Fonds

2.

Anselms augst. Rodriks - “augsti’ nozīmēja dižciltīgas asinis - Pluemas apakšprefekts un Anakreona Karaliskās Augstības īpašais Sūtnis (līdz ar pusduci citu titulu), ieradās kosmosostā, kur viņu sagaidīja Salvors Hardins, ievērojot visus iespaidīgos rituālus, kādi piederas valsts nozīmes notikumam.

Stīvi smaidot un zemu paklanoties, apakšprefekts izvilka no maksts savu blasteru un ar laidi pa priekšu pasniedza to Hardinam. Hardins atbildēja uz pagodinājumu, darīdams to pašu ar blasteru, kuru bija aizņēmies īpaši šim gadījumam. Tādējādi tika apliecināta draudzība un labā griba, un, ja ari Hardins pamanīja tikko jaušamo izcilni augst. Rodrika virsjakas sānā, viņš par to apdomīgi klusēja.

Automobilis, kurš pēc tam viņus uzņēma - un kuram pa priekšu, no sāniem un aiz muguras brauca atbilstošs mazāku funkcionāru pulks -, lēni un svinīgi virzījās uz Enciklopēdijas laukumu, piedienīgi līksma pūļa gaviļu pavadīts.

Apakšprefekts Anselms uzņēma gaviles ar karavīra un aristokrāta labvēlīgo vienaldzību.

- Un šī pilsēta ir visa jūsu pasaule? - viņš jautāja Hardinam.

Hardins pacēla balsi, lai cauri troksnim to varētu sadzirdēt. - Mēs esam jauna pasaule, jūsu godība.

Mūsu īsās vēstures laikā šo trūcīgo planētu ir apmeklējuši tikai nedaudzi augstākās aristokrātijas pārstāvji. Tāpēc te valda tik liela pacilātība.

Bija skaidri redzams, ka "augstākā aristokrātija” nespēj uztvert vārdos ietērpto ironiju.

Augst. Rodriks domīgi teica: - Nodibināta pirms piecdesmit gadiem... Hmm! Jums šeit ir daudz neizmantotas zemes, mēr. Vai neesat apsvēris domu par tās sadalīšanu īpašumos?

- Pagaidām nav tādas vajadzības. Mēs dzīvojam ļoti centralizēti; tas nepieciešams Enciklopēdijas dēļ. Varbūt kādreiz, kad iedzīvotāju skaits būs pieaudzis...

- Dīvaina pasaule! Vai jums vispār nav zemnieku?

Hardins nodomāja, ka nav jābūt īpaši attapīgam, lai saprastu, ka viņa godība diezgan neveikliem paņēmieniem cenšas izvilināt informāciju. Viņš nevērīgi atbildēja: - Nē. Un nav arī aristokrātijas.

Augst. Rodrika uzacis savilkās augšup. - Un jūsu vadonis, tas, ar kuru man paredzēts tikties?

- Vai jūs domājat doktoru Pirenni? Jā! Viņš ir Pilnvaroto valdes priekšsēdētājs un Imperatora personīgais pārstāvis.

- Doktors? Vairāk neviena titula? Vienkārši zinātnieks? Un viņš stāv augstāk par civilo varu?

- Jā, protams! - Hardins laipni atbildēja. - Mēs visi esam vairāk vai mazāk zinātnieki. Galu galā mēs drīzāk esam nevis pasaule, bet zinātnisks dibinājums, kas atrodas Imperatora tiešā pakļautībā.

Pēdējie vārdi izskanēja ar tikko jaušamu uzsvaru, un šķita, ka tas mazliet samulsina apakšprefektu. Atlikušo

lēnā brauciena daļu līdz Enciklopēdijas laukumam viņš kavējās domīgā klusumā.

Kaut gan turpmākā pēcpusdiena un vakars Har-dinu kaitināja un garlaikoja, tie tomēr deva vismaz vienu gandarījumu: viņš saprata, ka Pirenne un augst. Rodriks - pēc skaļiem un abpusējiem cieņas un goda daudzinājumiem satikšanās brīdī - jūt viens pret otru krietni lielāku nepatiku.

