Pēdējos gados sakarā ar pieaugošo interesi par zinātnes attīstības problēmām bagatīgi sakuplojusi to rakstnieku saime, kuri nodarbojas ar zinātniski fantastisko literatūru. Sī žanra kopēju rindās redzam arī jauno poļu rakstnieku Staņislavu Lemu. 1958. gadā izdarītā aptauja parādīja, ka Krakovas skolu audzēkņu vidū Lems ir gandrīz tikpat populārs kā Džeks Londons un viņa romānus lasa pat vairāk nekā, piemēram, Džo- zefa Konrādā (Juzefa Kožeņovska), Elīzes Ožeško, Al- bēra Kāmī un citu goļu jaunatnes iecienītu autoru darbus.
Lema grāmatas šobrīd jau pārtulkotas krievu, vācu, holandiešu, čehu, slovaku, ungāru, slovēņu, rumāņu, bulgāru, franču un citās valodās. Arī latviešu lasītājam bijusi iespēja iepazīties ar šī rakstnieka romānu «Astronauti», ko 1959. gadā ar nelieliem īsinājumiem iespieda laikrakstā «Padomju Jaunatne». Te būtu jāmin, ka 1960. gada sākumā uz Berlīnes un Varšavas kinoteātru ekrāniem parādījās pēc šī romāna motīviem veidota vācu- poļu mākslas filma «Klusējošā zvaigzne».
Staņislavs Lems dzimis 1921. gadā Ļvovā ārsta ģimenē. 1939. gada pavasarī viņš beidza ģimnāziju, bet tā paša gada septembrī Polijā iebruka hitlerieši. Tomēr ienaidnieka kara pūļi nepaguva nonākt līdz nākošā rakstnieka dzimtajai pilsētai: lai Rietumukrainas' un Baltkrievijas iedzīvotājus pasargātu no hitleriskajiem iekarotājiem, Padomju Armijas daļas iegāja Lvovā. Jaunajam Lemam radās iespēja turpināt izglītību. Viņš nolēma iet tēva pēdas un iestājās Lvovas universitātes medicīnas fakultātē. Tomēr mācības bija drīz jāpārtrauc: 1941. gadā Ļvovu okupēja hitleriešu karaspēks. Tagad poļu jaunatnei augstāko mācības iestāžu durvis bija slēgtas. Trīs garus okupācijas gadus Lems strādāja par automehāniķi. Pēc Polijas atbrīvošanas viņš pārcēlās uz Krakovu un atsāka mācības Krakovas universitātē. Jau studiju gados (1948.) viņš sāka periodikā publicēt savus pirmos dzejoļus un stāstus, pēc tam lielu romānu par laikmetīgu temu — «Nezaudētais laiks», kurā atainota poļu jaunatnes cīņa pret vācu okupantiem otrā pasaules kara laikā. Sis romāns, ko publicēja 1955. gadā, piedzīvojis Polijā jau trešo izdevumu, ir pārtulkots čehu un vācu valodā un 1957. gadā izpelnījies Krakovas pilsētas prēmiju.
Pēc šīs panākumiem bagatas debijas Lems pievērsās zinātniski fantastiskajai literatūrai. Laikā no 1950. līdz 1959. gadam iznākuši viņa romāni «Astronauti», «Magelāna mākonis», «Ēdene», stāstu krājumi «Zvaigžņu dienasgramatas», «Sezams», «Invāzija no Aldeba- rana». īpašu vietu Loma daiļradē ieņem fantastiski krimināls romāns «Izmeklēšana» un neliela grāmata ar nosaukumu «Dialogi». Pēdējais darbs atspoguļo autora aizraušanos ar kibernētikas problēmām un izraisījis kvēlas diskusijas poļu literātu un zinātnieku aprindās.
Kā rada šis īsais pārskats, Lema daiļradē pārsvarā ir zinātniski fantastiskie sacerējumi. Par to, ka zinātniskā fantastika ir rakstnieka sirdslieta, liecina, arī viņa darbs šī žanra teorijas jautājumos. Tā rezultāts ir viņa apcerējums «Science-Fiction» («zinātniskā fantastika»), kur aplūkota mūsdienu amerikāņu zinātniski fantastiskā literatūra.
