Fonds

7.

Pienāca Avakims, pamāja sveicienu Gālam un noliecies kaut ko čukstus sacija Seldonam. Atskanēja paziņojums par sēdes pārtraukumu, un sargi viņus izšķīra. Gāļu aizveda projām.

Nākamajā dienā tiesas prāva notika pavisam citādi. Hari Seldons un Gāls Dorniks bija divatā kopā ar Komiteju. Viņi sēdēja pie galda viens otram blakus, un piecus tiesnešus no diviem apsūdzētajiem šķira pavisam niecīgs atstatums. Viņiem pat piedāvāja cigārus no varavlkšņotas plastmasas kārbas, kuras materiāls atgādināja nemitīgu ūdens viļņošanos. Acis maldīgi redzēja kustību, kaut gan pirksti liecināja, ka virsma ir cieta un sausa.

Seldons paņēma cigāru, Gāls atteicās.

- Šeit nav mana advokāta, - Seldons sacīja.

- Šī vairs nav tiesas prāva, doktor Seldon, - viens no komisāriem atbildēja. - Mēs šeit atrodamies, lai apspriestu valsts drošību.

Linge Čens teica: - Runāšu es. - Pārējie komisāri atlaidās dziļāk krēslos, gatavi klausīties. Ap Čenu izveidojās klusums, kurā bija jākrlt viņa vārdiem.

Gāls aizturēja elpu. Kalsnais, skarbais Čens, izskatā vecāks nekā īstenībā, bija visas Galaktikas faktiskais Imperators. Bērns, kuram piederēja tituls, bija tikai Čena radīts simbols - ne pirmais, ne vienīgais.

Čens teica: - Doktor Seldon, jūs traucējat Imperatora valstības mieru. Neviens no kvadriljona, kuri pašlaik dzīvo uz visām Galaktikas zvaigznēm, pēc gadsimta vairs nebūs dzīvs. Tad kāpēc mums vajadzētu satraukties par to, kas notiks pēc trijiem gadsimtiem?

- Es nebūšu dzivs pat pēc desmit gadiem, - Seldons atbildēja, - un tomēr man tas ir ārkārtīgi svarīgi. Sauciet to par ideālismu. Sauciet to par manu identificēšanos ar mistisko vispārību, kuru mēs apzīmējam ar terminu “cilvēce”.

- Es nevēlos apgrūtināt sevi ar iedziļināšanos mistikā. Vai varat minēt iemeslu, kāpēc lai es neatbrīvotos no jums un no neērtas un nevajadzīgas nākotnes, kura man nekad nebūs jāredz, un jau šovakar neliktu jūs sodīt ar nāvi?

- Pirms nedēļas jūs tā būtu varējis darīt, - Seldons bezrūpīgi atbildēja, - un varbūt saglabāt vienu no desmit iespējām, ka līdz gada beigām paliksiet dzīvs. Šodien viena no desmit iespējām ir pārtapusi par vienu no desmit tūkstošiem.

Klausītāju pulciņu pāršalca strauji elpas vilcieni un neveikla sakustēšanās. Gāls juta, ka sīkie matiņi uz skausta saslejas stāvus. Čena plakstiņi noslīga mazliet zemāk.

- Kāpēc tā? - viņš jautāja.

- Trantora krišanu nav iespējams apturēt ne ar kādiem pūliņiem, - Seldons teica. - Taču to ir viegli iespējams paātrināt. Stāsts par manu pārtraukto tiesas prāvu izplatīsies visā Galaktikā. Iznīcinot manus plānus nelaimes mazināšanai, jūs pārliecināsiet cilvēkus, ka nākotne viņiem nesola neko patīkamu. Jau tagad viņi ar skaudību atceras savu vecvectēvu dzīvi. Viņi redzēs, ka politiskie apvērsumi un tirdzniecības stagnācija pastiprinās. Galaktikā izplatīsies pārliecība, ka vēr^ tība ir vienīgi tam, ko cilvēks šajā bridi spēj iegūt pats sev. Godkārie negaidīs, un nekrietnie nevilcināsies. Ar katru savu rīcību viņi paātrinās pasauļu bojāeju. Lieciet mani nogalināt, un Trantors kritis nevis pēc trijiem gadsimtiem, bet pēc piecdesmit gadiem, un jūsu dzīve beigsies viena gada laikā.

- Tādi vārdi var iebiedēt bērnus, - Čens teica, - tomēr jūsu nāve nav vienīgais risinājums, kas mūs apmierinātu.

Viņš pacēla slaido plaukstu no papīriem, virs kuriem tā gulēja, tā ka tikai divi pirksti viegli skāra virsējo lapu.

- Sakiet, - viņš turpināja, - vai jūsu vienīgā aktivitāte būs minētās enciklopēdijas veidošana?

-Jā.

- Un vai tas jādara uz Trantora?

- Trantora īpašumā, milord, ir Impērijas bibliotēka, kā ari Trantora Universitātes zinātniskie resursi.

