Marsiešu hronikas

KRASTS

Marss bija kā tāls krasts, uz kuru plūda ļaužu viļņi. Katrs bija citādāks, katrs nāka­mais — spēcīgāks. Pirmais vilnis atnesa vī­rus, kas bija pieraduši pie plašuma, auk­stuma un vientulības, stiegrainos prēriju vil­kus un kovbojus ar kalsnām, laika izdeldē­tām sejām, tēraudcietām acīm un sarepēju­šām rokām, kuras nevairījās ne no kāda darba. Marss nespēja viņus iebiedēt, jo līdzenumi un prērijas, kurās viņi tika auguši, bija tikpat bezgalīgi kā Marsa plašumi. Viņi ieradās un sāka apdzīvot tukšumu, lai pā­rējie nebaidītos sekot. Viņi iestikloja aklos logus un iededza mājās gaismu.

Viņi bija pirmie vīrieši.