Lems izstudējis ap 17 000 lappušu zinātniski fantastisko darbu, kas iespiesti ASV, bet pats rakstnieks atzīst, ka tas ir «tikai piliens jūrā». Amerikāņu lasītājs saņem milzīgus daudzumus — lielākoties vāju, pat primitīvu darbu, ar kuriem tiek pārplūdināts ASV grāmatu tirgus. Jāmin, ka 1956. gadā-ASV iznāca 13 zinātniski fantastiskās literatūras žurnālu.
Uzsvērdams, ka mūsdienu zinātniski fantastiskās literatūras pamatā ir pasaka, tai skaitā filozofiska pasaka un tautas pasaka, utopija ar socioloģiski filozofisku ievirzi, kā arī jūsma par moderno tehniku, S. Lems konstatē, ka amerikāņu zinātniskajai fantastikai līdzība ar pasaku ir tikai daļēja. Tanī novērojamas būtiskas atšķirības, kas skar galvenokārt morālo sfēru. Ja tautas pasakās labais, pārvarot neskaitāmus šķēršļus, beidzot tomēr allaž uzvar ļauno, tad amerikāņu rakstnieku zinātniski fantastiskajās gramatās arvien retāk sastopamas tā saucamas happy end (laimīgas beigas). Te izpaužas buržuāzisko rakstnieku pasaules uzskats, kas veidojas kapitalisma krizes apstākļos, kad civilizācijas tālākā attīstība sola cilvēcei vienīgi postu, ciešanas, pat «pasaules galu». So gramatu varoņu morālo seju raksturo galējs individuālisms, bagātības alkas, brutāla spēka kults. Zinātnes un tehnikas attīstība ne vien nekalpo cilvēces labklājībai, bet pat pastāvīgi vairo postu un nes iznīcību.
S. Lems min dažus raksturīgus stāstu sižetu piemērus:
Raķetē uz Marsu lido divi cilvēki. Raķeti trāpa meteors, sabojā gaisa rezervuāru, un atlikušā skābekļa pietiek likai vienam cilvēkam. Lai glābtu savu dzīvibu. viens no lidotājiem mēfcina nogalināt biedru.
Vairākus gadsimtus ilgst starpplanētu karš, kura iet bojā cilvēku masas. No bojā gājušo līķiem biotehniķi sintezē jaunus karavīrus.
Neskaitāmos stāstos autori izklāsta pasaules bojā ejas ainas, kuras dažbrīd — pretēji autoru iecerei — gūst pat komisku nokrāsu.
Daži rakstnieki pievēršas divu sistēmu — kapitālisma un komunisma sadursmei, bet risina šo temu visai naivi, pat muļķīgi.
Visnesimpātiskākā amerikāņu zinātniski fantastiskās literatūras iezīme Lemam šķiet neiedomājamā lielība un pārākuma apziņa, ar kādu sava laikā tika stāstīts par amerikāņu milzīgajiem sasniegumiem gan kosmosa iekarošanā, gan civilizācijas attīstīšanā uz Zemes.
Pirmajiem padomju Zemes pavadoņiem startējot, savu nozīmi pilnigi zaudējuši neskaitāmie romāni, stāsti, apraksti, kuros amerikāņi pirmie dodas kosmosā, visām pasaules tautām godbijībā noraugoties tiem pakaļ. Pēc S. Lema domām, «sarkanie mēneši», kas uzlēkuši pie mūsu debesīm, nāks par labu arī amerikāņu zinātniski fantastiskajai literatūrai: tās autori varbūt mācīsies relatīvisinu un sāks objektīvāk vērtēt pasauli, kurā viņi dzīvo. Starp citu, amerikāņu izdevēji peļņas nolūkos izmantoja pat nacionālās pašapziņas sagrāvi — tūdaļ ķērās pie padomju zinātniski fantastiskās literatūras tulkojumu izdošanas . . .
Raksturīgi, ka amerikāņu zinātniski fantastisko grāmatu autori izvairas no tēmas par pasaules sociālo pārkārtojumu nākotnē. Viņu romānos Visumu iekaro dažadas korporācijās, kompānijās, koncerni un tamlīdzīgas kapitālistiskas apvienības. Te atrodam vai nu brīvās konkurences izraisītu cīņu, vai tiranijas jūgā paralizētu sabiedrību — citu variantu tikpat kā nav. Nevienā darbā nav pat pieminēta ražošanas līdzekļu sabiedriskošanas ideja, nav arī runas par jebkādu sabiedriskās iekārtas socializēšanas formu.