- Un tomēr, ja jūs pārvietotu uz citurieni, teiksim, uz kādu planētu, kur metropoles steiga un citi traucēkļi neapgrūtinātu zinātniskos prātojumus un kur jūsu cilvēki varētu pilnīgi un ar nedalītu uzmanību pievērsties savam darbam, vai tas nedotu jums zināmas priekšrocības?

- Nelielas priekšrocības varbūt dotu.

- Nu tad tāda pasaule ir izvēlēta. Jūs varēsiet nesteidzīgi strādāt, doktor, kopā ar saviem simttūkstoš cilvēkiem. Galaktika zinās, ka jūs strādājat un cīnāties pret tās bojāeju. Mēs pat stāstīsim viņiem, ka jūs esat spējīgi novērst šo bojāeju. - Čens pasmaidīja. - Tā kā es neticu ļoti daudz kam, man nav grūti neticēt arī Galaktikas krišanai, tāpēc esmu pilnīgi pārliecināts, ka stāstīšu cilvēkiem patiesību. Un vienlaikus jūs, doktor, nesatrauksiet Trantoru un netraucēsiet Imperatora mieru. Otra iespēja ir jūsu nāve un tāds pats gals jūsu sekotājiem, kuru skaitu mēs noteiksim paši pēc saviem ieskatiem. Jūsu iepriekš izteiktos draudus es neņemu vērā. Piecu minūšu laikā, sākot no pašreizējā brīža, jums ir iespēja izvēlēties starp nāvi un trimdu.

- Kāda pasaule man ir izvēlēta, milord? - jautāja Seldons.

- Ja nemaldos, tās nosaukums ir Termins, - Čens atbildēja. Ar pirkstu galiem viņš nevērīgi pabīdīja uz galda gulošos papīrus tā, lai tie atrastos pretī Seldonam. - Tā ir neapdzīvota, bet gluži apdzīvojama planēta, un to ir iespējams pielāgot zinātnieku vajadzībām. Vieta ir diezgan nomaļa...

Seldons viņu pārtrauca: - Tā atrodas pašā Galaktikas malā, ser.

- Kā jau teicu, vieta ir diezgan nomaļa. Tā labi kalpos jūsu vajadzībām, un jūsu cilvēki varēs teicami koncentrēt uzmanību. Izvēlieties, jums ir atlikušas divas minūtes!

- Mums vajadzēs laiku, lai noorganizētu tādu ceļojumu, - Seldons teica. - Tas skars divdesmit tūkstošus ģimeņu.

- Laiks jums tiks dots.

Seldons kavējās domās, līdz sāka izsīkt pēdējā minūte. Tad viņš teica: - Es pieņemu trimdu.

Gāla sirds salēcās, atskanot šiem vārdiem. Viņa galvenās izjūtas, gluži dabiski, bija milzīgs prieks par izvairīšanos no nāves. Tomēr līdzās lielajam atvieglojumam kaut kur dvēseles dziļumos durstīja maza nožēla par to, ka Seldons ir cietis sakāvi.

8

Ilgu laiku viņi sēdēja klusēdami, kamēr taksometrs kaukdams traucās cauri simt jūdžu garajiem, līkumotajiem tuneļiem uz Universitātes pusi. Tad Gāls sakustējās. Viņš jautāja:

- Vai tas, ko jūs teicāt komisāriem, ir patiesība? Vai jūsu sodīšana ar nāvi patiešām pasteidzinātu Galaktikas krišanu?

- Es nekad nemeloju par psihovēstures atklājumiem, - Seldons atbildēja. - Turklāt šajā gadījumā man meli neko nebūtu palīdzējuši. Čens zināja, ka es runāju patiesību. Viņš ir ļoti gudrs politiķis, un pats politiķu darba raksturs liek viņiem intuitīvi sajust psihovēstures patiesības.

- Vai tādā gadījumā jums vajadzēja pieņemt trimdu? -Gāls prātoja, taču Seldons neatbildēja.

Kad viņi iebrauca Universitātes teritorijā, Gāla muskuļi sāka darboties gluži patvaļīgi vai, pareizāk sakot, nedarboties. Viņu vajadzēja gluži vai celšus izcelt no taksometra.

Visa Universitāte laistījās spožā gaismā. Par saules esamību Gāls bija gandrīz aizmirsis.

Universitātes ēkām nepiemita pārējās Trantora pasaules saltais tērauda pelēkums. Drīzāk tās izskatījās sudrabotas. Metāliskais spīdums blāzmoja gandrīz ziloņkaula toni.

- Šķiet, tie ir kareivji, - sacīja Seldons.

- Ko? - Gāls pievērsa skatienu prozaiskajai zemei un redzēja, ka turpat netālu stāv sargkareivis.

Sardzes viri apstājās viņiem pretī, un no tuvējās durvju ailas iznira lādzīga izskata kapteinis.

- Doktors Seldons? - viņš laipni jautāja.

-Jā.

- Mēs jūs gaidām. Turpmāk jūs ar saviem cilvēkiem būsiet militārās tiesas uzraudzībā. Man uzdots jūs informēt, ka jums tiek doti seši mēneši, lai sagatavotos ceļojumam uz Terminu.

- Seši mēneši! - iesaucās Gāls, taču Seldona pirksti saudzīgi saspieda viņa elkoni.

