Melnais zelts

Trešā nodaļa

Spoži baltais Dasault Falcon graciozi nolaidās Vestčeste-ras apgabala lidlaukā tikai akmens sviediena attālumā no Griničas pilsc'tas robežas.

Slaidā lidmašīna ar sešām pasažieru vietām aizslīdēja pa skrejceļu līdz Neiets privātajam angāram. Kad motori apklusa, durvis atvērās un nolaidās automātiskais traps. Izkapā pievilcīgs paris - stilīga sieviete vecumā pēc četrdesmit, ar gaišiem matiem zem kovboja cepures un kažokādu ap pleciem, un viņas pavadonis, tumsnējs, mazliet jaunāks vīrietis saulesbrillēs, tumšzilā kašmira džemperi un džinsos. Sieviete apstājās trapa augšgalā un pateicās pilotam, izteikdama komplimentu par nosēšanos.

- Kā allaž nevainojami, Maik.

- Kā allaž ar lielāko prieku, Saimonsas kundze. Gaidīsim no jums ziņu.

- Likšu, lai Pema ar jums sazinās, tiklīdz kaut ko zināšu. Lai jums patīkama nedēļa.

Kāpjot lejā, kļuva skaidrs, ka viņi abi ir nosauļojušies kā jau cilvēki, kuri vienu pavasara nedēļu pavadījuši Aspenas slēpošanas kūrortā.

Merilai Saimonsai bija četrdesmit četri gadi, un viņa bija slavena ar saviem labdarības pasākumiem Griničas apkārtnē. Gadu gaitā viņa bija sarīkojusi dučiem baļļu, piedalījusies neskaitāmās komitejās un pazina gandrīz ikvienu. Piedevām viņa divdesmit trīs gadus bija precē-jusics ar Piteru Saimonsu, Volstrītas Reynolds Reid kompānijās prezidentu.

Taču nu tā bija tāla pagātne. Viņu šķiršanās process tika pabeigts pirms gada, sešus mēnešus pec tam, kad vīrs bija sācis dzīvot kopā ar Erskinu Meņšikovu, Victoria's Secret apakšveļas modeli, atstādams Merilai māju Dablinhilā, vasaras māju Palmbīčā un divstāvu apartamentus debesskrāpja augšējā stāvā ar skatu uz parku Piektajā avēnijā, nemaz nerunājot par atļauju turpināt izmantot privāto lidmašīnu.

Pirms tiem pašiem sešiem mēnešiem, kas bija atlikuši līdz šķiršanās procesa beigām, Merila ar zināmu gandarījumu pamanīja, ka Reynolds Reid akciju cenas sāk kristies. Tās bija hipotekāro kredītu krīzes sekas, kā rezultātā tika izpārdoti portfeļi visā pasaulē. Viņai allaž bija aizdomas, ka Pīters nenieka nezina par to, kā tikt galā ar bilanci, tāpat kā viņš nezināja neko par tēva lomu vai laulības saglabāšanu.

Viņas nojauta bija izrādījusies pareiza!

Nu Merila izbaudīja domu, ka viņš droši vien svīst no bailēm tagad, kad firmas aktīvu vērtība bija sarukusi līdz ceturtajai daļai no tās, kāda tā bija viņu šķiršanās laikā, un droši vien vairs nespēja apmierināt savas zeltmatainās trofejas prasības. Jebkurā gadījumā tas bija tikai laika jautājums - viņa to labi zināja, un tas pat nebija atkarīgs no firmas akciju cenas krituma.

Arī Merila bija atvērusi "jaunu dzīves nodaļu", kā Pīts bija to veiksmīgi noformulējis dienā, kad paziņoja sievai par savu vēlmi viņu pamest. Danijs Tibo bija izskatīgs un savā ziņā veiksmīgs. Viņš pārvaldīja viesnīcas un veikalus visā Eiropā, un finansējums daļēji tika nodrošināts, pateicoties viņa saistībai ar Beļģijas karalisko ģimeni. Viņš nodarbojās ar polo un vindsērfingu un slēpoja tā, it kā butu piedzimis uz slēpēm. Neizskatījās, ka viņam būtu vajadzīga sievietes nauda, un tā vien likās, ka viņam patīk tas, kā viņš atmodinājis Merilas četrdesmit četrus gadus veco ķermeni no ilgstošās snaudas. Viņš darīja daudz ko tādu, ko Merilas virs nebija darījis kopš tiem laikiem, kad bija strādājis par praktikantu obligāciju departamentā. Patiesībā, ja vajadzēja runāt atklāti - nekad nebija darījis! Izskatījās, ka Danijs pazīst pasauli. Viņš spēja noorganizēt fantastiskus vakarus privātos klubos Londonā, dabūt galdiņu £/ Buli restorānā netālu no Barselonas vai Robuchon restorānā Parīzē. Pat Merilas bērni - Lūisa dzīvoja Losandželosā un strādāja producentu apvienībā, bet Džeisons vēl aizvien mācījās Džor-dža Vašingtona Universitātē-bija iemīļojuši Dāniju un priecājās, ka viņu mamma ir saņēmusies un sākusi dzīvot jaunu un laimīgāku dzīvi. Un viņai bija sekss. Merilas draudzenes, kuras turpināja stigt savu garlaicīgo un nomācošo laulību purvājā, uzlūkoja viņu ar baltu skaudību.

