Fonds

6.

Gorovu atbrīvoja trīsdesmitajā dienā, un viņa vietu ieņēma piecsimt mārciņas dzidri dzeltena zelta. Un reizē ar viņu no aresta tika atbrīvots izolētais un neskartais ļaunums, ko iemiesoja viņa kuģis.

Pēc tam, tieši tāpat kā turpceļā, ari atceļā cauri Askona sistēmai viņus pavadīja glīti nospodrinātu kuģīšu virkne.

Ponjecs vēroja blāvi apspīdēto krislīti, kas bija Gorova kuģis, vienlaikus klausīdamies Gorova balsi, kas skaidra un skanīga sasniedza viņu pa nospriegoto, pret kropļojumiem nodrošināto pārraides staru.

Gorovs teica: - Bet tas nav tas, ko viņi grib, Ponjec! Transmutators neatrisinās mūsu problēmas. Starp citu, kur tu to dabūji?

- Nekur nedabūju, - Ponjecs pacietīgi atbildēja. - Uzmeistaroju ar pārtikas apstarošanas kameru. Patiesībā tas nav nekas izcils. Jebkurš lielāks apjoms aprij pārmērīgi daudz enerģijas, citādi Fonds jau sen izmantotu transmutāciju, nevis dzītos pa visu Galaktiku pēc smagajiem metāliem. Tas ir viens no standarta trikiem, ko praktizē katrs tirgotājs, tikai es nekad nebiju redzējis tādu riku, kas pārvērstu dzelzi zeltā un otrādi. Bet tas ir iespaidīgs un labi darbojas - tiesa, tikai zināmu laiku.

- Skaidrs. Tomēr no šī trika nav liela labuma.

- Tas tevi dabūja ārā no bedres.

- Tam ir vismazākā nozīme. Jo sevišķi tāpēc, ka man jādodas atpakaļ, līdzko būsim atkratījušies no saviem dedzīgajiem pavadoņiem.

- Kāpēc?

- Tu pats to izskaidroji tam savam politiķim! -Gorova balsī ieskanējās aizkaitinājums. - Visas tavas tirgošanās būtība balstījās uz to, ka transmutators ir līdzeklis mērķa sasniegšanai, bet nav vērtīgs pats par sevi; ka viņš pērk zeltu, nevis ierīci. Tā bija veiksmīga psiholoģija, jo tā iedarbojās, bet...

- Bet? - Ponjecs atjautāja ar bezkaislīgu neattapību.

Balss uztvērējā kļuva spalgāka. - Bet mēs gribam

pārdot viņiem ierīci, kura būtu vērtīga pati par sevi; kaut ko tādu, ko viņi vēlētos lietot atklāti; kaut ko tādu, kas viņiem liktu pašu interesēs cīnīties par kodoltehni-kas ieviešanu.

- To visu es saprotu, - Ponjecs iecietīgi sacīja. - Tu jau vienreiz to paskaidroji. Bet paskaties, kādas ir manas tirgošanās sekas! Kamēr šis transmutators darbosies, Ferls ražos zeltu, un tas darbosies pietiekami ilgi, lai nopirktu viņam balsis nākamajās vēlēšanās. Pašreizējais Dižais Meistars ilgi vairs nedzīvos.

- Vai tu ceri uz pateicību? - Gorovs salti noprasīja.

- Nē, uz saprātīgu ieinteresētību. Transmutators nodrošinās viņam vēlēšanu iznākumu, un citi mehānismi...

- Nē! Nē! Tavs pieņēmums ir ačgārns. Ne jau transmutators būs tas, ko viņš godinās, bet gan vecmodīgais, labais zelts. Tieši to es tev cenšos iestāstīt!

Ponjecs pasmīnēja un iekārtojās sēdeklī ērtāk. Viss kārtībā. Viņš ir pietiekami satracinājis nabaga puisi. Gorovs sāk zaudēt savaldību.

- Neesi tik nepacietīgs, Gorov! Es vēl neesmu beidzis. Šajā lietā ir iesaistītas vēl citas ierīces.

Iestājās neilgs klusums. Tad piesardzīgi atskanēja Gorova balss: - Kādas citas ierīces?

Ponjecs automātiski un gluži nevajadzīgi pamāja ar roku. - Tu redzi tos pavadītājus?

- Redzu, - Gorovs strupi atmeta. - Stāsti par tām ierīcēm!

- Stāstīšu, ja vien tu klausīsies. Mūs pavada Ferla privātā flote, īpašs pagodinājums no Dižā Meistara puses. Ferls pamanījās viņam to izprasīt.

- Nu un?

- Nu, un kā tu domā, kurp viņš mūs ved? Uz savām raktuvēm Askona sistēmas nomalē, lūk, kurp! Paklausies! - Ponjecs spēji iedegās. - Es tev teicu, ka mans mērķis ir pelnīt naudu, nevis glābt pasaules. Labi! Es atdevu to transmutatoru gandrīz par velti. Riskēju nopelnīt vienīgi gāzes kameru, un manas kvotas tas nekādi neuzlabo.