- Tādi ir man dotie norādījumi, - kapteinis atkārtoja.

Nākamajā bridi viņš bija projām, un Gāls pagriezās pret Seldonu. - Ak mūžs, ko gan iespējams izdarīt sešos mēnešos? Tā ir tikai palēnināta slepkavība!

- Mieru, tikai mieru! Iesim uz manu kabinetu.

Kabinets nebija liels, bet pilnīgi, turklāt pavisam nemanāmi nodrošināts pret novērošanu. Izlūkstari, kas pret to tika raidīti, neuztvēra ne aizdomīgu klusumu, ne vēl aizdomīgākus trokšņus. Tie dzirdēja tikai sarunu, ko veidoja nekaitīgs, no plaša frāžu klāsta nejauši izvēlēts salikums dažādos toņos un balsīs.

- Nu tā! - Seldons nepiespiesti sacīja. - Ar sešiem mēnešiem pietiks.

- Nesaprotu, kā tas iespējams.

- Iespējams tas ir tāpēc, manu zēn, ka mūsu plāna gadījumā citu cilvēku rīcība tiek pielāgota mūsu vajadzībām. Vai es jums jau neteicu, ka Čena daba un mentalitāte ir bijusi pakļauta pamatīgākai izpētei nekā jebkura cita cilvēka daba visā vēstures gaitā? Arī tiesas prāva nedrīkstēja sākties, pirms nebija nobriedis laiks un apstākļi mūsu pašu izvēlēto mērķu īstenošanai.

- Bet vai tad jūs varējāt iekārtot...

- ... lai mūs sūta uz Terminu? Kāpēc ne? - Seldons piespieda pirkstus noteiktai vietai rakstāmgalda virsmā, un viņam aiz muguras atvērās neliela sienas sekcija. To varēja izdarīt vienīgi viņa pirksti, jo aktivizēt skeneri zem tiem spēja tikai viņa konkrētais līniju raksts.

- Tur iekšā jūs atradīsiet vairākas mikrofilmas, -Seldons teica. - Paņemiet to, kura ir apzīmēta ar burtu

Gāls darīja, kā teikts, un nogaidīja, līdz Seldons iestiprināja to projektorā un pasniedza jaunajam draugam okulārus. Gāls tos noregulēja un lūkojās, kā acu priekšā atklājas filmas kadri.

- Bet tad jau... - viņš iesāka.

- Kas jūs pārsteidz? - jautāja Seldons.

- Vai jūs esat gatavojies aizbraukšanai jau divus gadus?

- Divus ar pusi. Protams, mēs nevarējām skaidri zināt, ka viņš izvēlēsies tieši Terminu, tomēr cerējām, ka tā būs, un darbojāmies, balstoties uz šo pieņēmumu...

- Bet kāpēc, doktor Seldon? Ja jūs pats iekārtojāt šo trimdu, tad kāpēc jūs to darījāt? Vai tad notikumus nevarētu daudz labāk kontrolēt šeit, uz Trantora?

- Redziet, tam ir savi iemesli. Strādājot uz Termina, mēs saņemsim Impērijas atbalstu, neizraisot bailes, ka varam apdraudēt Impērijas drošību.

- Bet jūs tačū izraisījāt šīs bailes tikai tāpēc, lai panāktu trimdu. Es tomēr nesaprotu!

- Divdesmit tūkstoši ģimeņu varbūt pašas pēc savas gribas nepārceltos uz Galaktikas tālāko malu.

- Bet kāpēc tās jāpiespiež ceļot uz turieni? - Gāls jautāja un uz bridi apklusa. - Vai to es nedrīkstu zināt?

- Vēl ne, - Seldons atbildēja. - Pagaidām pietiek ar to, ka jūs zināt: uz Termina tiks izveidots zinātnes patvērums. Un piebildīšu, ka vēl viens līdzīgs patvērums tiks nodibināts Galaktikas pretējā malā. - Seldons pasmaidīja. - Uz Pēdējās Zvaigznes. Vēl varu pateikt, ka es drīz miršu un jūs piedzīvosiet vairāk nekā es. Nē, nē! Aiztaupiet man savu izbīli un laba vēlējumus! Ārsti apgalvo, ka man vēl atlicis gads vai divi, ne vairāk. Bet es esmu paveicis to, ko savā mūžā vēlējos paveikt, un kādos apstākļos ir vēl labāk mirt?

- Un pēc tam, kad jūs būsiet miris, ser?

- Pēc tam būs sekotāji, varbūt arī jūs. Un šie sekotāji varēs īstenot plānu līdz galam un izraisīt sacelšanos uz Anakreona īstajā brīdī un īstajā veidā. Pēc tam notikumi, iespējams, risināsies paši no sevis.

- Es nesaprotu.

- Gan sapratīsiet. - Seldona rievotā seja kļuva vienlaikus rāma un sagurusi. - Lielākā daļa aizceļos uz Terminu, bet daži paliks. To būs viegli nokārtot... Bet, kas attiecas uz mani, - un viņš pabeidza čukstā, ko Gāls tik tikko spēja sadzirdēt, - mana spēle ir galā.