Zvērudārzs manā bagāžā

NOSLĒGUMS

Mans zooloģiskais dārzs Džersijā jau bezmaz gadu atvērts apmeklētājiem. Nezin, vai tas nav pats jaunā­kais zvērudārzs Eiropā, un man pašam šķiet, ka tas ir viens no jaukākajiem. Mūsu dārzs nav liels (patlaban tajā ir tikai sešsimt piecdesmit zīdītājdzīvnieku, putnu un rāpuļu), bet mēs to vēl paplašināsim. Jau tagad varam parādīt daudz tādu eksponātu, kādu nav ne­vienā citā zooloģiskajā dārzā, un nākotnē, kad radīsies līdzekļi, domājam veltīt uzmanību galvenokārt tām su­gām, kurām draud bojā eja.

Daudzus savus dzīvniekus esmu sagādājis pats. Tas, kā jau pirmāk minēju, ir jaukākais, ko cilvēks gūst no personiska zooloģiskā dārza: pats atved sev dzīvnie­kus, vēro viņu attīstību, vairošanos, apciemo viņus jeb­kurā brīdī dienu vai nakti. Tas ir, tā sakot, egoistiskais prieks. Taču uzdrošinos arī cerēt, ka spēju modināt cil­vēkos kaut nelielu interesi par dzīvniekiem un to sagla­bāšanu. Ja man tas ir izdevies, tad varu teikt, ka esmu sasniedzis ko patiesi vērtīgu. Un, ja nākotnē spēšu kaut nedaudz palīdzēt kādas dzīvnieku sugas paglābšanā no bojā ejas, būšu tiešām laimīgs.