Fonds

1.

Jorans Sāts sakļāva kopā rūpīgi manikirēto pirkstu galus un teica: - Kaut kāda dīvaina mikla! Patiesībā -tikai tam jāpaliek visstingrākajā slepenībā - tas varētu nozīmēt vēl vienu Hari Seldona krīzi.

Pretī sēdošais vīrietis sataustīja īsās Smirno žaketes kabatā cigareti. - Nu, nezinu gan, Sat. Politiķi neizbēgami sāk klaigāt par “Seldona krīzi” katrā mēra priekšvēlēšanu kampaņā.

Sāts tikko manāmi pasmaidīja. - Es nerīkoju kampaņu, Mallov. Mēs esam sastapušies ar kodolieročiem un nezinām, no kurienes tie nāk.

Hobers Mallovs, Smirno planētas Meistartirgonis, rāmi, gandrīz vienaldzīgi aizsmēķēja cigareti. - Turpini! Ja gribi vēl kaut ko teikt, dari to tūlīt! - Mallovs nekad neatļāvās tādu aplamību kā pārliecīga laipnība pret Fonda cilvēku. Ari Citzemietis būdams, cilvēks vispirmām kārtām ir un paliek cilvēks.

Sāts pastiepa roku pret trīsdimensiju zvaigžņu karti uz galda. Viņš noregulēja kontrolpogas, un puduris, ko veidoja apmēram pusducis zvaigžņu sistēmu, iekvēlojās sarkanā krāsā.

- Tā ir Korellas Republika, - viņš klusi teica.

Tirgotājs pamāja ar galvu. - Es esmu tur bijis. Atbaidošs kakts! Var jau saukt to par Republiku, bet Kom-dora amatā tur katrreiz ievēlē kādu no Argo ģimenes.

Un, ja kādam tas nepatīk, tad ar viņu kaut kas notiek. -Viņš savilka lūpas un atkārtoja: - Es esmu tur bijis.

- Bet tu esi no turienes atgriezies, un vienmēr tā nenotiek. Pagājušajā gadā Republikas teritorijā pazuda trīs tirdzniecības kuģi, kuriem Konvencijas bija garantējušas neaizskaramību. Un šie kuģi bija aprīkoti ar visiem parastajiem kodolieročiem un spēka lauku aiz-sardzībām.

- Kādas bija pēdējās ziņas no šiem kuģiem?

- Kārtējie raporti. Vairāk nekā.

- Ko par to saka Korella?

Sata acis iezibējās izsmejošas dzirkstis. - Neviens viņiem negrasās jautāt. Fonda spēcīgākais ierocis visā Perifērijā ir varas reputācija. Vai tu domā, ka mēs atļausimies pazaudēt trīs kuģus un vienkārši jautāt?

- Nu tad saki skaidri, ko tu gribi no manisl

Jorans Sāts nemēdza tērēt laiku tādai greznībai kā

aizkaitinājums. Būdams mēra sekretārs, viņš bija atvairījis opozīcijas padomniekus, darba meklētājus, reformatorus un ekscentriskus nejēgas, kuri apgalvoja, ka esot pilnībā izdibinājuši Hari Seldona pareģoto nākotnes vēstures gaitu. Cilvēku ar tādu rūdījumu nebija tik viegli izsist no sliedēm.

Viņš nosvērti sacīja: - Drīz pateikšu. Redzi, ja vienā un tajā pašā gadā un vienā un tajā pašā teritorijā pazūd trīs kuģi, tā nevar būt nejaušība, un kodolspēku iespējams uzvarēt vienīgi ar lielāku kodolspēku. Rodas dabisks jautājums: ja Korellai ir kodolieroči, no kurienes tā tos saņem?

- Un no kurienes tad saņem?

- Pastāv divas iespējas. Vai nu korellieši ir radījuši tos paši...

- Apšaubāms minējums!

- Ļoti apšaubāms. Bet otra iespēja ir tāda, ka mēs esam sastapušies ar nodevību.

- Tu tā domā? - Mallova balss skanēja ledaini.

Sekretārs rāmi atbildēja: - Tāda iespēja nebūt nav

pārdabiska. Kopš Četras Karalistes pieņēma Fonda Konvenciju, mums ir bijis jāsastopas ar ievērojamiem disidentu grupējumiem ikvienā valstī. Katrai agrākajai karalistei ir savi amatu pretendenti un bijušie augstmaņi, kuri pat necenšas tēlot mīlestību pret Fondu. Varbūt daži no tiem ir aktivizējušies.

Mallova sejā parādījās vienmērīgs sārtums. - Saprotu. Vai tu gribi kaut ko sacīt man? Es esmu smir-nietis.

- Zinu. Tu esi smirnietis, dzimis Smirno, vienā no agrākajām Četrām Karalistēm. Fonda cilvēks tu esi tikai izglītības pēc. Izcelsmes ziņā tu esi Citzemietis, ārzemnieks. Nav šaubu, ka tavs vectēvs bija barons, kad notika kari ar Anakreonu un Lorisu, un nav šaubu, ka tavai ģimenei atņēma īpašumus, kad Šefs Sermaks veica zemes pārdalīšanu.

- Nē, pie Melnā Visuma, nē! Mans vectēvs bija necilas kārtas kosmosa lidotāja dēls, kurš nomira, par nožēlojamu algu kraudams ogles, pirms Fonds ieguva varu. Man nav nekāda iemesla cildināt veco režīmu. Bet es esmu dzimis Smirno un, Galaktikas vārdā, nekaunos ne no Smirno, ne no smirniešiem! Tavi viltīgie mājieni par nodevību neiedzīs mani panikā, un es tāpēc nesākšu sie-kalaini pielabināties Fondam. Un tu manis pēc vari izteikt pavēles vai mētāt apvainojumus, man gluži vienalga!

- Mans krietnais Tirgoņmeistar, man ne mazākā mērā nerūp, vai tavs vectēvs ir bijis Smirno karalis vai plikākais nabags uz planētas! To pantiņu par tavu dzimšanu un izcelsmi es noskaitīju tieši tāpēc, lai parādītu, ka mani tas neinteresē. Acīmredzot tu nesaprati. Atgriezīsimies, kur bijām! Tu esi smirnietis. Tu pazīsti Citzemiešus. Un tu esi arī tirgotājs, turklāt viens no labākajiem. Tu esi bijis Korellā un pazīsti korelliešus. Un tieši turp tev būs jādodas.

Mallovs dziļi ievilka elpu. - Kā spiegam?

- Nepavisam ne. Kā tirgotājam - bet jātur acis vaļā. Ja tu varētu izpētīt, no kurienes nāk viņu enerģija... Tā kā tu esi smirnietis, es varētu atgādināt, ka no trim pazudušajiem tirdzniecības kuģiem uz diviem strādāja smirniešu apkalpe.

- Kad man jābrauc?

- Kad tavs kuģis būs kārtībā?

- Pēc sešām dienām.

- Tad arī brauksi! Jebkādas sīkākas ziņas tu saņemsi Admiralitātē.

- Labi! - Tirgotājs piecēlās, skarbi paspieda Satam roku un izsoļoja no istabas.

Sāts brīdi stāvēja, rūpīgi staipīdams un masēdams saspiestos pirkstus, tad paraustīja plecus un iegāja mēra kabinetā.

Mērs izslēdza viziplati un atlaidās krēsla atzveltnē. - Ko tu par to domā, Sat?

- Iespējams, ka viņš ir labs aktieris, - Sāts atbildēja, domīgi raudzīdamies tālumā.