Borneo sala

CEĻINIEKI DODAS TĀLĀK

Jaunība uzvar. Helēna ātri atveseļojās. Pēc ceļojuma sākumā pārciestajām briesmām bija vieglāk pārciest un pat aizmirst šo beidzamo nelaimi. Pārdzīvotās grūtības pārvērta meiteni par mazu, varonīgu sievieti.

Pēc trim dienām viņas spēki un enerģija atgriezās pil­nībā. Ceļojumu varēja turpināt.

Lai nebūtu atkal jācieš bads, ceļotāji paņēma pār­tiku līdzi.'

Medījot gorillas, kapteinis nebija izlietojis nevienu lādiņu, glabādams tos turpmākiem mērķiem. Salu bultas noderēja vēlreiz: viņš nošāva briedi, mežacūku un dažus putnus.

Mednieki bija atgriezušies ar medījumu, kad Henrija un Helēnas kliedzienu satraukti, viņi to nosvieda un stei­dzās pie bērniem. Kad briesmas bija pagājušas, viņi atce­rējās medījumu. Salu un Mertags aizgāja un atnesa to ezera krastā. Helēnas dēj ceļotāji atpūtās vairākas dienas un sagatavoja pārtikas krājumus turpmākam ceļam, cerē­dami, ka jauni šķēršļi viņus neaizturēs.

Atpūtas vietā ceļotāji pārtika no Salu nošauto putnu gaļas un garšīgi pagatavotā raežaeūkas cepeša.

Šoreiz viņi devās ceļā ar lielākām cerībām, kā tas bija līdz šim.

Liktenis, kas katru dienu, gandrīz katru stundu sūtīja viņiem pārbaudījumus, šķiet, beidzot iežēlojās par viņiem.

No ezera krasta līdz līdzenuma vidum ceļš bija līdzens, un nekādi šķēršļi negadījās. Vairākas reizes notālēm viņi kokos redzēja sarkanos gorillas, bet tagad no tiem tik daudz vairs nebaidījās.

Sie mērkaķi piederēja miermīlīgākai dzimtai. Gadījums ar orangutanu jādomā izskaidrojams ar viņa cīņu ar kro- kodilu, kas to stipri saniknoja. Tomēr vienmēr ir labāk izvairīties no tikšanās ar šiem četrroku milzeņiem. Mēr­kaķi parasti nekad neaiztiek garāmgājējus; bet saniknoti viņi kļūst briesmīgi un, pateicoties savam spēkam, izdara briesmīgus postījumus.

Ceļotāji ielejā ieraudzīja vēl vienu mērkaķu sugu, daudz miermīlīgāku un augumā mazāku. Briesmīgo sar­kano gorillu, par kuru stāstīja Salu, viņi nesastapa. Ve­cais biškopis tomēr apgalvoja, ka viņi dzīvojot kā Sumat- ras, tā arī Borneo salās.

Līdzenumā, kuru šķērsoja mūsu draugi, bija ļoti daudz nelielu ezeru, ko tā mīl gorillas. Savus midzeņus šie mēr­kaķi ierīko zemos krūmājos vai kokos virs purviem, lai viņiem nevarētu piekļūt vienīgais bīstamais ienaidnieks — cilvēks.