Interesanti par astronomiju

Sī nodaļa būs ļoti īsa. Pirmkārt, tāpēc, ka mēs vēl neesam sasnieguši to augstāko zināšanu pakāpi, no kuras mēs varētu paziņot, ka «zinām, ko mēs nezinām». Otrkārt, iedzimtas kautrības dēļ: kurš gan būs ar mieru savu nezināšanu izstādīt vispārējai apskatī­šanai?

1. Vispirms par formu

Tātad pēc diezgan ilgas spriešanas mēs ieguvām se­cinājumu, ka Zeme noteikti ir asimetriska. (Atceraties bergamotes šķirnes bumbieri?)

Nākamajā apakšnodaļā mēs tikpat veiksmīgi nonā­cām līdz mūsu planētas «šķidrajam iekšējam saturam».

Tagad mēģiniet, apvienot abas šīs īpašības un atbil­dēt: kā rotējošam šķidrajam ķermenim izdodas saglabāt simetrisku formu un nepārvērsties vienā no ideālajiem rotācijas ķermeņiem?

Autors jau iepriekš no visas sirds apsveic tos, kas spēs

atbildēt uz šo jautājumu, jo līdz šim tas nevienam nav iz­devies.

2. Pēc tam par saturu

Arī par to esam runājuši pietiekami. Iedomājamies, ka preparējam planētu, stā­dīdamies to priekšā dažādos veidos atkarībā no laikmeta gaumes. Nākotnē ieplānojām grandiozus superdziļus urbu­mus. Un rezultātā uzrakstī­jām, ka pagaidām jautājums par Zemes iekšējo uzbūvi pa­liek atklāts. Mēs nezinām, kas mums zem kājām. Viens no tādas atpalicības cēlo­ņiem, ka domā PSRS Zināt­ņu akadēmijas korespondē­tājloceklis V. Belousovs, ir tas, ka zinātnes, kas pētī Zemi, savā starpā ir ļoti maz saistītas.

Agrāk ar visām problēmām nodarbojās ģeoloģija. Tomēr ar tās metodēm cilvēki Ze­mes ķermenī nevar iegrauz­ties dziļāk par dažiem kilo­metriem. Mūsu gadsimtā ir radušās ģeofizika un ģeoķī­mija. So zinātņu interešu ap­gabals sākas tieši tur, kur beidzas ģeologu valdījumi. Šķiet, labi būtu apvienoties. Nē! Starp vienas zinātnes vi­sām trim nozarēm ir nepār­ejami bezdibeņi, ko izrakuši cilvēki.

Zinātne par Zemi gandrīz nemaz nepazīst ari modernos matemātiskās modelēšanas un analizēšanas paņēmienus. Nav neviena, kas ar to varē­tu nodarboties. īsāk runājot, mums ir ļoti neskaidrs priekšstats par to, kādas ir mūsu planētas dzīles.

3. Visai aptuveni

Kāpēc magnēts pievelk? Pagaidām tas nevienam nav skaidrs. Kā rodas tā spēks? Un ne tikai «kā?», bet arī «kur?» lielajam magnētam, kā, sekojot Gilberta viegli do­tajam nosaukumam, jau vai­rāk nekā trīsarpus gadsim­tus dēvē Zemi, sākas magnē­tisms?

Jautājumi bez atbildēm. Par pievilkšanu pat runāt nav vērts. Tipisks «kaķis maisā». Tur nav zināma ne tikai pa­rādības daba jeb iedarbības pārvadīšanas mehānisms no viena ķermeņa uz otru ķer­meni. Līdz šim zinātnieki ne­var izstrādāt kopēju viedokli pat strīdā, vai gravitācijas spēks laikā nemainās. Ja pievienojas Einšteina uzska­tam par laiktelpu un matēri­ju, tad gravitācija nevar būt atkarīga vienīgi no masas, arī tai jāpakļaujas laiktelpas ietekmei. Un laiks taču rit uz priekšu. Bet mūsu Visuma

telpa izplešas. Vai tas nenozīmē, ka gravitācija gadu no gada noveco un kļūst vājāka?

Beidzot — atmosfēras mīkla, kuru šeit pat neskārām.

Lasītājam nevajadzētu šaubīties, ka Zemes atmosfēra ir ļoti mīklains apgabals. Mūsu grāmatā mēs tai ne­iedrošinājāmies pat pieskarties. Neatbilst tematam. Bet cik kārdinoši ir runāt par sudrabotajiem un perlamutra mākoņiem un pavadoņiem, kas «medī viesuļvētras». Par nakts debess mirdzumu un «lidojošajiem šķīvīšiem». Par mākslīgo Zemes pavadoņu reģistrēto mīklaino at­mosfēras blīvuma maiņu vienā un tajā pašā augstumā. Kas tā ir? Aparātu kļūda vai Zemes «elpa», gaisa masu savdabīgi paisumi un bēgumi? Var uzdot daudzus jau­tājumus, no kuriem ikviens pats par sevi ir kārdinošs.

Pandoras lādītē sagatavoti daudzi pārsteigumi, un par katru no tiem nav žēl atdot veselu mūžu. Kas gan ir cilvēka mūžs, salīdzinot ar planētas mūžu? Un tomēr tieši cilvēks iedrošinās iztaujāt Bezgalību.

Slava drosmīgajam!