Raibā vasara

5. PIE APVĀRŠŅA paradas vardulĒns VARIS

Vāverēns Toms un kaķēns Miks, atgriezušies no vecmāmuļas Vārnas, sēdēja uz soliņa Mika mājas priekšā un pacietīgi gaidīja, bija pārskatāma gandrīz visa ciemata iela (par ielu sauca grantēto ceļu, kas stiepās cauri ciematam). Pa vieniem otriem vārtiem gāja iekšā un ārā.

Abi gaidītāji pamanīja tuvojamies puķu dārziņu, kurā ziedēja sar­kana magone, dzeltena saulespuķe, gaiši zils neaizmirstulīšu pušķis un oranžas kreses.

— Re, Varis! — iesaucās Miks.

Tas patiešām bija vardulēna Vara lielais puķainais saulessargs. Ja ir Vara saulessargs, jābūt arī pašam vardulēnam. Un vislielākajā pus­dienas karstumā!

Pāris strauju lēcienu — un vardulēns Varis apstājās abu sēdētāju priekšā.

Salocījis saulessargu, viņš aizelsies teica:

— Vai jūs to jau zināt?

— Ko tad? — Toms jautāja.

— Drīz būs pavisam cita dzīve! Nebūs jādomā, kā neizcepties šādā karstumā.

— Kaut kas jauns? — Miks tēloja nezinātāju.

— Traki jaunumi! Ciematā būvēs peldbaseinu! Paliek par karstu: plunkš! — baseinā iekšā!

Miks ar Tomu saskatījās un apmierināti pasmaidīja. Noslēpums bija nonācis īstajās rokās. Vecmāmuja Vārna mācēja zibenīgi ātri jebkuru no­slēpumu padarīt visiem zināmu, pat žagata Žvadzinātāja nevarēja šajā ziņā ar viņu sacensties.