Fonds

5.

Sniegs bija mitējies krist, taču zeme bija pamatīgi piemirkusi, un spīdīgais automobilis ar smagnēju piepūli virzījās pa tukšajām ielām. Drīzās ausmas nemīlīgi pelēkais blāvums vēdīja saltumu ne vien poētiskā, bet arī pavisam burtiskā nozīmē, un pat Fonda pašreizējās politikas vētraino norišu laikā neviens - nedz Rīcības partijas cilvēks, nedz Hardina piekritējs - nejuta sevī tādu dedzības garu, lai tik agrā stundā sāktu aktīvu darbību.

Johanam Lī tāds stāvoklis nebija pa prātam, un viņa kurnēšana kļuva arvien dzirdamāka. - Tas izskatīsies nelāgi, Hardin! Viņi teiks, ka tu slepus aizlavījies projām.

- Lai saka, ja grib! Man ir jātiek uz Anakreonu, un es gribu to izdarīt bez sarežģījumiem. Pietiek burkšķēt, Lī!

Hardins atspiedās pret polsterētā sēdekļa atzveltni un viegli nodrebēja. Labi apsildītajā automašīnā aukstums nebija jūtams, tomēr sniegotajai ārpasaulei piemita kaut kas stindzinošs, un tas viņu kaitināja pat cauri loga stiklam.

Viņš domīgi teica: - Kādreiz, kad varēsim tam pievērsties, mums vajadzētu uz Termina izveidot gaisa kondicionēšanu. Tas ir iespējams.

- Es vispirms vēlētos izdarīt šo to citu, - Lī atbildēja. - Piemēram, kā būtu, ja mēs kondicionētu Ser-maku? Viņam noderētu jauka, sausa kamera, kurā

f

temperatūra visu gadu noregulēta uz divdesmit pieciem grādiem pēc Celsija.

- Tad man patiešām vajadzētu miesassargus, -Hardins atbildēja, - un ar šiem diviem nepietiktu. -Viņš pamāja uz diviem muskuļotiem Lī vīriem, kas sēdēja priekšējā sēdeklī blakus šoferim, skarbu skatienu vērodami tukšās ielas un turēdami gatavībā kodolblas-terus. - Izskatās, ka tu gribi sakurināt pilsoņu karu.

- Es gribu? Šajā ugunskurā ir vēl citas pagales, un vari man ticēt - kurināšana lielas pūles neprasīs. - Viņš pēc kārtas nolieca paceltos pirkstus. - Viens: Sermaks vakar Pilsētas padomē sacēla traci un pieprasīja tavu atcelšanu.

- Viņam bija pilnīgas tiesības to darīt, - Hardins vēsi atbildēja. - Turklāt viņa prasību noraidīja ar 206 balsīm pret 184.

- Protams! Divdesmit divu balsu pārsvars, kaut gan mēs rēķinājāmies vismaz ar sešdesmit. Neliedzies, pats zini, ka tu uz to cerēji.

- Pārsvars nebija liels, - Hardins piekrita.

- Nu, lūk! Divi: pēc balsošanas visi piecdesmit deviņi Rīcības partijas biedri pielēca kājās un ar troksni pameta Padomes zāli.

Hardins klusēja, un Lī turpināja: - Un trīs: pirms aiziešanas Sermaks ieaurojās, ka tu esot nodevējs, ka tu braukšot uz Anakreonu savākt savu algu, ka Padomes vairākums, atteikdamies tevi atcelt, atbalstot nodevību un ka viņa grupu ne bez iemesla saucot par “Rīcības partiju”. Pēc kā tev tas izklausās?

- Laikam jau pēc nepatikšanām.

- Un tagad tu bēdz projām pirms rītausmas, gluži kā noziedznieks! Lai Visums žēlīgs, tev vajadzēja stāties viņiem pretī, Hardin, un, ja nepieciešams, izziņot karastāvokli!

- Spēka pielietošana ir pēdējais glābiņš...

- Jā, jā, neprašu pēdējais glābiņš. Fū!

- Labi, gan redzēsim. Tagad paklausies uzmanīgi, Lī! Pirms trīsdesmit gadiem, Fonda dibināšanas piecdesmitajā gadadienā, kad tika atvērta Laika Velve, atskanēja Hari Seldona ieraksts, kas pirmoreiz lika mums patiesi saprast notiekošo.

- Es atceros. - Lī ar tikko jaušamu smaidu kavējās atmiņās. - Tā bija diena, kad mēs pārņēmām valdību.

- Tieši tā. Tas bija mūsu pirmās lielās krīzes laiks. Tagad ir pienākusi otrā krīze, un pēc trim nedēļām būs Fonda dibināšanas astoņdesmitā gadadiena. Vai tev tas neliekas drusku zīmīgi?

- Vai tu gribi sacīt, ka viņš parādīsies vēlreiz?

- Es vēl neesmu beidzis. Seldons neko neminēja par atgriešanos, pats zini, bet tas labi iederas viņa kopējā plānā. Viņš vienmēr visiem spēkiem ir centies slēpt no mums jebkādas priekšzināšanas. Un mēs nekādi nevaram pateikt, vai datorā ir ieprogrammēta vēl kāda Velves atvēršanās, ja vien neizjaucam pašu Velvi, un, visticamāk, tā ir atbilstoši noregulēta, lai uzsprāgtu pati, ja mēs kaut ko tādu mēģinātu darīt. Visās turpmākajās gadadienās kopš Seldona pirmās parādīšanās es katram gadījumam esmu gājis uz turieni. Viņš nekad vairs nav parādījies, taču šī ir pirmā reize, kad mums atkal ir iestājusies nopietna krīze.

- Tātad viņš parādīsies.

- Iespējams. Bet tagad jārīkojas šādi. Šodien Padomes sanāksmē, pēc tam kad būsi paziņojis par manu aizceļošanu uz Anakreonu, tu oficiāli pavēstīsi, ka

14. martā atskanēs jauns Hari Seldona ieraksts, kurā būs ārkārtīgi nozīmīga ziņa par nesen veiksmīgi pārvarēto krīzi. Tas ir ļoti svarīgi, Lī! Vairāk nepiebilsti neko, lai kādus jautājumus tev uzdotu.

Lī raudzījās Hardinā izbrīnā ieplestām acīm. - Vai tad viņi tam ticēs?

- Tas nav svarīgi. Šī ziņa viņus samulsinās, un tas ir viss, kas man vajadzīgs. Prātodami, vai tā ir patiesība un kas aiz tā slēpjas, ja tā nav patiesība, viņi nolems atlikt aktivitātes līdz 14. martam. Es atgriezīšos krietnu brīdi pirms tam.

Lī seja pauda šaubas. - Bet “veiksmīgi pārvarētā” krīze? Tā taču ir pīle!

- Ļoti mulsinoša pīle. Nu re, esam lidostā!

Puskrēslā blāvoja gaidošā kosmosa kuģa apveidi.

Aizbridis līdz tam pa sniegu, Hardins pie atvērtās slūžu kameras pagriezās atpakaļ un pastiepa pavadītājam roku.

- Visu labu, Lī! Man ļoti nepatīk atstāt tevi tādā cepešpannā, bet man nav neviena cita, kuram es varētu uzticēties. Tikai, lūdzams, nelec ugunī!

- Neraizējies! Cepešpanna tāpat ir pietiekami karsta. Es rīkošos pēc norādījumiem. - Viņš atkāpās atpakaļ, un slūžu kamera aizvērās.