Tāda ir buržuāziskā zinātniski fantastiskā literatūra — bez perspektīvas, pesimisma caurstrāvota, pilna neticības cilvēkam un tā labākai nākotnei.
Kaut gan Staņislavs Lems savā daiļradē neapšaubāmi izmanto vairakus paņēmienus un tehniskās idejas, kas pasaules un tanī skaitā ari amerikāņu zinātniski fantastiskajā literatūrā kļuvušas tradicionālas (piemērām, videoplastika, dažādu cilvēka gara ražojumu uzglabāšana ar «trionu» palīdzību u. c.), tomēr ideoloģiskajā plāksnē viņš ieņem buržuāziskajiem rakstniekiem diametrali pretēju poziciju. Dzīvojot valstī, kas ceļ sociālismu, ik dienas savam acīm vērojot, cik strauji attīstās sabiedrība, kura visus savus radošos spēkus ziedo cilvēka labklājības celšanai, viņa fizisko un garīgo spēju jo krāšņākām uzplaukumam, — rakstnieks savā romānā centies parādīt, kā komunisma apstākļos zinātne kļūst par dzīves apliecinātāju spēku, kas cilvēkiem paver arvien plašākus un tālākus apvāršņus.
Priekšvārdā «Magelāna mākoņa» poļu izdevumam autors izsakās: lai gan romāna darbība norit XXXII gadsimtenī, viņš to rakstījis, domājot par saviem laikabiedriem. Visam darbam cauri vijas doma, ka lepnā un laimigā paaudze, pie kuras pieder romāna varoņi, nebūtu spējusi pakļaut sev tālās zvaigznes, ja pagātnē tūkstoši un miljoni nezināmu varoņu nebūtu nesuši upurus un ziedojuši sevi šīs gaišās nākotnes tuvināšanai, šo domu romānā pauž vairākas mūsdienu elpas apdvestas epizodes un stāsti, kas apliecina, ka tāla nākotne liks jaunā gaismā iemirdzēties varoņdarbiem, kurus šodien veic cīnītāji par mieru un nākamo paaudžu laimi.
Risinadams sava galvenā varoņa — jauna ārsta, pirmās zvaigžņu ekspedīcijas dalībnieka dzīves gaitas,
Lems cenšas uz nākotnes laikmeta fona atainot gan nopietnas sociālās, zinātniskas un filozofiskas problēmas, kuras, pēc viņa domam, nodarbinas cilvēci mūsu ēras ceturtā gadu tūkstoša sākuma, gan sīkas sadzives detaļas, tā vērsdams romānā iezīmētos cilvēku tēlus mums tuvākus, saprotamakus, pilnasinigākus. Mākslinieciskajai izdomai, bez kuras nav iedornajams zinātniski fantastisks darbs, te talkā nāca modernas zinātnes sasniegumi un — vispirms — paša autora pasaules uzskats, kas pamatojas uz dialektiskā un vēsturiskā materiālisma tēzēm par sabiedrības attīstības likumiem. Tādēļ ari rakstnieka uzskicētā radošā darba strādnieku — zinātnieku, pētnieku, inženieru, mākslinieku komunistiskā sabiedrība nav tikai brīva fantāzijas lidojuma auglis. Pirms romāna uzrakstīšanas Lems cītīgi studēja zinātnes un tehnikas attīstības galvenos virzienus. Sai darbā viņam ar konsultācijām un padomiem palīdzēja ne vien Polijas izcilākie zinātnieki, bet ari paši lasītāji, kuri dalījās ar autoru savos iespaidos laikā, kad romānu iespieda vienā no Krakovas periodiskajiem izdevumiem. Tādējādi «Magelāna mākonī» rakstnieka radošā iztēle cieši savijusies ar pētnieka zinātnisko paredzi un vienkāršo cilvēku sapņiem un cerībām. Šādas sadarbības rezultātā romānā paveras harmoniska nākotnes pasaules aina.