Bija tikai daži sīkumi, kas nesen uzpeldēja un viņu satrauca. Par Dāniju.

Merila nebija viņam tos atklājusi. Viņa paturēja tos pie sevis visa lidojuma laika. Viņu attiecības kļuva nopietnākas, un Merila bija sākusi saprast, cik maz viņa patiesībā zina par savu izredzēto. Par vīrieti, kurā bija sākusi iemīlēties.

Un tas mazumiņš, ko viņš bija tai pateicis, negāja kopā ar pārējo.

Viņiem nolaižoties, divas automašīnas gaidīja ceļa mala. Viena, melns Mercedes C 63 AMG ar visu šoferi, piederēja Danijam. Pazīstamais autovadītājs atvēra durvis. Otra automašīna bija Merilas pašas sudrabainais Audi furgons.

- Man jāaizbrauc uz pilsētu, - Danijs sacīja ar savu nenosakāmo, taču nenoliedzami seksīgo eiropieša akcentu. Merilai šķita, ka tas ir vācu, bet Danijs apgalvoja, ka beļģu, varbūt ar zināmu franču akcenta piejaukumu no Briseles. - Man sarunātas tikšanās līdz pulksten pieciem. Pēc tam mums paredzēts tas pasākums bibliotēkā, pareizi? Es pārģērbšos dzīvokli, ja tu neiebilsti.

- Bez šaubām. Lūiss mani aizvedīs.

- Tu izskaties fantastiski. - Viņš pasmaidīja, paslidinādams plaukstu zem Merilas kažokadas jakas un iekniebdams viņai gurnā. - Staigāšu apkārt, līdz ieraudzīšu visseksīgāko sievieti visā tajā barā.

- Labāk ierodies laikā, - Merila noteica, šķelmīgi pamirkšķinādama. - Kāds cits varētu iedomāties to pašu.

- Bija patīkami pabraukāties ar jums pa slēpošanas trasēm, Saimonsas kundze. - Danijs satvēra viņas plaukstu savējā. - Atkārtosim to vēl kādu reizi.

- Tu arī, Sven. - Viņa ieķiķinājās, atcerēdamās slēpošanas instruktora izdomāto vārdu, kuru viņa tam bija piešķīrusi pēc divām pudelēm šampanieša. - Nekautrējies un piekāp, kad vien būsi pilsētā.

Viņš pasmaidīja, pievilkdams sievieti sev klāt, lai noskūpstītu. Merila uzlika plaukstu uz Dānijā krekla un viegli atstūma vīrieti nostāk, pieskardamās ar lūpām viņa vaigam.

- Tiksimies tur.

Iezvanījās viņa viedtalrunis. Danijs nopūtās, ieraudzījis zvanītāja vārdu.

- Man nāksies atbildēt, - viņš noteica. Danijs pamāja šoferim un iekapa mersedesā, apsēzdamies aizmugures sēdekli. Viņš pamāja Merilai. - Līdz vakaram.

Melnās durvis aizcirtās, un aptumšotais logs aizvērās, lēnām aizklādams Dānijā seju.

Merilas kalpotājs Lūiss salika viņas somas mašīnā. Viņš atvēra durvis, un viņa iekāpa.

Jā, viss ir ideāli, viņa prātoja. Audi izbrauca cauri privātā termināļa dzeloņstieplēm apvītajiem vārtiem un nonāca uz lidostas piebraucamā ceļa.

Visiem patika Danijs. Viņš bija apburošs, laipns un veiksmīgs, un viņš lika Merilai gulta sajusties par divdesmit gadiem jaunākai. Viņa rīkotos muļķīgi, ja ļautu kaut kam nostāties abu starpā.

Tomēr Merilai nepatika neuzticēšanas sajūta, kas nedeva viņai mieru.

Bija tikai šis viens apstāklis.

- Atpakaļ uz mājām, Saimonsas kundze? - Lūiss pagriezās un apjautājās.

- Jā. Man ir jāpārģērbjas. Man sarunāta tikšanās pilsētā.