Melnais zelts

Četrdesmit septītā nodaļa

Dažu pēdējo dienu laikā Hauks bija centies nedomāt par ledus hallē notikušo.

Viņš pielika punktu lietai, kurā bija sadarbojies ar Mil-fordas pilsētas policijas pārvaldi. Hauks vēlreiz sniedza liecību policijai, kas centās apzināt Džeimsa Merseda kontaktus pēdējo nedēļu laikā. Viņš sarunājās ar Eniju, kura pavēstīja, ka Džaredam klājoties jau daudz labāk. Ka viņa varētu aizsūtīt zēnu uz Kaliforniju apciemot vecvecākus, līdz viss nokārtosies. Hauks vēl aizvien centās saprast, kā visā šajā ainā iederas Toms Fūlijs un Talon.

Trešdienā viņš nāca ārā pēc sapulces, kad iezvanījās mobilais telefons. 1 lauks palūkojās uz numura noteicēju. Savienoto Valstu valdība. Viņš iegāja savā kabinetā, aizvēra durvis un atkrita krēslā aiz rakstāmgalda.

- Nu, vai esat jau pieņēmusi lēmumu?

- Par ko? - Naomi Blūma atbildēja, tēlodama nezinīti.

Hauks atzvila dziļāk krēslā, apzinādamies, ka viņa sagādātie Tibo pirkstu nospiedumi un DNS materiāls maina situāciju.

- Par to, vai es piedalos spēlē.

- Jā. Vai jums ir kaut kas padomā pusdienlaikā? - aģente negaidīti apjautājās.

- Grasījos apēst sviestmaizi tepat pie rakstāmgalda.

- Tad kā būtu, ja jūs to apēstu kopā ar mani?

- Kur jūs atrodaties? - Hauks apcirtās apkart, palūko-

damies ara pa logu uz ostu un Glenheivenas mājām, itin kā Naomi Blūma varētu viņu šobrīd novērot.

- Automašīnā. Tieši pretī jūsu birojam, otrpus ielai. - Viņas balsī ieskanējās priecīgs satraukums. - Mēs zinām, kas ir Tibo, Taj.

- Tūlīt būšu lejā.

Viņi atteicās no sviestmaizēm un devās uz Boxcar Cantina, meksikāņu restorānu. Hauks domāja, ka tā bus visneuzkrītošākā vietiņa, ko vien iespējams sameklēt.

Pie dažiem galdiņiem sēdēja mammas treniņtērpos un biroju darbinieki ierastajos lietišķajos kostīmos un uzvalkos. Hauks pamāja īpašniecei Redžīnai, kura ierādīja viņiem atsevišķu nodalījumu. Naomi bija ģērbusies stilīgā brūnā bikškostīmā, un viņas īsie, tumšie mati cirtojās pie ausīm. Vel viņa bija uzlikusi saulesbrilles. Uz vaigiem viņai bija daži vasarraibumi. Platas, pelēkas acis. Šķiet, neviena grama tauku. Ap kaklu viņa bija aplikusi vienkāršu ķēdīti ar karekli, kas bija paslēpts zem blūzes; Haukam tas atgādināja armijas žetonu. Viņas tiešumā un asajā prātā slēpās kas tāds, kas viņam šķita ļoti pievilcīgs.

Pienāca viesmīle. Naomi pasūtīja zupu ar tortiljām un ledus tēju, Hauks vistas enčiladu un diētisko kolu. Kad viesmīle bija aizgājusi, viņš atbalstījās ar muguru pret koka paneli.

- Tad ko jūs esat uzzinājuši?

- Pirkstu nospiedumi tika identificēti. Tie atradās Inter-pola kartotēkā. - Naomi izvilka mapi un uzlika uz galdiņa divas fotogrāfijas. - Jums bija taisnība. - Viņas acis iezibējās. - Viņš ir serbs.

Melnbaltās fotogrāfijas bija policijas uzņēmumi. Tajos Tibo bija varbūt kādus desmit gadus jaunāks, un viņa tumšie, viļņainie mati bija apgriezti pavisam īsi, gluži kā armija. Seja bija daudz balaka un pauda izsalkumu. Acu skatiens bija ciešs.

Zem fotogrāfijas bija rakstīts nevis "Tibo", bet gan "Franko Kostavičs".

Un zem tā bija minēts numurs: K43750. Cietumnieka numurs. Un datums - 1999. gada 23. augusts.

- Kostavičs? - Hauks apjautājās, nopētīdams fotogrāfiju. Līdzība bija neapšaubāma. - Šie ir policijas uzņēmumi?

- NATO. - Naomi pamāja. - Vai redzat datumu? Viņš bija majors Serbijas armijā Kosovas kara laikā. Viņš piederēja pie tā saucamās "Skorpionu brigādes". Šķiet, ka Tibo... Kostavičs, - Naomi sevi pārlaboja, - tika apcietināts pēc kara, kad viņš centās šķērsot Itālijas robežu.

- No kā viņš bēga?

Naomi novietoja uz galda viņam priekšā citu papīru. Ziņojumu.

- "Skorpioni" bija slepena pusmilitāra vienība Serbijas armijā, kas kara laika darbojās, neviena netraucēta, un tika vainota visbrutālākajās zvērībās.

- Zvērībās? - Hauks ieskatījās ziņojumā. Tibo bija lielījies ar to, ka pieredzējis karadarbību. Tā kā viņš uzdevās par holandieti, visi pieņēma, ka viņš ir piederējis pie NATO kontingenta. Ričards Snells bija veicis pētījumus, taču viņa vārds nekur nebija atrodams. Tagad Hauks saprata, kāpēc. Dānijā Tibo pagātnes noslēpumu smaka nupat bija kļuvusi daudz izteiktāka.