Jāuzsver, ka Lems netiecas pēc sensācijām. Piedzīvojumu elementam gan ir sava nozīme rohiānā, tomēr tas nebūt nav dominējošais un — katrā ziņā — nekur nekļūst par pašmērķi. Ar astrozoologa profesora Entreila komisko tēlu autors pat izsmej rakstniekus, kas, izmantojot zinātniskās fantastikas «likumus», liek tālajās pasaulēs mitināties briesmoņiem, kuri atgādina Zemes organismu karikatūras. Lai gan romāna darbība norisinās starpzvaigžņu izplatījumā, autora uzmanība pievērsta galvenokārt dzīvei uz Zemes, cilvēkiem, bet nevis svešajām būtnēm, par kurām ir runa tikai grāmatas pašās beigās. Rakstnieku vairāk interesē zinātnes un tehnikas attīstība uz mūsu planētas, mākslas, morāles, socioloģijas problēmas. Ja lasītājam šie momenti paslīdēs garām, būs grūti uztverama arī paša romāna galvenā ideja, kura pretēji buržuāzisko ideologu drūmajiem atomnāves un kosmisko kataklizmu pareģojumiem sludina cilvēka prāta spožu uzvaru pār Visuma materialajiem spēkiem.
Romāna nobeigumā Staņislavs Lems sniedz visai lakonisku zvaigžņotās debess notēlojumu, norādīdams uz blāvu plankumu — Magelāna mākoni, ar to it kā paverot ceļu nākotnē. Sie vārdi izskan kā rakstnieka kredo, apliecina viņa ticību tam, ka cilvēka ģēnijs dienās pārvarēs desmitiem tūkstošu gaismas gadu lielus attālumus un aizsniegs šīs tālās zvaigžņu kopas, jo viņam nekas nav neiespējams.
Šķirstot «Magelāna mākoņa» lappuses, iejūtīgs lasītājs droši vien brīžiem sajutīs vēlēšanos uzsākt ar autoru polemiku. Dažas rakstnieka idejas un problēmu atrisinājumi var likties pārāk neiespējami, pārāk fantastiski. Bet kas var pateikt, kādus kalngalus cilvēce sniegs pēc vairāk nekā 1000 gadiem, ja īstenība jau šodien ir tālu aizsteigusies priekšā cilvēka visdrosmīgākajiem sapņiem? Varbūt šīs rindas lasīs jau nākošais kosmonauts — Visuma iekarotājs, varbūt tieši šī grāmata pamodinās viņā ilgās iepazīt tālas planētas, atklāt nezināmas pasaules, atminēt kosmosa noslēpumus?
C. Skleņņiks
STANISLAW LEM
OBLOK MAGELLANA
Tskry
Warszawa 1956 ♦
СТАНИСЛАВ ЛЕММ
ОБЛАКО МАГЕЛЛАНА
Латвийское государственное издательство На латышском языке
LEMS STAŅISLAVS MAGELANA MĀKONIS
Redaktors J. Laganovskis. Māksi, redaktor» 1 Zvagiizls. Tehn. redaktore M. Krasovska. Korektore R Zariņa. Nodota salikšanai i960 g. 17. maijā. Parakstīta iespiešanai i960. g. 12 Jūlijā Papīra lormāts 84X108"/«». 12.25 fiz. iespiedi 20.01 uzsk iespiedi 22.13 izdovn 1. Metiens 30000 eks. JT0845I. Maksā 7 rbl 60 kap. Latvijas Valsts Izdcvnieciha Rigд. Padomļu bulv 24. Izdevn. Nr. 13283-.il243. Iespiesta Latvijas PSR Kultūras ministrija* Poligrāfiskās rūpniecības pārvaldes 3 tipogrāfijā Rigā, Ļeņina Ielā 1371139. Pašūt. Nr. 331. A(Po]u)
1 Komandieris ģenerālleitnants Džons Makmerfijs Es darīšu visu iespējamo.
[1] npi — nākotnes plānošanas institūts.
[2] no latiņu «felicitas» — laime Laimes pētnieki. (Tulk.)
[3] savienoto valstu starpzvaigžņu bruņotie spēki.
[4] komunistu sfēra
8 Brīvās pasaules sfēra. « «Svētā bībele».