Augst. Rodriks ar stiklainu skatienu bija noklausījies Pirennes lekciju Enciklopēdijas ēkas “pārbaudes apstaigas” laikā. Ar pieklājīgu un neizteiksmīgu smaidu viņš bija pavadījis Luisa enerģisko stāstu, apskatot plašās uzziņu filmu krātuves un daudzās kino demonstrēšanas telpas.

Tikai pēc tam, kad stāvu pa stāvam bija izstaigātas un caurstaigātas visas maketēšanas nodaļas, rediģēšanas nodaļas, spiestuves nodaļas un filmēšanas nodaļas, viesis izteica savu pirmo vispārējo atzinumu.

- Tas viss ir ļoti interesanti, - viņš sacīja, - tomēr pieaugušiem cilvēkiem tā šķiet dīvaina nodarbošanās. Kāds no tās labums?

Hardins redzēja, ka uz tādu piezīmi Pirennem nav atbildes, kaut gan viņa sejas izteiksme bija nenoliedzami daiļrunīga.

Turpmākās vakariņas lielā mērā varēja dēvēt par pēcpusdienas notikumu atspulgu, jo galvenais runātājs bija augst. Rodriks, kas aprakstīja - sīkās tehniskās detaļās un ar neticamu aizrautību - savus personīgos bataljona komandiera nopelnus nesenajā karā starp Anakreonu un tā jaundibināto kaimiņvalsti, kas bija proklamēta par Smirno karalisti.

Detalizēto izklāstu apakšprefekts beidza tikai tad, kad vakariņas bija galā un zemākie ierēdņi cits pēc cita bija aizslīdējuši projām. Pēdējais triumfējošais stāsts par sadragātiem kosmosa kuģiem izskanēja brīdī, kad viņš kopā ar Pirenni un Hardinu izgāja uz balkona ieelpot silto vasaras gaisu.

- Un tagad, kungi, - viņš ar smagnēju možumu pavēstīja, - ķersimies pie nopietniem jautājumiem!

- Katrā ziņā, - nomurmināja Hardins, aizdedzinādams slaidu cigāru ar Vegas tabaku. Viņš klusībā nodomāja, ka daudz tādu vairs nav palicis, un atgāza krēslu atpakaļ uz divām kājām.

Augstu debesīs mirdzēja Galaktika, un tās miglainie, izliektie apveidi dīki sniedzās no apvāršņa līdz apvārsnim. Nedaudzās zvaigznes šeit, pašā Visuma malā, salīdzinājumā ar to bija nenozīmīgi zibšņi.

- Bez šaubām, visas oficiālās diskusijas un vienošanās, - apakšprefekts teica, - proti, dokumentu parakstīšana un citas neinteresantās formalitātes tiks veiktas kopā ar jūsu... kā īsti jūs saucat savu Padomi?

- Pilnvaroto valde, - Pirenne salti atbildēja.

- Dīvains nosaukums! Lai nu kā, tas notiks rīt. Bet mēs gluži labi varam ieviest skaidrību dažos sīkākos jautājumos jau tagad, šaurākā lokā. Vai ne?

- Un tas nozīmē...? - Hardins jautāja.

- Tūlīt pateikšu. Situācija šeit, Perifērijā, ir zināmā mērā mainījusies, un jūsu planētas statuss ir kļuvis mazliet neskaidrs. Būtu ērti, ja mēs panāktu vienotu izpratni par pašreizējo stāvokli. Starp citu, mēr, vai jums neatrastos vēl kāds no šiem cigāriem?

Iekšēji saviebdamies, Hardins pasniedza viņam prasīto.

Anselms augst. Rodriks to paostīja un alkani no-klakstināja mēli. - Vegas tabaka! Kur jūs to dabūjāt?

