Fonds

1.

Luiss Pirenne, iegrimis darbā, sēdēja pie sava rakstāmgalda vienīgajā labi apgaismotajā telpas stūrī. Vajadzēja koordinēt darbu. Vajadzēja saskaņot pūliņus. Vajadzēja ievīt pavedienus kopējā rakstā.

Bija pagājuši piecdesmit gadi; piecdesmit gadi, lai iekārtotos šajā vietā, nodibinātu Enciklopēdijas Fondu Nr. 1 un izveidotu to par raita darba vienību. Piecdesmit gadi, lai savāktu pamatmateriālu. Piecdesmit gadi, lai to apstrādātu.

Tas bija paveikts. Vēl pieci gadi, un klajā nāks pirmais sējums milzu darbam - lielākajam, kādu Galaktika jebkad pieredzējusi. Un pēc tam ik pa desmit gadiem - regulāri, kā pēc pulksteņa - gaismu ieraudzīs sējums pēc sējuma. Un tiem līdzi nāks pielikumi, īpaši raksti par konkrētā brīža aktuālajiem notikumiem, līdz kamēr...

Uz rakstāmgalda atskanēja signālzvana klusinātā, piktā dūkoņa, un Pirenne neveikli sakustējās. Viņš gandrīz bija piemirsis norunāto tikšanos. Piespiedis pogu, kas atdarīja slēdzeni, viņš ar acs kaktiņu izklaidīgi redzēja atveramies durvis un tajās ieslīdam Salvora Hardina plecīgo stāvu. Pirenne nepacēla galvu.

Hardins pie sevis pasmaidīja. Viņš steidzās, tomēr negrasījās apvainoties par Pirennes nelaipno attieksmi pret jebkuru un jebko, kas iztraucēja viņu darbā.

Iekārtojies krēslā rakstāmgalda pretējā pusē, viņš sēdēja un gaidīja.

Pirennes rakstāmspalva tikko dzirdami čirkstēja, slīdēdama pār papīra lapu. Nebija ne citu skaņu, ne kustību. Tad Hardins izvilka no vestes kabatas divkredītu monētu. Viņš pasvieda to gaisā, un nerūsošā tērauda virsma virpuļojot uztvēra gaismas zibšņus. Hardins noķēra monētu un pasvieda to vēlreiz, dīki vērodams zibošos atspulgus. Uz planētas, kurai visu metālu nācās importēt, nerūsošais tērauds bija teicams maiņas līdzeklis.

Pirenne pacēla skatienu un samirkšķināja acis. - Izbeidziet! - viņš ērclgi izmeta.

- Ko?

- To stulbo monētas mētāšanu. Izbeidziet!

- Ā! - Hardins paslēpa metāla ripiņu kabatā. - Pasakiet, kad būsiet gatavs runāt, labi? Es apsolīju ierasties uz Pilsētas padomes sapulci, pirms sākas balsošana par jaunā akvedukta projektu.

Pirenne nopūtās un atrāvās no rakstāmgalda. - Es esmu gatavs. Bet ceru, ka jūs nesāksiet man uzbāzties ar pilsētas jautājumiem. Lūdzu, par tiem gādājiet paši! Enciklopēdija paņem visu manu laiku.

- Vai esat dzirdējis jaunākās ziņas? - Hardins flegmatiskā mierā apvaicājās.

- Kādas ziņas?

- Tās, kuras pirms divām stundām saņēma Termina Pilsētas ultraviļņu uztvērējs. Anakreona prefektūras karaliskais pārvaldnieks ir pieņēmis karaļa titulu.

- Tā? Un kas par to?

- Tas nozīmē, - Hardins atbildēja, - ka mēs esam nošķirti no Impērijas iekšējiem reģioniem. To mēs jau gaidījām, bet labāk tāpēc nekļūst. Anakreons atrodas tieši uz mūsu pēdējā atlikušā tirdzniecības ceļa uz San-tanni, Trantoru un pat Veģu. No kurienes mēs dabūsim metālu? Jau sešus mēnešus mums nav izdevies atgādāt šurp nevienu tērauda vai alumīnija kravu, un turpmāk mēs vispār nedabūsim neko bez Anakreona karaļa žēlastības.

Pirenne nepacietīgi noklakstināja mēli. - Nu tad piegādāsim to caur viņa zemi.

- Bet vai mēs to varēsim? Paklausieties, Pirenne, saskaņā ar šī Fonda dibināšanas statūtiem Enciklopēdijas komitejas Pilnvaroto valdei ir piešķirtas pilnas administratīvās tiesības. Man, Termina Pilsētas mēram, ir tik vien varas kā nošņaukt degunu un varbūt nošķaudīties, ja jūs parakstāt pavēli, kas dod man šādu atļauju. Tātad tas jāizlemj jums un jūsu valdei. Pilsētas vārdā, kuras labklājība atkarīga no nepārtrauktas tirdzniecības ar Galaktiku, es lūdzu jūs sasaukt ārkārtas sanāksmi...