- Jā. - Naomi pamāja.

Tika atnesti viņu dzērieni, un Naomi izņēma no mapes vēl citas fotogrāfijas. Tas, ko Hauks ieraudzīja, uzdzina viņam nelabumu. Vesela kaudze līķu, kas juku jukām samesti dziļā aizā. Dučiem. Vairak nekā dučiem. Tur bija arī ANO Kara noziegumu komisijas ziņojums.

- Franko Kostaviču aizturēja Serbijas valdība saistībā ar viņa lomu notikumos, kas norisinājās ceturtā augusta nakti Donje Velkos ciematā Kosovā. Serbu iebrukuma laikā tika nogalināti sešdesmit septiņi ciemata iedzīvotāji, lielākoties sievietes un bērni.

Hauks sajuta, ka mute izkalst. Viņš pievērsās šaušalīgajam fotogrāfijām. Ložu cauršauti līķi naktstērpos un tradicionālajā laucinieku apģērbā gulēja šķietami nebeidzamā rindā aizas dibenā. Veci vīrieši un sievietes. Bērni. Lai cik sāpīgi bija to uzlūkot, Haukam nācās grūti novērst acis. Šis skats bija viens no skumjākajiem, ko viņam savā mūžā nācies redzēt.

- Donje Velke atrodas Dreņicas ielejā, - Naomi paskaidroja. - Šajā reģiona dzīvoja daļa no Kosovas pretošanās kustības dalībniekiem. Ceturtajā augustā pēc pusnakts Serbijas karaspēks iebruka ciemā. "Skorpionu brigāde" bija neviena neuzraudzīta militāra vienība. Runāja, ka tās komandieri saņēmuši rīkojumus taisnā ceļā no paša Miloševiča. Tās sastāvā bija vardarbīgi rīkļurāvēji un parasti noziedznieki, un to vadīja fanātiķi, kuri īstenoja visbrutālākos šausmu darbus etniskās tīrīšanas vārdā. Cik man izdevās noskaidrot, ciemats, kurā lielākoties mita etniskie albāņi, nakti tika uzrauts no miega. Iebrucēji apstaigāja māju pēc mājas. Daži bija ģērbušies formastērpos, citi civilā apģērbā. Galveno uzmanību viņi pievērsa sievietēm un bērniem. Daļa sieviešu tika izvarotas un tad nostādītas pie mājas sienas un nošautas turpat uz vietas. Pārējie tika aizvesti līdz aizai un nogalināti tur ar mašīnpistolēm. Militāristi lika atlikušajiem cieminiekiem aizbērt aizu ar zemi. Virsū tika uzkaisīts sārms. Tā kā ciemats bija nošķirts no ārpasaules, gadiem ilgi klīda tikai baumas par tur notikušo. Kā zināms, kara laika notika daudz tamlīdzīgu zvērību. Cieminieki apgalvoja, ka baidījušies no vienības atgriešanās. Pēc kara iesaistījās NATO un ANO kara noziegumu komisija. Liecinieki beidzot sāka runāt.

Hauks pacēla acis no šaušalīgajam fotogrāfijām. Asinis viņa dzīslās vārījās.

- Tibo?

Naomi pamāja.

- Protams, tas tā ari netika pierādīts. Viņš tā arī netika tiesāts. Tika noskaidrots, ka tur bija iesaistīta viņa vienība, sestais pulks. Saskaņā ar ANC) rīcībā esošajām liecībām viņš esot lielījies, ka vadījis šo operāciju kopā ar dažiem citiem. Daži liecinieki stāstīja par viņam līdzīgu cilvēku, kurš komandējis pārējos. Tāpēc viņš tika aizturēts. Pēc kara, kad emocijas abas pusēs vēl nebija norimušās un kukuļošana sita augstu vilni, viņš izbēga no vietējā cietuma Splitā. Tas notika tūkstoš deviņi simti deviņdesmit devītajā gadā. - Naomi savāca kopa attēlus. - Viņš nav nekāda lielā zivs, - viņa noteica, paraustīdama plecus, - tikai viens no simtiem. Kara noziegumu padome Hāgā apgalvo, ka kopš tā laika viņš vairs neesot redzēts.

- Līdz brīdim, kad viņš uzpeldēja šeit, Savienotajās Valstīs, - Hauks noteica. - Ar cita cilvēka vārdu.

- Es pārbaudīju ar Interpola palīdzību, - Naomi pamāja. - Dīters Tibo bija Holandes pilsonis, kurš bija dzimis Roterdama 1964. gadā. Viņš mācījās Roterdamas Universitātē un emigrēja uz Beļģiju, kur strādāja par kontu menedžeri NazionsBnnk Anderlehtā netālu no Briseles. 2000. gadā viņš pazuda komandējuma laikā Francijā un tā ari netika atrasts.

Hauks atcerējās mapi, kuru bija iedevis Naomi, un no Snella saņemto informāciju.

- Tomēr pēc neilga laika Dīlers Tibo uzradās RezionsBank Briselē. Pēc tam KroneriBank Lihtenšteinā, kur viņš bija vecākais investīciju pārvaldnieks...

Hauks pārlapoja dokumentus. Viņam kaklā iespriedās akmensciets kamols. Tibo bija nelietis. Visticamāk, viņš bija valdījis dučiem nevainīgu upuru iznīcināšanas akciju. Ne viens nevarēja zināt, kā bija nozudis īstais Dīters Tibo. Hauks pacēla skatienu un palūkojās uz Naomi. Sievietes acīs Hauks saskatīja to pašu spīdumu, kas bija parādījies viņējās. Tas bija vēl nopietnāk par mirušajiem brokeriem. Vel nopietnāk par Eiprilu.

Tas bija cilvēks, kuru viņiem vajadzēja apturēt.