- Pēdējā pievedumā saņēmām nelielu devu. Gandrīz nekas nav atlicis. Visums vien zina, kad dabūsim vēl - ja vispār dabūsim.

Pirenne pikti pablenza caur pieri. Viņš nesmēķēja un šī iemesla dēļ necieta arī tabakas smaku. - Es gribētu saprast vienu, jūsu godība. Vai jūsu misija ir tikai noskaidrot stāvokli?

Augst. Rodriks apstiprinoši pamāja ar galvu, raudzīdamies cauri pirmo tīksmi izpūsto mutuļu plīvuram.

- Tādā gadījumā tā drīz beigsies. Attiecībā uz Enciklopēdijas Fondu stāvoklis ir tāds pats, kāds tas vienmēr ir bijis.

- Ā! Un kāds tad tas vienmēr ir bijis?

- Lūk, kāds: šī ir valsts atbalstīta zinātniska institūcija un daļa no Visaugstās Majestātes Imperatora valstības.

Tas, šķiet, neatstāja uz apakšprefektu nekādu iespaidu. Viņš turpināja pūst gaisā dūmu gredzenus.

- Tā ir pievilcīga teorija, doktor Pirenne. Es ticu, ka jums ir statūti, kuri apstiprināti ar Impērijas zīmogu, bet kāds ir faktiskais stāvoklis? Kāds ir jūsu statuss attiecībā uz Smirno? Redziet, jūs atrodaties tikai piecdesmit parseku attālumā no Smirno galvaspilsētas! Un kā ir ar Konomu un Daribovu?

- Mēs neesam saistīti ne ar vienu prefektūru. Būdami daļa no Imperatora...

- Tās nav prefektūras, - augst. Rodriks atgādināja.

- Tagad tās ir karalistes.

- Lai būtu karalistes! Mums ar viņām nav nekādu saistību. Kā zinātniska institūcija mēs...

- Pie velna zinātni! - svarīgais viesis eksplodēja. - Sasodīts, kāds zinātnei sakars ar galveno apstākli, kas mums jāņem vērā: proti, ka Terminu jebkurā brīdī var sagrābt Smirno?

- Un Imperators? Viņš vienkārši sēdēs un noskatīsies?

Augst. Rodriks savaldījās un teica: - Labi, doktor Pirenne, jūs respektējat Imperatora īpašumu, un to respektē arī Anakreons, bet Smirno var ieņemt citādu nostāju. Atcerieties, ka mēs nupat esam parakstījuši līgumu ar Imperatoru - rīt jūsu tā dēvētā valde saņems arī savu eksemplāru -, kurš mums uzliek pienākumu Imperatora vārdā saglabāt kārtību agrākās Anakreona prefektūras robežās. Tātad mūsu pienākums ir skaidrs, vai ne?

- Jā, protams. Bet Termins nav daļa no Anakreona prefektūras.

- Un Smirno...

- Termins nav daļa arī no Smirno prefektūras. Mūsu planēta nepieder nevienai prefektūrai.

- Vai Smirno to zina?

- Mani neinteresē, ko Smirno zina vai nezina.

- Bet mūs tas interesē. Mēs nupat esam beiguši ar to karot, un šī planēta joprojām ir paturējusi divas zvaigžņu sistēmas, kuras patiesībā ir mūsējās. Termins atrodas stratēģiski ļoti svarīgā vietā, starp abām valstīm.

Hardins juta, ka viņu pārņem pagurums. Viņš iejaucās sarunā: - Ko jūs vēlaties ierosināt, jūsu godība?

Apakšprefekts labprāt bija gatavs pārtraukt izvairīšanās taktiku un pāriet pie tiešiem paziņojumiem. Viņš enerģiski teica: - Tā kā ir skaidri redzams, ka Termins nespēj pats sevi aizsargāt, šis pienākums sevis paša labā ir jāuzņemas Anakreonam. Jums jāsaprot, ka mēs nevēlamies iejaukties iekšējās administrācijas lietās...

