Raibā vasara

2. VECTĒVA KURMJA RAKSTĀMGALDS

— Pensionāram pārkārtojas visa dzīve, un, ja viņam ir rakstāmgalds, tas ir jāpārkārto, — otrā dienā pēc aiziešanas pensijā teica zemes rakšanas darbu profesors vectēvs Kurmis.

Vispirms viņš rakstāmgaldu piestūma tuvāk sienai, lai istabā būtu vairāk brīvas vietas. Tad ņēma priekšā atvilktnes. Lekciju konspektus sasēja sainīšos un ielika kastē. Pēc tam pasauca vāverēnu Tomu un ka­ķēnu Miku, trijatā kasti aizstiepa uz malkas šķūni.

Ar to dienu vectēva Kurmja rakstāmgalds piemērojās citām vajadzī­bām nekā līdz šim.

Tagad vectēvs visbiežāk lietoja kreisās puses pirmo atvilktni, te, pašā redzamākā vietā, noliktas vairākas paciņas lauru lapu. aizskrūvējamā stikla trauciņā apaļie un rozā caurspīdīgā plastmasas kārbiņā maltie pi­pari.

— Tās ir pamatgaršvielas. bez kurām ga|as ēdiens nav pagatavo­jams, — teica Kurmis.

Un turpat vēl bija bundža ar kanēli, krustnagliņu paciņa, vanijas cu­kurs, burciņās žāvētas kadiķu ogas, citronu un apelsīnu mizas. Nelielā dzeltenā kastītē muskatrieksts, attālākā stūrī safrāns, kardamons un žela­tīns.

No otrās atvilktnes aumaļām plūda zāļu tēju smaržas: piparmētru, ku­melīšu, aveņu kaulu, liepziedu, diļļu, baldriānu, pētersīļu, pelašķu, ķimeņu. Dažās tūtiņās pat kaltētas meža zemenes un ābolu mizas.

Trešajā atvilktnē sabērtas dažāda lieluma naglas. Visvairāk dekora­tīvās, ar apaļām spožām galviņām, kāda riekšava tupeļu nagliņu un kaut kā ieklīdušas pāris pakavu naglas. Nevarēja jau zināt, kas kādreiz noderēs. Tuvāk priekšpusei divi āmuri, viens parastais, otrs tāds, ar kuru var arī izraut naglas, nelielas plakanknaibles un vairākas visu ko līmējošas līmes tūbiņas.

Patiesību sakot, šo atvilktni vectēvs Kurmis nemaz neaiztika. Ja vaja­dzēja ko pienaglot, paaicināja vāverēnu Tomu. Viņš parasti nāca ar savu

instrumentu kasti. Vectēvam āmurs lāgā neklausīja, nekādi netrāpīja nag­lai uz galvas, bet mūžīgi pašam pa ķepu. Kurmis gan sacīja — neesot āmuri vairs tādi kā vina jaunībā, šķībi vien velkot un garām sitot.

Labajā pusē pirmā atvilktne domāta medikamentiem, tur bija lielā daudzumā dzeramā soda, vairākas aspirīna un galvas sāpju pulvera paci­ņas.

Otrā atvilktne pilna ar ozolzīļu kafiju.

Apakšējā atvilktnē glabājās apaļais zīmogs un mājas grāmata, kurā ierakstīti ciemata iedzīvotāji. Un vēl kaktiņā sen iztukšota kakao bundža, kas kalpoja par kopējo kasi.

— Es tos turu apakšā tādēļ, ka tā ir drošāk, — pārliecinoši apgalvo vectēvs Kurmis, — gadījumā ja ļaundaris ielavitos istabā, viņš taču negri­bēs locities līdz pašai gridai.

Vectēvs tā varēja teikt, viņš zināja, ka pieliekties, teiksim, lai aizšņo­rētu kurpes, bija grūts darbs. Tāpēc parasti valkāja apavus, kam nav auklu.

Virs rakstāmgalda pie sienas piestiprināts iestiklots (citādi mušas no- raibina) Vecozolu ciemata plāns.

Piezīme, tukšajā laukumā pretī ķirzaciņas Bertas dārzam vasaras otrajā pusē uzcēla peldbaseinu.

Var gadīties, ka jums ienāk prātā apciemot kādu no ciemata iedzīvotā­jiem; lai nebūtu jāprašņā, paskatieties iepriekš plānā.