- Atgriezies pie raktuvēm, Ponjec! Kāda loma ir tām?

- Peļņa! Mēs dabūsim alvu, Gorov. Piepildīsim ikvienu kubikpēdu, ko šī vecā tupele spēs panest, un pēc tam piekrausim arī daļu no tavējās. Es došos līdzi Ferlam to savākt, veco zēn, un tu no augšas piesegsi mani ar visiem šaujamiem, kādi ir tavā rīcībā, - katram gadījumam, ja Ferls tomēr nebūtu tik pretimnākošs, par kādu izliekas. Šī alva ir mana peļņa!

- Par transmutatoru?

- Par visu manu kodolierīču kravu. Divkārša cena plus piemaksa. - Viņš gluži kā atvainodamies paraustīja plecus. - Atzīšos, ka es viņu apspēlēju, bet man taču jātiek galā ar savām kvotām, vai nav tiesa?

Gorovs nepārprotami jutās samulsis. Viņš nevarīgā balsī teica: - Varbūt tu varētu paskaidrot?

- Kas tur ko skaidrot? Viss ir skaidrs kā diena, Gorov! Redzi, tas gudrelis nosprieda, ka ir ievilinājis mani drošās lamatās, jo viņa vārds Dižajam Meistaram ir svarīgāks nekā manējais. Viņš pieņēma transmuta-toru. Uz Askona tas ir smags noziegums. Bet viņš jebkurā brīdī varētu pateikt, ka ir ievilinājis mani lamatās ar visšķīstāko patriotisko mērķi, un apsūdzēt mani aizliegtu mantu pārdošanā.

- Tiktāl viss tiešām bija skaidrs.

- Protams, bet tur nebija tikai viņa vārds pret manējo. Saproti, Ferls nekad nebija dzirdējis par mikro-videokameru vai iztēlojies kaut ko tamlīdzīgu.

Gorovs spēji iesmējās.

- Tieši tā! - Pojecs teica. - Viņam bija virsroka. Es pazemīgi pieņēmu viņa teikto. Bet, kad ar nopērta suņa izskatu uzstādīju viņam transmutatoru, es tajā ievietoju videokameru, ko nākamajā dienā, pārbaudot ierīci, izņēmu ārā. Biju ieguvis teicamu ierakstu no Ferla sanctum sanctorum, no viņa svētākās vietas, kurā viņš pats, nabaga Ferls, ar pilnu jaudu darbina transmutatoru un ķērc par pirmo zelta gabalu ar tādu sajūsmu kā par paša izdētu olu.

- Vai tu parādīji viņam rezultātu?

- Pēc divām dienām. Tas nabaga nelga nekad mūžā nebija redzējis trīsdimensiju krāsu un skaņu attēlus. Viņš apgalvo, ka neesot māņticīgs, bet es nudien pirmo reizi redzēju pieaugušu vīrieti ar tik pārbiedētu ģīmi, tici vai ne! Kad es paskaidroju, ka esmu uzstādījis pilsētas skvērā kameru, kas ieslēgsies dienas vidū, un to skatīsies miljoniem fanātisku askoniešu, kuri pēc tam viņu saraustīs gabalos, viņš acumirklī sabruka man pie kājām un trīcēja kā galerts. Viņš bija gatavs slēgt jebkādu darījumu, ko es vēlētos.

- Un tā bija patiesība? - Gorova balsī skanēja apslāpēti smiekli. - Tas ir, vai tu tiešām biji uzstādījis kameru pilsētas skvērā?

- Nē, bet tas nav svarīgi. Viņš piekrita darījumam. Nopirka visas ierīces, kādas man bija, un visas ierīces, kādas bija tev, par tādu daudzumu alvas, kādu mēs spēsim aizvest. Tajā brīdī viņš ticēja, ka es esmu visvarens. Līgums ir noslēgts rakstiski, un tu dabūsi savu eksemplāru, pirms mēs dosimies lejā. Tas būs vēl viens nodrošinājums - katram gadījumam.

- Bet tu sadragāji viņa ego! - Gorovs teica. - Vai viņš tās ierīces izmantos?

- Kāpēc ne? Tā viņam ir vienīgā iespēja atgūt zaudējumus, un, ja viņš ar tām nopelnīs, gan tad sadziedi-nās savu lepnumu. Un viņš būs nākamais Dižais Meistars - turklāt pats izdevīgākais no mūsu viedokļa.

- Jā, - Gorovs novilka, - tas bija labs darījums. Tomēr jāteic, ka tavi tirgošanās paņēmieni ir visai apšaubāmi. Nav nekāds brīnums, ka tevi izmeta no semināra. Vai tev tiešām nav nekādu morāles principu?

- Kas cits man atlika? - Ponjecs vienaldzīgi atjautāja. - Vai tu zini, ko Salvors Hardins ir teicis par morāles principiem?