Raibā vasara

13. nepatīkams gadījums lielajā veikala

Priekšpusdienā pircēju straume gandrīz apgāza Lielā Meža Lielo vei­kalu. Bija nākuši gan kājām, gan braukuši ar divriteņiem, meža cūku pā­ris Johanna un Sebastijānis ieradušies pat ar jauno automobili. No mež­malas Uzkalna bija patāli, un viņiem paredzēts smags pirkums. Johanna un Sebastijānis nodomājuši iegādāties piecdesmit kilogramu vismiltai­nāko kartupeļu, tos viņi sakņu nodaļā arī dabūja.

Lielajā veikalā plaukti krautin piekrauti dažnedažādām mantām. Sporta nodaļā varēja dabūt visvisādas bumbas, makšķeres, velosipēdus ar diviem un trim riteņiem un vēl diezin ko. Saimniecības nodaļā bija viss, kas va­jadzīgs saimniecībā, sākot ar ledusskapjiem un beidzot ar veļas pulve­riem un ziepēm. Pārtikas noda|ā skaisti apzīmētas kompota burkas, lie­lākas un mazākas tūtas, aiz tā raibuma uzreiz nemaz nevarēja saprast, kas tur ir.

Svarīgākā todien bija gatavo apģērbu nodala, tieši tā pievilinājusi dau­dzos pircējus. Bija sastājusies pagara rinda, lapsiņas Ivetas māsīca Lolita rāvās nosvīdusi un tomēr nepaspēja visus laicīgi apkalpot. Rīta pusē vei­kalā pievestas modernas džinsu bikses, pie tam dažādas krāsas. Kas gan tās negribēja? Katrs gribēja.

Pēkšņi nndā atskanēja saucieni: — Tam jūs nedodietl Tam nedodiet! Viņš ielavījies bez rindas!

Kārtības jaucēju pamanīja par vēlu. Kases čeks bija izsists, nauda sa­maksāta, un nepieklājīgais pircējs, cieši padusē iespiedis pirkumu sainf, neatskatīdamies metās laukā no veikala. Iesaukdamies: «Re, kā izdevās apmānīt!» — pārskrēja pāri ceļam un nozuda mežā.

— Es jau domāju, kas gan cits kā vilks Pelēcis! No viņa to var sa­gaidīt. — skrējējam pakal noskatīdamies, uztraucās vilku suns Marss.

Lapsiņai Lolitai tirgojot tā gadījās pirmo reizi, un viņa ilgi nevarēja samierināties.

Ļoti nepatīkami! Ļoti nepatīkami!