- Ūūū, - Hardins sausi novilka.

- ...taču uzskatām, ka visām iesaistītajām pusēm būtu noderīgi, ja Anakreons uz šīs planētas nodibinātu militāru bāzi.

- Un tas ir viss, ko jūs vēlaties, - militāru bāzi kādā plašā neapdzīvotas teritorijas daļā? Un pie tā arī paliksiet?

- Protams, būs jāapspriež arī jautājums par jūsu finansiālo atbalstu aizsardzības spēkiem.

Hardina krēsls ar būkšķi atgriezās uz visām četrām kājām, un viņš atspieda elkoņus pret ceļgaliem. - Tātad beidzot mēs esam nonākuši pie galvenā. Izteiksim to skaidros vārdos! Termins kļūs par protektorātu un maksās nodevas.

- Nodevas nē. Nodokli. Mēs jūs aizsargāsim. Jūs par to maksāsiet.

Pirenne spējā niknumā iesita ar plaukstu pa krēslu.

- Ļaujiet runāt man, Hardin! Jūsu godība, es nedodu ne sarūsējušu puskredīta monētu par Anakreonu, Smirno un visām jūsu vietējām politikām un sīkumainajiem kariem! Es vēlreiz jums atkārtoju - šī ir valsts atbalstīta beznodokļu institūcija!

- Valsts atbalstīta? Bet valsts esam mēs, doktor Pirenne, un mēs nevienu neatbalstām.

Pirenne saniknots pielēca kājās. - Jūsu godība, es esmu...

- ... Viņa Visaugstās Majestātes Imperatora tiešais pārstāvis, - nīgri atbalsoja Anselms augst. Rodriks.

- Savukārt es esmu Anakreona karaļa tiešais pārstāvis. Anakreons atrodas daudz tuvāk, doktor Pirenne.

- Atgriezīsimies pie lietas! - mudināja Hardins. - Kādā veidā jūs gribētu saņemt tā dēvēto nodokli, jūsu godība? Vai gribēsiet to graudā: kviešus, kartupeļus, dārzeņus, lopus?

Apakšprefekts nesaprašanā blenza uz viņu. - Kāda velna pēc? Ko mēs ar tiem iesāktu? Mums pašiem ir pamatīgi pārpalikumi. Protams, zeltā! Starp citu, vēl labāks būtu hroms vai vanādijs, ja jums tas ir pietiekamā daudzumā.

Hardins iesmējās. - Pietiekamā daudzumā! Mums pat dzelzs nav pietiekamā daudzumā. Zeltā? Lūk, paskatieties, kāda ir mūsu nauda! - Viņš pasvieda sūtnim monētu.

Augst. Rodriks to notvēra un iepleta acis. - Kas tas ir? Tērauds?

- Tieši tā.

- Es nesaprotu.

- Termins ir planēta, kurai faktiski nav nekāda metāla. Mēs visu to ievedam. Līdz ar to mums nav zelta un nekā tāda, ar ko maksāt, ja vien jūs nevēlaties dažus tūkstošus bušeļu kartupeļu.

- Nu tad, teiksim... gatavus ražojumus.

- Bez metāla? No kā mēs gatavojam savas mašīnas?

Iestājās klusuma brīdis, un tad Pirenne mēģināja

vēlreiz: - Visai šai spriedelēšanai nav itin nekādas jēgas. Termins nav planēta, bet zinātnisks dibinājums, kas strādā pie milzīgas enciklopēdijas. Visuma vārdā, cilvēk, vai tiešām jums nav cieņas pret zinātni?

- Enciklopēdijas neizcīna karus. - Augst. Rodrika uzacis draudīgi savilkās. - Tātad šī ir absolūti nepro-duktīva, turklāt gandrīz neapdzīvota pasaule. Nu, tādā gadījumā jūs varētu maksāt ar zemi.

- Kā jūs to domājat? - Pirenne noprasīja.

