Melnais zelts

Deviņpadsmitā nodaļa

Savā pieblīvētajā bezlogu kabinetā noplukušas, pelēkas ēkas pagrabstāvā tikai kvartāla attālumā no Valsts finanšu departamenta Vašingtonā Naomi Blūma ari centās salikt visu pa plauktiņiem.

Visi par to vien runāja. Par Wertheimer Grant bankrotu. Gadiem ilgā ticība tam, ka viņi ir Dieva labā roka, bija aizvilkusi tos līdz bezdibeņa malai. Nemaz nerunājot par milzīgajām spekulācijām ar augsta riska hipotēkām un aizņemtās naudas ieguldīšanu attiecībā trīsdesmit pret vienu.

Pietika ar vienu vienīgu negodīgu brokeri, lai viņi sabruktu.

Taču eļļu ugunī pielēja jaunās ziņas, kas bija parādījušās viņas datorā. Nogalinātā brokera slepkavība nav saistīta ar reģionā notikušajiem ielaušanās gadījumiem.

Nav saistīta...

Naomi iesūca caur salmiņu kivi un mango smūtiju, kas bija viņas pusdienas. Uz viņas rakstāmgalda bija novietota plāna zila mape ar uzrakstu "Slepeni un konfidenciāli". Viņai to bija sagādājis paziņa no FIB. Mapē atradās vairāki mobilā telefona sarunu atšifrējumi ar kādu Bahreinas uzņēmēju, kurš jau ilgi tika turēts aizdomās par sadarbību ar cilvēkiem, kuri varētu vēlēties nodarīt kaitējumu Savienotajām Valstīm. Iespējams, tieši tādēļ atšifrējumi bija nonākuši uz viņas rakstāmgalda. Viņa uzlika brilles un pārskatīja pēdējo noslēpumaino sarunu, kas bija notikusi astotajā februāri.

Ko tas nozīmēja?

Naomi bija vadoša izmeklētāja jaunizveidotajā Finanšu noziegumu un terorisma apkarošanas nodaļā, kurā ietilpa astoņi cilvēki un kas atradās Valsts finanšu departamenta pakļautībā. Viņas pienākumos ietilpa lielu finanšu mahināciju un sazvērestību apzināšana un novēršana gadījumos, kad to sekas varēja apdraudēt nacionālo drošību vai tirgus situāciju.

Viņus varēja dēvēt par pirmo aizsardzības līniju, kam vajadzēja reaģēt uz iespējamiem ekonomiskiem uzbrukumiem Savienotajām Valstīm. Viņi izsekoja naudas ceļus visā pasaulē, atklāja noguldījumu shēmas bankās, kas neievēroja saistošos noteikumus, uzraudzīja patieso darbu, ko īstenoja dažādas apšaubāmas "labdarības iestādes", un iezīmēja dažādus iespējamus drošības apdraudējumus valsts finansiālajā ainavā.

Tas viss izklausījās ļoti svarīgi - vismaz tā allaž bija apgalvojusi Naomi māte.

Un tomēr Valsts finanšu departaments šobrīd nebija nekāda slavas apspīdētā darbavieta.

Šo divu gadu laikā, kas bija te pavadīti, viņi bija atklājuši plašas veselības aprūpes krāpšanas shēmas, kuru mērķis bija atstāt muļķos simtiem miljonu dalībnieku, neizmaksājot viņiem pienākošos naudu. Viņi bija panākuši apsūdzības izvirzīšanu diviem ievērojamiem cennodroses fondu vadītājiem, kuri bija apkrāpuši investorus par vairākiem miljardiem. Viens tika notverts brīdī, kad viņš centās inscenēt savu nāvi un aizbēgt no valsts, bet otrs pašlaik izcieta piespriesto divdesmit gadu cietumsodu federālajā cietumā Džesapā Džordžijas pavalstī.

Bez šaubām, līdz brīdim, kad nonāca līdz apcietināšanai, Valsts finanšu departamentam vairs nebija teikšanas.

Visa vadība tika nodota FIB finanšu terorisma nodaļai vai ģenerālprokuratūrai.

Un tomēr Naomi neiebilda. Viņai savā ziņā patika būt izmeklētājai, kura paliek neredzama. Gluži kā CSI varoņiem. īstajiem izmeklētājiem, nevis tiem plātīgajiem televīzijas tēliem, kuri nolika sliktos puišus uz lāpstiņām un, izvilkuši pistoles, pirmie iebrāzās pa durvīm.

Viņa arī varētu tā izrīkoties, ja rastos vajadzība.

Naomi bija piecas pēdas un trīs collas gara, trenēta kā jebkura aktīva aģente, nēsāja stilīgas melnas brilles un savus tumšos matus īsi apgrieza Mikas Bržezinskas stilā. Viņa izskatījās pēc tipiska gramatu tārpa, neuzkrītošas bibliotekāres, par spīti spoži pelēkajām acīm, kas bija paslēptas aiz brillēm.

Viņa nebija gatavojusies šai lomai. Patiesībā viņa bija studējusi mūzikas teoriju Prinstonā. Pie Eimosa Keršorna. Viņas jaunības sapnis bija kļūt par pirmo čellu Annas Arun-delas apgabala vidusskolas orķestri netālu no Baltimoras. Un ari par uzbrucēju sieviešu lauka hokeja komandā.

Pēc vienpadsmitā septembra notikumiem viņas brālis Džeremijs, kurš bija lakrosa spēlētājs Virdžīnijas Universitātē, bija no tās izstājies un devies armijā. Viņš pateica tikai to, ka tas ir jādara. Bērnībā viņi bija tik ļoti atšķirīgi, tomēr abi nāca no vienas ģimenes. Džeremijs bija sešas pēdas un divas collas garš, ar platiem pleciem, harismātisks un stiprs kā klints. Arī augstprātīgs pēc velna. Mēdza atvērt grāmatu tikai iepriekšējā vakarā pirms eksāmena.

