Borneo sala

GORILLAS DZIMTA

Dažas minūtes vēlāk kapteinis un Salu bija jau zem koka. Tur valdīja dzija tumsa, kas radās no biezā lapo­juma un īpatnējās horizontālas celtnes koku zaros.

Salu tūlīt pazina mērkaķa ligzdu, kādu tam bija gadī­jies redzēt Sumatrā. Vīģes koks nebija sevišķi augsts, un ligzda atradās ne augstāk par astoņiem metriem no ze­mes. Tas bija no zariem savīts un ar zāli apsegts neliels laukumiņš.

Tēva sirds sāpīgi sažņaudzās, kad viņam izdevās ieska­tīties ligzdā. Tas, ko viņš redzēja, viņu saviļņoja līdz sirds dziļumam.

Viņa meita gulēja vaļējiem matiem. Viņas drēbes bija saplēstas. Helēna gulēja nekustīgi — it kā mirusi.

Ap viņu sēdēja trīs cilvēkveidīgas būtnes, kuru miesa bija klāta ar pinkainu sarkanu vilnu. Lielākais no viņiem bija kapteiņa meitas nolaupītājs. Blakus šim meža cilvē­kam briesmonim sēdēja mātīte — viņa sieva. Trešais, ma­zais mērkaķis, bija viņu bērns. Viņa raudas bija galvenais ceļvedis peldētājiem, peldot pa ezeru. Noguris no cīņas ar krokodilu un skrējiena caur mežu, vecais tēviņš gulēja.

Mātīte brīžiem ņēma savu bērnu uz rokām, auklēja viņu, tad atkal laida zemē, un tas sāka draiskulīgi skrai­dīt ap gūstekni, ar nagiem un zobiem noraudams viņai apģērbu; tas viņam patika.

Nevarēdams ilgāk šo skatu paciest, kapteinis satvēra šauteni un ar pirmo lodi gribēja nošaut pašu bīstamāko ģimenes locekli — tēviņu.

Vēl moments, un lode būtu caururbusi gulošā milzeņa krūtis, bet Salu apturēja kapteini.

«Uzmanīgi, kaptein,» teica malajietis. «Šāviens tikai sacels troksni un pamodinās tēviņu agrāk nekā lode viņu nonāvēs. Manas jaindētās bultas ir drošākas. Tikai pa­skatieties!»

Salu bija taisnība. Kapteinis nolaida šauteni un pa­laida savā vietā Salu.

Ieskatījies ligzdā, Salu ātri aptvēra situāciju un par savas pirmās bultas mērķi izvēlējās tēviņu, tāpat kā brīdi atpakaļ to bija darījis kapteinis.

Viņš ielika bultu un izšāva. Bulta bez trokšņa pazibēja gaisā. Zjm koka valdošā pustumsā neviens neievēroja un nedzirdēja tās lidojumu, kas bija kluss kā sikspārņa lido­jums.

Gorilla ierūcās un pakasīja vietu, kur trāpīja bulta, domādams, ka viņam iekodis moskīts vai aklais dundurs. Varbūt arī viņu pārsteidza tieviņā bulta, bet viņam nāca miegs, un viņš šai lietai nepiegrieza vērību. Viņš pat ne­mainīja savu pozu. Pēc dažām minūtēm sarkanais gorilla izstiepās laukumiņā, kur tik bieži bija atpūties, un mierīgi pārgāja no miega nāvē.

Otrā bulta pieveica mātīti. Būdama vājāka, viņa ātrāk padevās nāvīgās indes iespaidam. Nonāvējis tēvu un māti, Salu kopā ar kapteini iesteidzās laukumiņā.

Kapteinis nometās ceļos pie savas meitas un pielika ausi pie viņas krūtīm. Sirds vēl pukstēja! Helēna bija dzīvai