Galvenais varonis Deniss, nepavisam neatstāj īpaši pozitīva tēla iespaidu, lai gan par sevi stāsta pirmajā personā. Sižetam attīstoties, protams, ar apzinātu autora nodomu, neskatoties uz visumā pozitīvajām rakstura iezīmēm, atklājas kā visai aprobežots, psihiski nelīdzsvarots, reizēm pat slimīgi aizdomīgs, ātri aizvainojams, visai agresīvs un saskatošs ļaunus nodomus un sazvērerstības, pat tur, kur tam vispār nebūtu iemesla. Acīmredzot autors tādējādi centies parādīt vidusmēra cilvēka domāšanas stereotipus un Holivudas filmu iepotēto attieksmi pret atnācējiem no kosmosa un paranormālām parādībām. Jau sākot ar Herberta Velsa "Pasauļu karu" pasaulē dominē uzskats, ka šie atnācēji noteikti būs naidīgi, un centīsies sagrābt mūsu piegānīto planētu ar agonizējošo dzīvo dabu. Atcerēsimies "Neatkarības dienu". Nezkāpēc pašas sliktākās mūsdienu civilizācijas iezīmes tiek piedēvētas arī citplanētu iemītniekiem. Vai arī tie būs tik labvēlīgi, ka uz burvja mājienu satīrīs visus mūsu atkritumu kalnus, piegānīto okeānu, atjaunos izpostīto dzīvo dabu un uzcels šeit paradīzi... Grāmatā nedaudz paanalizēta kontakta iespēja ar ārpuszemes civilizācijām, saprāta definīcija. Šo iemeslu dēļ, grāmata ir interesanta un savā ziņā pat aizraujoša.