Naomi bija par veselu pēdu īsāka un līdz pat šai dienai glabāja savu autovadītājas apliecību aiz bibliotēkas lasītāja kartes. Viņi allaž jokoja, ka māsai ir tikušas smadzenes, bet Džeremijam viss pārējais. Pēc dienesta Irākā viņš tika nosūtīts uz Fortbeningu Džordžijā lidotāju apmācības programmas ietvaros, taču otrajā nedēļā helikopters, kurā brālis atradās, avarēja. Džeremijs izdzīvoja, taču zaudēja abas kājas. Kad Naomi aizbrauca uz slimnīcu pie brāļa - šī lielā, drosmīgā, spēcīgā puiša, lielākā cīnītāja savā vienība -, viņš aizgriezās. Tukšs. Čaula no tā, kas viņš reiz bijis. Pat aklais būtu varējis saskatīt vilšanos, kas bija ierakstīta viņa sejā.

Pēc divām dienām Naomi aizgāja no Prinstonas un arī iestājās armijā.

Nekad agrāk viņa nebija īpaši aizrāvusies ar militārismu vai pārlieku patriotismu. Viņas tēvs bija avīzes redaktors Baltimorā. Naomi iekšēji juta, ka viņai tas ir jāizdara. Sekojot lielā brāļa pēdās. Viņa pat gribēja nonākt Džere-mija bijušajā pulkā, taču armijas priekšniecībai pietika palūkoties uz viņas prestižo skolu un iespaidīgajiem eksāmenu rezultātiem, lai nosūtītu meiteni uz izlūkošanas vienību. Naomi pavadīja divus gadus Irākā armijas iekšējās izmeklēšanas nodaļas jaunākās speciālistes statusā. Viens no viņas uzdevumiem bija izmeklēt asinspirti, kas bija notikusi Bagdādes Nisura laukumā, kur bariņš apsargu, apgalvodami, ka tikuši izprovocēti, sāka mežonīgi apšaudīt cilvēku pilno laukumu, nogalinot septiņpadsmit irākiešus. Naomi izmeklēja šo lietu īpaši rūpīgi, juzdamās pārliecināta, ka tas bijis neizprovocēts un krimināls noziegums. Viņa mudināja savu priekšniecību aizturēt tā dalībniekus, taču līdz tam laikam aģentūra bija slepeni izvedusi vainīgos ārā no valsts, un izskatījās, ka valdība cenšas nogludināt situāciju un ļaut tiem izsprukt cauri sveikā.

Arī pēc vairākiem gadiem šis gadījums nedeva viņai mieru.

Naomi saprata, ka atbildība jāuzņemas priekšniecībai, taču tobrīd rezultāts bija tikai acu aizmālēšana, reklāmas triks, lai arī pēc preses saceltās kņadas, kas sekoja viņas atklājumiem, apsardzes firma tika uz visiem laikiem padzīta no Irākas.

Pēc otrās ekspedīcijas, kad viņa pieredzēja pāris konvo-jēšanas operāciju darbībā, Naomi aizgāja no armijas un atgriezās augstskolā. Viņas uzskati bija mainījušies, un augstākā izglītība mūzikas jomā vairs nelikās tik pievilcīga. Viņa sprieda, ka derētu iestāties juridiskajā fakultātē, varbūt sākt strādāt Volstrītā un strādāt sešpadsmit stundu dienā, lai beigās kļūtu par partneri, taču, kad priekšnieks, ar kuru viņa bija sadarbojusies armijā, ieteica Naomi Valsts finanšu departamentam un pavēstīja tā vadībai, ka viņi nemūžam neatradīšot nevienu gudrāku un spītīgāku, kaut kas nostājās savās vietās.

Tā bija izdevība beidzot sajust, ka viņai tiek dota iespēja mainīt pasauli.

Naomi allaž bija izcēlusies ar savu nelielo augumu un noslēgtību. Pa daļai viņai visu laiku gribējās pierādīt, ka ir pietiekoši stipra - tas nāca no laikiem, kad Naomi spēlēja lauka hokeju. Paslēpties flangā, pamanīt izdevību, izlavie-rēt cauri lielākām meitenēm. Likt lietā savu ātrumu, veiklību un spēles pārzināšanu.

Un gūt vārtus.

To viņa darīja arī tagad. Valsts finanšu departamentā. Viņa tikai bija vienīgā, kas to darīja ar savdabīgu tetovējumu uz pēcpuses - tās bija Glāsa skaņdarba "Mūzika kvadrāta formā" ievadtaktis.

Naomi vēlreiz pārskatīja F1B izdrukas. Iemalkoja smu-tiju. Viņa nepazina zvanītāju, taču sasodīti labi pazina cilvēku, ar kuru viņš bija pieķerts sarunājamies.

Un tas nelikās loģiski.

Saruna bija norisinājusies aptuveni pirms mēneša. Kopš tā laika pasaules finanšu tirgi bija sabrukuši. Dova indekss bija noslīdējis par divdesmit procentiem. Vienu no lielākajām firmām bija pazudinājis blēdīgs brokeris.

Un viens no pasaules ietekmīgākajiem finansistiem, kurš pārvaldīja vienu no lielākajiem investīciju kapitāla fondiem, sazinājās ar aizdomās turētu teroristu naudas pārzinātāju.

Un tie noslēpumainie arābu vārdi, kas bija nonākuši viņas rīcība... Tie viņu biedēja. Un vedināja domāt par to, ko gan tas viss varētu nozīmēt.

Lidmašīnas jau ir gaisā.