- Izbeidziet! Nekāda aģitācijas runa nenotiks. Paklausieties, Hardin, Pilnvaroto valde nav likvidējusi Termina municipālās pārvaldes institūciju. Mēs saprotam, ka tāda ir nepieciešama sakarā ar iedzīvotāju skaita pieaugumu piecdesmit gados, kopš nodibināts Fonds, un ar to cilvēku skaita pieaugumu, kuri ir nodarbināti ar Enciklopēdiju nesaistītās jomās. Taču tas nenozīmē, ka Fonda galvenais un vienīgais mērķis vairs nav izdot pārbaudītu un pamatotu visas cilvēces zināšanu Enciklopēdiju. Mēs esam valsts atbalstīta zinātniska iestāde, Hardin. Mēs nevaram - un nedrīkstam - iesaistīties vietējā politikā, un mēs to nedarīsim.

- Vietējā politikā! Zvēru pie Imperatora kājas īkšķa, šis ir dzīvības un nāves jautājums! Mūsu planēta viena pati nespēj uzturēt mehanizētu civilizāciju. Tai nav metāla. Jūs to zināt. Tās garozā nav ne drusciņas dzelzs, vara vai alumīnija, un jebkādi citi resursi ir ļoti niecīgi. Kā jūs domājat, kas notiks ar Enciklopēdiju, ja šis Anakreona tā dēvētais karalis pievilks mums skrūves?

- Mums? Vai jūs aizmirstat, ka mēs darbojamies paša Imperatora tiešā pakļautībā? Mēs neesam daļa no Anakreona prefektūras vai jebkādas citas prefektūras. Iegaumējiet to! Mēs esam daļa no Imperatora personīgās pārvaldības, un neviens nedrīkst mūs aizskart. Impērija spēj aizstāvēt savējos!

- Kāpēc tad tā ļāva Anakreona karaliskajam pārvaldniekam izlēkt no rāmjiem? Un vai Anakreons ir izņēmums? Vismaz divdesmit Galaktikas tālākās prefektūras, patiesībā visa Perifērija, ir sākušas stūrēt pēc sava prāta. Es jums saku: man ir velnišķi lielas šaubas par Impēriju un tās spēju mūs aizstāvēt.

- Muļķības! Karaliskie pārvaldnieki vai karaļi, kāda tur starpība? Impērijā vienmēr ir vārījusies kaut kāda politika un dažādi cilvēki centušies stūrēt dažādos virzienos. Pārvaldnieki ir dumpojušies arī agrāk, galu galā pat imperatori ir gan gāzti, gan cietuši atentātos. Bet kāds tam sakars ar pašu Impēriju? Aizmirstiet to, Hardin! Tā nav mūsu darīšana. Mēs esam zinātnieki - pirmām un pēdējām kārtām. Mūsu mērķis un uzdevums ir Enciklopēdija. Ak jā, es gandrīz aizmirsu, Hardin!

-Jā?

- Dariet reiz kaut ko ar to savu lapeli! - Pirennes balsī ieskanējās dusmas.

- Ar Termina Pilsētas "Žurnālu”? Tas nav mans, tas ir privāts izdevums. Ko tas nogrēkojies?

- Tas jau vairākas nedēļas skandina, ka Fonda institūcijas piecdesmitā gadadiena esot jāpasludina par oficiālu svētku dienu un jārīko pilnīgi neiederīgas svinības.

- Un kāpēc gan ne? Pēc trim mēnešiem datorpulk-stenis atvērs Velvi. Manuprāt, šī pirmā atvēršana ir ievērojams notikums, vai jūs tā nedomājat?

- Ne jau tāds, kura dēļ jārīko stulbas parādes! Velve un tās atvēršana attiecas vienīgi uz Pilnvaroto valdi. Jebkuras svarīgas detaļas tiks paziņotas publikai. Tas ir galīgais lēmums, un, lūdzams, pasakiet to “Žurnālam” skaidri un nepārprotami!

- Atvainojiet, Pirenne, bet Pilsētas statūti garantē tādu sīkumu kā preses brīvība.

- Iespējams. Bet Pilnvaroto valde neko tamlīdzīgu negarantē. Es esmu Imperatora pārstāvis uz Termina, Hardin, un man šajā ziņā pieder galīgā vara.

Hardina sejā parādījās tāda izteiksme kā cilvēkam, kurš iekšēji skaita līdz desmit. Viņš drūmi teica: - Tad man saistībā ar jūsu Imperatora pārstāvja statusu jānodod jums vēl pēdējā ziņa.

- Par Anakreonu? - Pirenne saknieba lūpas. Viņš jutās aizkaitināts.

- Jā. No Anakreona pie mums ieradīsies īpašs sūtnis. Pēc divām nedēļām.

- Sūtnis? Šurp? No Anakreona? - Pirenne domīgi atkārtoja. - Kāpēc?

Hardins piecēlās un piegrūda krēslu ar atzveltnes pusi pie rakstāmgalda. - Drīkstat vienreiz minēt!

Un viņš bez ceremonijām izgāja no istabas.