma dzīlēs astronomi pirmie saduras ar parādī­bām, kuras neiekļaujas ierasto uzskatu rāmjos. Rodas jaunas hipotēzes. Vispirms darba hipotēzes, kuras pēc tam izstrādā, lai tās ar laiku pārietu augstākā — teo­riju rangā. Un, kad no teorijas izkristalizējas precīzie likumi, sākas jaunu hipotēžu meklēšanas laiks.

Astronomi dzīvo nepārtrauktu meklējumu stāvoklī. Visums ir bezgalīgs un tāpēc vienmēr jauns un neat­kārtojams.

Starp mūsu grāmatas lasītājiem droši vien ir poten­ciāli astronomi, kuri, iespējams, paši to vēl nemaz ne­nojauš. Par seno zinātni mēs gribējām pastāstīt tā, lai šo lasītāju potenciālajām iespējām liktu pāriet dina­miskā stāvoldī. Ikvienam cilvēkam ir talants, svarīgi atrast pieeju un atraisīt šo talantu. Un, ja tas mums kaut nedaudz izdevies, ja esam palīdzējuši kādam at­rast pašam sevi, pamodinājuši viņā interesi par mūsu stāstījuma priekšmetu, iedeguši sajūsmu par tematu, kas ir virzījis un virza progresu, tad visi, kas strādā­juši pie šīs grāmatas, uzskatīs, ka viņu darbs ir gan­darīts. Jo taisnība ir tam, kas sacījis: «Sajūsmu izraisa nevis zvaigžņu pasaules milzīgums, bet cilvēks, kas to izmērījis.»

Ar šo epigrāfu mūsu grāmata sākās, ar to arī mēs grāmatu pabeidzam.