- Šī pasaule ir gandrīz tukša, un neaizņemtā zeme droši vien ir auglīga. Uz Anakreona dzīvo daudz aristokrātu, kuri labprāt vēlētos paplašināt savus īpašumus.

- Jūs nedrīkstat neko tādu ierosināt!

- Nav nekādas vajadzības tā satraukties, doktor Pirenne. Zemes šeit pietiek visiem. Ja notiks, kā paredzēts, un jūs būsiet gatavi sadarboties, mēs droši vien varētu iekārtot visu tā, lai jūs neko nezaudētu. Varam piešķirt titulus un zemes īpašumus. Domāju, ka jūs mani saprotat.

- Paldies! - Pirenne iešņācās.

Un tad nevainīgā balsī ierunājās Hardins: - Vai Anakreons varētu apgādāt mūs ar pietiekamu daudzumu plutonija Termina kodolspēkstacijai? Mums ir atlikuši krājumi tikai dažiem gadiem.

Pirenne skaļi ierāva elpu, un uz vairākām minūtēm iestājās mēms klusums. Kad augst. Rodriks ierunājās atkal, viņa balss skanēja pavisam citādi nekā iepriekš:

- Jums ir kodolenerģija?

- Protams. Kas tur neparasts? Cik man zināms, kodolenerģija pastāv jau piecdesmit tūkstošus gadu. Kāpēc lai mums tās nebūtu? Nelielas grūtības rada tikai plutonija sagāde.

- Jā... jā... - Sūtnis brīdi klusēja un tad neveikli piebilda: - Nu labi, kungi, turpināsim šo tematu rīt. Palūgšu mani atvainot...

Pirenne pavadīja viņu ar skatienu un caur sakostiem zobiem izgrūda: - Šis neciešamais, stulbais ēzelis! Šis...

Hardins viņu pārtrauca: - Tā nav. Viņš vienkārši ir savas vides produkts. Neko daudz vairāk nesaprot kā “Man ir šaujamais, bet tev nav”.

Pirenne izmisis apsviedās pret viņu. - Un ko jūs, Visuma vārdā, domājāt, gvelžot par militārām bāzēm un nodevām? Vai esat jucis?

- Nē. Es tikai pametu ēsmu un ļāvu viņam runāt. Jūs taču pamanījāt, ka viņš galu galā atklāja Anakreona patiesos nodomus, proti, sadalīt Terminu atsevišķos zemes īpašumos. Skaidrs, ka es nedomāju to pieļaut.

-Jūs nedomājat pieļaut. Jūs. Un kas jūs tāds esat? Un man gribētos zināt, ko jūs domājāt, muldēdams par mūsu kodolspēkstaciju? Tieši tas mūs var padarīt par militāras intereses objektu!

- Jā, - Hardins smīnēdams atteica. - Par militāras intereses objektu, no kura jāizvairās. Vai tad nav skaidrs, kāpēc es par to ierunājos? Tas apstiprināja manas aizdomas, kas bija jau pamatīgi samilzušas.

- Un kādas tās būtu?

- Tādas, ka uz Anakreona vairs nav kodolenerģijas. Ja viņiem tā būtu, tad mūsu draugs, bez šaubām, būtu sapratis, ka plutoniju kodolspēkstacijās neizmanto - tas ir sen novecojis paņēmiens. Un no tā izriet, ka kodolenerģijas nav arī pārējai Perifērijai. Vismaz Smirno tās noteikti nav, jo citādi Anakreons nesenajā karā nebūtu guvis tik daudz uzvaru. Vai jums tas nešķiet interesanti?

- Tfū! - Pirenne promiedams izgrūda ar rūgtu ironiju, un Hardins iecietīgi pasmaidīja.

Aizmetis cigāra galu, viņš pacēla skatienu pret Galaktikas plašumiem. - Tātad šie atgriežas pie naftas un oglēm, ko? - viņš nomurmināja, bet pārējās domas paturēja pie sevis.