31. ak tĀ

Divi kātoja pa Lielā Meža galveno stigu. Viens bija vāverēns Toms, saprotams, ka otrs — kaķēns Miks. Kad viņi nonāca pie jauno eglīšu smal- cītes, zari pašķīrās, stumdami velosipēdus, uz ceļa iznāca dvīņu brāli lū­sēni Ciks un Niks.

— Caul — kā parasti, abi reizē iesaucās.

— Labvakar! Labvakar! — neapstādamies atņēma Miks un Toms.

— Pagaidiet. — Ciks izņēma no džinsu jakas trešās kabatas (pavisam bija četras) salocītu «Meža Vēstnesi» un atšķīra pirmo lappusi. — Te ir rakstīts par peldbaseina celšanu. Tas taisnība, ka ziemā tur ierīkošot sli­dotavu?

— Ja avīzē rakstīts, skaidrs, ka būs, — Toms atteica.

— Un hokeju ari varēs spēlēt? — ātri nobēra lūsēns Niks, manīdams, ka Miks un Toms steidzas.

— Jocīgais. — Miks izbrīnā ieplēta acis. — Vai pasaulē ir kāda sli­dotava, kur nespēlē hokeju?

— Paklau, Nik, tr.d jau mčs arī… — Ciks pavilka brāli sānis.

Kaķēns un vāverēns neklausījās, par ko viņi sprieda, nebija laika kavēties.

Tūliņ aiz desmitā lazdu pudura pa labi, līkumodams starp kokiem, aiz­cilpoja šaurs grantēts ceļš. Kaķēns Miks un vāverēns Toms necik ilgi ne­bija pa to gājuši, kad ieraudzīja vilka Pelēča balto māju un izdzirda vienu svilpojam;

Aiz kalniņa dūmi kūp.

Kas tos dūmus kūpināja?

— Pelēcis ir mājās. — Toms tūliņ saprata.

Vilks Pelēcis pagalma vidū locījās ap savu rozā motociklu. Pēc tās reizes, kad viņa braucamais nostāvēja nedēlu vilku suņa Marsa garāžā. Pelēča atkalredzēšanās prieks ar motociklu bija neizmērojami liels, un viņš to kopa tik rūpīgi kā vārīgu un neredzēti skaistu siltumnīcas puķi.

— Labvakar! Veiksmi darbā! — Toms centās būt sevišķi pieklājīgs.

Miks klusējot dziļi paklanījās, kaut vilks Pelēcis uz atnācējiem pat

nepaskatījās.

Kad Miks un Toms labu brītiņu, nezinādami, ko pasākt, bija nostāvē­juši Pelēča priekšā, vilks, mirkli pacēlis galvu, norūca:

— Ak tā! — Un turpināja ar dzeltenu zamšādas gabalu apslaucīt mo­tociklu.

— Ciematā sākusies lielā peldbaseina celšanas talka. Gandrīz vis3 Lielais Mežs bija sanācis, — Miks tūliņ dūšīgi stāstīja.

— Ak tā! — vilks Pelēcis ieteicās. Spaini pamatīgi saslapinājis lupatu, apšļakstīdams Mikam un Tomam kājas, mazgāja priekšējo riteni. Miks un Toms notupās zālē pavisam tuvu Pelēcim.

— Pats briedis Staltradzis ari bija. Bet ar rakšanu mums ne visai lāgā. Vectēvs Kurmis teica, pietrūkstot vilka Pelēča, tu jau vienīgais vari da­būt ekskavatoru un proti ar to rīkoties, — Toms runāja vilkam tieši krei­sajā ausī.

— Ak tā! — Pelēcis sapurināja galvu, it kā gribēdams aizdzīt prom Toma teiktos vārdus, izskaloja spainī zamšādu, plaši atvēzējās, izlēja ūdeni un lieliem lamzīgiem soliem gāja pie sūkņa. Miks un Toms pusrik- šiem pakal. Miks palīdzēja uzkārt spaini, Toms sparīgi pumpēja ūdeni. Pelēcis ar tīrā ūdens spaini lamzāja atpakaļ pie motocikla, Toms un Miks aiz viņa. Vilks noliecās pie otra riteņa, kaķēns un vāverēns arī.

— Mēs domājam, ka tu rit ar ekskavatoru būsi klāt, — Toms teica.

— Ak tā! — Pelēcis tikai līkņāja ap savu motociklu.

— Bet noteiktiI — Miks piekodināja.

Pelēcis sāka svilpot. Miks un Toms mēģināja kaut ko runāt, bet vilks tikai svilpoja. Beidzis mazgāt motociklu, pakāra zamšādu uz sētas un neatskatīdamies soļoja pāri pagalmam. Pie verandas sliekšņa brītiņu ap­stājies, pasvilpoja citu dziesmu:

Mājās jāiet, mājās jāiet. Es nevaru še palikt.

Miks un Toms vilkam teciņus nopakaļ. Kaķēns pat mēģināja svilpot, «meldiņš» gan neiznāca. Kaķēns un vāverēns būtu gājuši ari verandā iekšā, bet Pelēcis viņiem deguna priekšā aizcirta durvis.

Kaķēnam Mikam un vāverēnam Tomam nekas cits neatlika kā Iet prom.

Vectēvs Kurmis, gaidot Tomu un Miku, sēdēja uz lieveņa, Ieraudzījis viņus nākam, steidzās pretī.

— Nu, ko Pelēcis atbildēja?

— Ja aak tāl» var uzskatīt par atbildi, tad viņš mums atbildēja, — pa­vēstīja Toms.

— Pie tam četras reizes, — Miks papildināja.

— Un vairāk neko? — vectēvs Kurmis neticīgi noprasīja.

— Viņš vēl svilpoja, — Toms sacīja.

— Un tieši ko?

— Sākumā «Aiz kalniņa dūmi kūp», kad bija pabeidzis mazgāt moto­ciklu. tad «Mājās jāiet, mājās jāiet».

Vectēvs Kurmis domīgi noteica:

— Tā rādās, ka ekskavatora nebūs,

Загрузка...